Mājokļi kļūst dargāki, aizņemas arvien lielākas summas

Pēdējo divu gadu laikā vidējā jaunizsniegtā hipotekārā kredīta apmērs pieaudzis par 13%. Vidējais mājokļa kredīts 2023. gadā bija 90 tūkstoši eiro savukārt šogad bankas dati liecina, ka vidējā kredīta summa jau sasniedzis 102 000 eiro, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ar katru gadu sava mājokļa iegādei aizņemas vairāk. Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs norāda, ka arī šogad saglabājas stabili augsts pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, kas uztur dinamisku nekustamā īpašuma tirgu.
Mājokļu cenu kāpums ietekmē hipotekāro kreditēšanu
Vidējās hipotekārā kredīta summas pieaugumu nosaka arī kopējais dzīves dārdzības kāpums, īpaši mājokļu cenu palielināšanās, ko ietekmē gan inflācija, gan būvniecības izmaksu pieaugums. Pēdējo trīs gadu laikā vidējās mājokļu cenas Latvijā ir pieaugušas par aptuveni 24 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vienlaikus iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas kvalitatīvākus un energoefektīvākus mājokļus, kuru iegāde prasa lielākus sākotnējos ieguldījumus. Šo tendenci papildina arī vidējo algu pieaugums minētajā periodā, kas uzlabo iedzīvotāju maksātspēju un ļauj drošāk uzņemties ilgtermiņa finanšu saistības, tostarp hipotekāros kredītus.
Neskatoties uz kopējo nekustamā īpašuma cenu pieaugumu, iedzīvotāju interese par mājokļa iegādi saglabājas stabili augsta. Cenu kāpums mudina iedzīvotājus iegādāties savu īpašumu tagad, jo tiek prognozēts turpmāks mājokļu cenu kāpums. Visbiežāk hipotekārajam kredītam piesakās jaunās ģimenes ar vismaz vienu bērnu kā arī jauni speciālisti vecumā virs 30 gadiem ar regulāriem ienākumiem no 1900 līdz 2500 eiro mēnesī un kredīta vidējais atmaksas termiņš ir 25 gadi. Pieprasījumu pēc mājokļiem veicina gan vēlme uzlabot dzīves apstākļus, gan arī nekustamā īpašuma vērtība kā ilgtermiņa ieguldījums. Lēmumu iegādāties savu mājokli veicina arī dažādas atbalsta programmas ģimenēm un jaunajiem speciālistiem.
Priekšroka dzīvokļiem jaunajos projektos
Bankas novērojumi liecina, ka šogad mainījies sadalījumus, kurā no mājokļu veidiem notiek visvairāk darījumu. Ierasti līderos bija sērijveida divistabu dzīvokļi, taču šogad, pirmo reizi redzam, ka 34% iedzīvotāji priekšroku dod dzīvokļiem jaunajos projektos vai renovētās ēkās, ko, iespējams, veicina ievērojamais jauno projektu skaits, kas nesen nodots ekspluatācijā. Hipotekārais kredīts šāda divistabu dzīvokļa iegādei bieži sasniedz līdz pat 121 000 eiro. Izvēle par labu jaunam projektam bieži vien saistīta ar apzinātu ilgtermiņa ieguldījumu nekustamajā īpašumā, kas saglabā savu vērtību arī turpmākajos gados un nākotnē.
Turklāt jaunajos projektos nereti pieejamas papildu ērtības, piemēram, autostāvvietas, labiekārtotas teritorijas un koplietošanas telpas, kas palielina šo īpašumu pievilcību. Šāds mājokļu segments īpaši piesaista jaunās ģimenes un profesionāļus, kuri vēlas apvienot augstu dzīves kvalitāti ar mūsdienīgu vidi.
Sērijveida dzīvokļu iegādei hipotekārais kredīts parasti ir krietni mazāks – vidēji 47 000 eiro. Šādus mājokļus šogad izvēlējušies 32% aizņēmēju. Parasti tās ir ģimenes ar bērniem vai iedzīvotāji, kuru mājsaimniecības kopējie ienākumi mēnesī ir aptuveni 1900 līdz 3000 eiro. Šie dzīvokļi ir populāri, jo piedāvā pietiekami lielu dzīvojamo platību un ikdienai nepieciešamās ērtības par pieejamu cenu.
Hipotekārie kredīti tiek izsniegti arī privātmāju būvniecībai, tos izvēlas katrs ceturtais kredītņēmējs. Bankas eksperts norāda, ka šādu iespēju visbiežāk izvēlas ģimenes ar diviem bērniem un augstākiem ienākumiem. Vidējā kredīta summa privātmājas būvniecībai pārsniedz 165 000 eiro, un standarta līguma termiņš ir ap 26 gadiem. Populārākā vieta privātmājas būvniecībai, pēc bankas datiem, ir Pierīga.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk