Plānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas fonda finansēšanas kārtībā un administratīvajā regulējumā, veicinot Latvijas finanšu sektora konkurētspēju un jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu.
“Plānoto grozījumu mērķis ir veicināt jaunu finanšu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijā un vidējā un ilgtermiņā samazināt kredītiestāžu un krājaizdevumu sabiedrību izmaksas. Vienlaikus tie stiprinās noguldījumu garantiju fonda finansēšanas stabilitāti, mazinās administratīvo slogu un uzlabos fonda dalībnieku konkurētspēju,” uzsver Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.
Grozījumi paredz atcelt jaundibinātām kredītiestādēm un krājaizdevumu sabiedrībām noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu noguldījumu garantiju fondā pēc licences saņemšanas, tādējādi mazinot finansiālos šķēršļus jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū. Vienlaikus plānots ieviest skaidrāku un prognozējamāku kārtību maksājumu aprēķināšanai, nosakot arī līmeni, pēc kura sasniegšanas iemaksas fondā tiek apturētas.
Likuma grozījumi paredz noteikt noguldījumu garantiju fonda mērķapjomu trīs procentu apmērā no fonda dalībnieku segto noguldījumu kopsummas, tādējādi pirmo reizi nosakot skaidru augšējo robežu obligātajām iemaksām. Tas ļaus kredītiestādēm un krājaizdevumu sabiedrībām precīzāk plānot savus izdevumus un mazinās maksājumu slogu pēc mērķapjoma sasniegšanas.
Tāpat paredzēts deleģēt maksājumu aprēķināšanas un veikšanas tehnisko regulējumu noteikt Latvijas Bankai, nodrošinot stabilu, paredzamu un vienotu fonda finansēšanas kārtību visa gada garumā. Vienlaikus likumā saglabāti pamatprincipi un mērķapjomi, kā arī nodrošināta atbilstība Eiropas Savienības prasībām.
Ar grozījumiem plānots arī ļaut fonda pārvaldīšanā gūtos ienākumus izmantot tā darbības un garantētās atlīdzības sistēmas izdevumu segšanai. Tas samazinās finanšu tirgus dalībnieku papildu maksājumus un veicinās efektīvāku sistēmas darbību.
Grozījumus Noguldījumu garantiju likumā galīgajā lasījumā parlamentā skatīs 4.jūnija Saeimas sēdē.
Vēl par tēmu:
Brīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālāk
Aptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālāk
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālāk
No “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālāk
Skola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālāk
Telefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālāk
Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālāk
Informāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk
2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālāk
Mājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālāk