25/05/2026, Kategorija: Finanses, bankas

Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir iesnieguši 43 % pensijas sistēmas dalībnieku, liecina jaunākie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati (VSAA). Tas nozīmē, ka arvien lielākā daļa iedzīvotāju savu izvēli par šo uzkrāto līdzekļu likteni vēl nav norādījuši, skaidro Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.

Līdz šī gada aprīlim valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī bija 1,31 miljons dalībnieku. No tiem 562,4 tūkstoši jeb 43 % bija iesnieguši iesniegumu par pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu dalībnieka nāves gadījumā pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Lielākā daļa jeb 82 % no tiem, kuri savu izvēli ir izdarījuši, norādījuši, ka vēlas uzkrāto kapitālu nodot mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā. Savukārt 16 % izvēlējušies to pievienot konkrēti norādītas personas valsts fondētās pensijas kapitālam, bet tikai 1 % – ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.

Kādas ir pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējas?

Kopš 2020. gada ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir iespēja noteikt, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls, ja pensijas vecums netiek sasniegts. Valsts fondēto pensiju likums paredz trīs iespējas – nodot uzkrājumu mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā, pievienot to citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam vai atstāt valsts budžetā.

“Pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēja ir svarīga arī plašākā pensiju sistēmas kontekstā, jo tā parāda, ka uzkrātais kapitāls nepazūd un gadījumos, kur no tuvinieka pāragri jāatvadās, var kalpot kā atbalsts ģimenei vai citai paša izvēlētai personai. Vienlaikus tas atgādina, ka pensiju 2. līmenis ir ilgtermiņa finanšu drošības instruments. Tāpēc diskusijās par iespēju šo uzkrājumu izņemt pirms pensionēšanās jābūt ļoti piesardzīgiem. Īstermiņā tas var šķist kā ieguvums, taču ilgtermiņā var būtiski mazināt cilvēka finansiālo drošību vecumdienās, kā arī liegt iespēju ar uzkrāto kapitālu sniegt finansiālu atbalstu tuviniekiem gadījumā, ja pensijas vecums netiek sasniegts,” uzsver Atis Krūmiņš.

Persona var izvēlēties nodot uzkrājumu mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Šādā gadījumā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu mantinieki var saņemt atbilstoši vispārējai mantojuma kārtībai. Informāciju par uzkrāto kapitālu iespējams noskaidrot pie zvērināta notāra, uzsākot mantojuma lietu, vai arī vēršoties VSAA. Pēc visu nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas šo summu iespējams saņemt kā pārskaitījumu bankas kontā.

Tāpat dalībnieks var izvēlēties uzkrāto kapitālu pievienot konkrētas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam. Šai personai nav obligāti jābūt radiniekam, tomēr jāņem vērā, ka tai attiecīgajā brīdī ir jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja tā nav, uzkrājums tiek mantots Civillikumā noteiktajā kārtībā. Atšķirībā no mantošanas, šādā gadījumā uzkrāto kapitālu nevar saņemt uzreiz – to varēs izmantot tikai tad, kad attiecīgā persona sasniegs pensijas vecumu. Trešā iespēja ir uzkrājumu atstāt valsts budžetā. Svarīgi atcerēties, ka arī tad, ja cilvēks savu izvēli nav norādījis, uzkrātais pensiju 2. līmeņa kapitāls tiek ieskaitīts valsts budžetā.

Pensiju 2. līmenis ir viens no būtiskākajiem ilgtermiņa finanšu instrumentiem Latvijas iedzīvotāju labklājībai vecumdienās. 77 % Latvijas iedzīvotāju uzkrāj vecumdienām pensiju 2. līmenī, kamēr 35 % veic iemaksas pensiju 3. līmenī un tikai 9 % izmanto citus ieguldījumu veidus.

“VSAA visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem novēl ilgu mūžu un sasniegt vecumu, kad paši varēs izmantot savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, pieprasot vecuma pensiju. Tomēr, pirms tiek sasniegts pensijas vecums, aicinām ikvienu pensiju 2. līmeņa dalībnieku informēt VSAA par savu izvēli, kā rīkoties ar uzkrājumu pensiju 2. līmenī, ja kas atgadās. Pensiju 2.līmeņa kapitāla novēlēšana nav pienākums, bet tas var būt atbalsts tuvākajiem cilvēkiem viņu visgrūtākajā brīdī, ja tāds pienāks,” norāda VSAA Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadītāja Ilona Deģe.

Kur iespējams iesniegt iesniegumu par pensijas mantotāju?
Iesniegumu par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu iespējams iesniegt VSAA portālā latvija.lv, nosūtot iesniegumu, kas parakstīts ar drošu e-parakstu, uz edoc@vsaa.gov.lv vai klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros. Izvēli par uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanu iespējams veikt neierobežotu reižu skaitu.

939 skatījumi




Video

Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju

25/05/2026

Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos

21/05/2026

2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...

Lasīt tālāk
Video

Mājokļu pieejamība šogad saruks

21/05/2026

Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...

Lasīt tālāk
Video

Vairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro

20/05/2026

Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...

Lasīt tālāk
Video

Dzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju

18/05/2026

Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm

24/03/2026

Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?

19/03/2026

Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...

Lasīt tālāk
Video

SEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem

19/03/2026

Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...

Lasīt tālāk
Video

Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada

17/03/2026

Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...

Lasīt tālāk
Video

Valdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai

17/03/2026

Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...

Lasīt tālāk