Informāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir iesnieguši 43 % pensijas sistēmas dalībnieku, liecina jaunākie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati (VSAA). Tas nozīmē, ka arvien lielākā daļa iedzīvotāju savu izvēli par šo uzkrāto līdzekļu likteni vēl nav norādījuši, skaidro Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Līdz šī gada aprīlim valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī bija 1,31 miljons dalībnieku. No tiem 562,4 tūkstoši jeb 43 % bija iesnieguši iesniegumu par pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu dalībnieka nāves gadījumā pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Lielākā daļa jeb 82 % no tiem, kuri savu izvēli ir izdarījuši, norādījuši, ka vēlas uzkrāto kapitālu nodot mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā. Savukārt 16 % izvēlējušies to pievienot konkrēti norādītas personas valsts fondētās pensijas kapitālam, bet tikai 1 % – ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.
Kādas ir pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējas?
Kopš 2020. gada ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir iespēja noteikt, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls, ja pensijas vecums netiek sasniegts. Valsts fondēto pensiju likums paredz trīs iespējas – nodot uzkrājumu mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā, pievienot to citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam vai atstāt valsts budžetā.
“Pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēja ir svarīga arī plašākā pensiju sistēmas kontekstā, jo tā parāda, ka uzkrātais kapitāls nepazūd un gadījumos, kur no tuvinieka pāragri jāatvadās, var kalpot kā atbalsts ģimenei vai citai paša izvēlētai personai. Vienlaikus tas atgādina, ka pensiju 2. līmenis ir ilgtermiņa finanšu drošības instruments. Tāpēc diskusijās par iespēju šo uzkrājumu izņemt pirms pensionēšanās jābūt ļoti piesardzīgiem. Īstermiņā tas var šķist kā ieguvums, taču ilgtermiņā var būtiski mazināt cilvēka finansiālo drošību vecumdienās, kā arī liegt iespēju ar uzkrāto kapitālu sniegt finansiālu atbalstu tuviniekiem gadījumā, ja pensijas vecums netiek sasniegts,” uzsver Atis Krūmiņš.
Persona var izvēlēties nodot uzkrājumu mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Šādā gadījumā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu mantinieki var saņemt atbilstoši vispārējai mantojuma kārtībai. Informāciju par uzkrāto kapitālu iespējams noskaidrot pie zvērināta notāra, uzsākot mantojuma lietu, vai arī vēršoties VSAA. Pēc visu nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas šo summu iespējams saņemt kā pārskaitījumu bankas kontā.
Tāpat dalībnieks var izvēlēties uzkrāto kapitālu pievienot konkrētas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam. Šai personai nav obligāti jābūt radiniekam, tomēr jāņem vērā, ka tai attiecīgajā brīdī ir jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja tā nav, uzkrājums tiek mantots Civillikumā noteiktajā kārtībā. Atšķirībā no mantošanas, šādā gadījumā uzkrāto kapitālu nevar saņemt uzreiz – to varēs izmantot tikai tad, kad attiecīgā persona sasniegs pensijas vecumu. Trešā iespēja ir uzkrājumu atstāt valsts budžetā. Svarīgi atcerēties, ka arī tad, ja cilvēks savu izvēli nav norādījis, uzkrātais pensiju 2. līmeņa kapitāls tiek ieskaitīts valsts budžetā.
Pensiju 2. līmenis ir viens no būtiskākajiem ilgtermiņa finanšu instrumentiem Latvijas iedzīvotāju labklājībai vecumdienās. 77 % Latvijas iedzīvotāju uzkrāj vecumdienām pensiju 2. līmenī, kamēr 35 % veic iemaksas pensiju 3. līmenī un tikai 9 % izmanto citus ieguldījumu veidus.
“VSAA visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem novēl ilgu mūžu un sasniegt vecumu, kad paši varēs izmantot savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, pieprasot vecuma pensiju. Tomēr, pirms tiek sasniegts pensijas vecums, aicinām ikvienu pensiju 2. līmeņa dalībnieku informēt VSAA par savu izvēli, kā rīkoties ar uzkrājumu pensiju 2. līmenī, ja kas atgadās. Pensiju 2.līmeņa kapitāla novēlēšana nav pienākums, bet tas var būt atbalsts tuvākajiem cilvēkiem viņu visgrūtākajā brīdī, ja tāds pienāks,” norāda VSAA Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadītāja Ilona Deģe.
Kur iespējams iesniegt iesniegumu par pensijas mantotāju?
Iesniegumu par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu iespējams iesniegt VSAA portālā latvija.lv, nosūtot iesniegumu, kas parakstīts ar drošu e-parakstu, uz edoc@vsaa.gov.lv vai klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros. Izvēli par uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanu iespējams veikt neierobežotu reižu skaitu.
Vēl par tēmu:
Aptauja atklāj, no kā cilvēki būtu gatavi atteikties, lai ātrāk uzkrātu pirmajai iemaksai mājoklim
Sava mājokļa iegāde joprojām ir viens no nozīmīgākajiem finanšu mērķiem Latvijas iedzīvotājiem. SEB bankas aptaujas dati* liecina, ka trešdaļa iedzīvotāju, kuriem ir aktuāla pirmās iemaksas...
Lasīt tālākSievietes saņem par 15 % mazāku vecuma pensiju
Sievietes vecumdienās ir pakļautas ievērojami lielākam nabadzības, materiālās un sociālās atstumtības riskam nekā vīrieši. Galvenais iemesls ir zemāks darba mūža laikā uzkrātais pensijas...
Lasīt tālākKad spēle vairs nav tikai spēle: kā pasargāt bērnus no krāpniekiem
Bērni un pusaudži mūsdienās gana daudz laika pavada spēļu platformās, sociālajos medijos un saziņas lietotnēs, un tur viņus var uzrunāt arī krāpnieki. Kā palīdzēt bērnam laikus atpazīt...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome aicina pāriet no izdevumu izvērtēšanas uz reālu to samazināšanu
Valdības sāktajai diskusijai par izdevumu pamatotību ir jāpārvēršas reālā un strukturālā valsts izdevumu samazinājumā - ir jāpārskata pastāvīgie izdevumi un jārod ilgtspējīgi ieņēmumu...
Lasīt tālākSaeima finanšu pakalpojumu patērētāju tiesību uzraudzību nodod Latvijas Bankai
No 2027. gada patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, ko līdz šim īstenoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pakāpeniski nodos Latvijas Bankai....
Lasīt tālākKopīgs mājoklis bez laulības – kā pasargāt sevi finansiāli un juridiski
Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā trešdaļu jeb 35 % no bankas Citadele izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā saņēma klienti, kuri nebija reģistrējuši laulību. Lai gan daļa...
Lasīt tālākJaunas eiro banknotes digitālajā laikmetā: lielāka drošība vai modes lieta?
Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina darbu pie jaunas paaudzes eiro banknošu dizaina. Lai gan maksājumu paradumi mainās un bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien populārāki, eiro banknotes...
Lasīt tālākNogaidīt labāko brīdi? 4 biežākās investoru kļūdas
avas iekrātās naudas ieguldīšana var būt veids, kā uzlabot finansiālo situāciju un veicināt kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Vienlaikus investēšana vienmēr ir saistīta ar zināmu risku, un...
Lasīt tālākDzīve Latvijā kļūst dārgāka – par ko jau maksājam vairāk nekā citviet Eiropā?
Pārtikas produktu cenu kāpums un ikdienas tēriņi ir plaši apspriests temats publiskajā telpā. Arī jaunākie “Eurostat” dati par mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu cenu līmeni (Price...
Lasīt tālākNaudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā
10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu...
Lasīt tālāk