Mājokļi kļūst dargāki, aizņemas arvien lielākas summas

Pēdējo divu gadu laikā vidējā jaunizsniegtā hipotekārā kredīta apmērs pieaudzis par 13%. Vidējais mājokļa kredīts 2023. gadā bija 90 tūkstoši eiro savukārt šogad bankas dati liecina, ka vidējā kredīta summa jau sasniedzis 102 000 eiro, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ar katru gadu sava mājokļa iegādei aizņemas vairāk. Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs norāda, ka arī šogad saglabājas stabili augsts pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, kas uztur dinamisku nekustamā īpašuma tirgu.
Mājokļu cenu kāpums ietekmē hipotekāro kreditēšanu
Vidējās hipotekārā kredīta summas pieaugumu nosaka arī kopējais dzīves dārdzības kāpums, īpaši mājokļu cenu palielināšanās, ko ietekmē gan inflācija, gan būvniecības izmaksu pieaugums. Pēdējo trīs gadu laikā vidējās mājokļu cenas Latvijā ir pieaugušas par aptuveni 24 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vienlaikus iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas kvalitatīvākus un energoefektīvākus mājokļus, kuru iegāde prasa lielākus sākotnējos ieguldījumus. Šo tendenci papildina arī vidējo algu pieaugums minētajā periodā, kas uzlabo iedzīvotāju maksātspēju un ļauj drošāk uzņemties ilgtermiņa finanšu saistības, tostarp hipotekāros kredītus.
Neskatoties uz kopējo nekustamā īpašuma cenu pieaugumu, iedzīvotāju interese par mājokļa iegādi saglabājas stabili augsta. Cenu kāpums mudina iedzīvotājus iegādāties savu īpašumu tagad, jo tiek prognozēts turpmāks mājokļu cenu kāpums. Visbiežāk hipotekārajam kredītam piesakās jaunās ģimenes ar vismaz vienu bērnu kā arī jauni speciālisti vecumā virs 30 gadiem ar regulāriem ienākumiem no 1900 līdz 2500 eiro mēnesī un kredīta vidējais atmaksas termiņš ir 25 gadi. Pieprasījumu pēc mājokļiem veicina gan vēlme uzlabot dzīves apstākļus, gan arī nekustamā īpašuma vērtība kā ilgtermiņa ieguldījums. Lēmumu iegādāties savu mājokli veicina arī dažādas atbalsta programmas ģimenēm un jaunajiem speciālistiem.
Priekšroka dzīvokļiem jaunajos projektos
Bankas novērojumi liecina, ka šogad mainījies sadalījumus, kurā no mājokļu veidiem notiek visvairāk darījumu. Ierasti līderos bija sērijveida divistabu dzīvokļi, taču šogad, pirmo reizi redzam, ka 34% iedzīvotāji priekšroku dod dzīvokļiem jaunajos projektos vai renovētās ēkās, ko, iespējams, veicina ievērojamais jauno projektu skaits, kas nesen nodots ekspluatācijā. Hipotekārais kredīts šāda divistabu dzīvokļa iegādei bieži sasniedz līdz pat 121 000 eiro. Izvēle par labu jaunam projektam bieži vien saistīta ar apzinātu ilgtermiņa ieguldījumu nekustamajā īpašumā, kas saglabā savu vērtību arī turpmākajos gados un nākotnē.
Turklāt jaunajos projektos nereti pieejamas papildu ērtības, piemēram, autostāvvietas, labiekārtotas teritorijas un koplietošanas telpas, kas palielina šo īpašumu pievilcību. Šāds mājokļu segments īpaši piesaista jaunās ģimenes un profesionāļus, kuri vēlas apvienot augstu dzīves kvalitāti ar mūsdienīgu vidi.
Sērijveida dzīvokļu iegādei hipotekārais kredīts parasti ir krietni mazāks – vidēji 47 000 eiro. Šādus mājokļus šogad izvēlējušies 32% aizņēmēju. Parasti tās ir ģimenes ar bērniem vai iedzīvotāji, kuru mājsaimniecības kopējie ienākumi mēnesī ir aptuveni 1900 līdz 3000 eiro. Šie dzīvokļi ir populāri, jo piedāvā pietiekami lielu dzīvojamo platību un ikdienai nepieciešamās ērtības par pieejamu cenu.
Hipotekārie kredīti tiek izsniegti arī privātmāju būvniecībai, tos izvēlas katrs ceturtais kredītņēmējs. Bankas eksperts norāda, ka šādu iespēju visbiežāk izvēlas ģimenes ar diviem bērniem un augstākiem ienākumiem. Vidējā kredīta summa privātmājas būvniecībai pārsniedz 165 000 eiro, un standarta līguma termiņš ir ap 26 gadiem. Populārākā vieta privātmājas būvniecībai, pēc bankas datiem, ir Pierīga.
Vēl par tēmu:
Fiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālāk