03/06/2026, Kategorija: Finanses, bankas

Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki arvien biežāk cenšas panākt, lai cilvēki ne tikai atklātu bankas datus vai veiktu pārskaitījumus, bet arī izņemtu skaidru naudu un nodotu to krāpniekiem, nodotu savu karti un tās PIN kodu, kā arī zeltu. Kā norāda bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma, vairāk nekā 70% telefonkrāpšanas gadījumi saistīti ar skaidras naudas izmaksām.

Telefonkrāpniecības shēma arvien ir “ierastā” – krāpnieki visbiežāk uzdodas par bankas, policijas vai citu zināmu iestāžu pārstāvjiem un rada steidzamības sajūtu, apgalvojot, ka cilvēka nauda ir apdraudēta, kontā notiek aizdomīgas darbības vai arī nepieciešama tūlītēja rīcība, lai pasargātu uzkrājumus. Krāpnieks rada sajūtu, ka ir vienīgā atbalsta persona šajā situācijā un visas darbības jāveic, lai pasargātu personas naudu un palīdzētu izmeklēšanā. Psiholoģiska spiediena un arī dažādu privātu sakritību ietekmē cilvēks var pieņemt lēmumus, kurus citkārt neapsvērtu.

“Arvien biežāk redzam, ka krāpnieki cenšas apiet ierastos finanšu iestāžu drošības mehānismus, pārliecinot cilvēkus rīkoties ārpus digitālās vides – izņemt skaidru naudu un nodot to citām personām. Šādās situācijās cilvēks parasti ir pakļauts ļoti spēcīgam psiholoģiskam spiedienam, tāpēc īpaši svarīgi ir ne tikai pašam saglabāt modrību, bet arī tuviniekiem pamanīt brīžus, kad cilvēka rīcība kļūst neierasta, steidzīga vai noslēpumaina. Turklāt skaidras naudas nodošana trešajām personām apgrūtina līdzekļu atgūšanu, jo šādos gadījumos ir mazāk iespēju izsekot naudas tālākai plūsmai un identificēt personas, kam līdzekļi atdoti,” uzsver Marija Celma.

Neparastas skaidras naudas izmaksas un pēkšņa dārgmetālu iegāde var liecināt par krāpšanu
Aizdomas par iespējamu krāpšanu visbiežāk rodas brīžos, kad klients pēkšņi vēlas izņemt lielu skaidras naudas summu vai veikt neraksturīgu pārskaitījumu, un nespēj pamatot darījumu mērķi vai sniedz pretrunīgu informāciju. Šādās situācijās banka sazinās ar klientu un lūdz skaidrot veikto darījumu būtību, lai pārliecinātos, vai darbībās pastāv iespējamas krāpšanas risks. Praksē novērots, ka krāpnieku ietekmē klienti mēdz sniegt nepilnīgu, neprecīzu vai mainīgu informāciju, jo rīkojas saskaņā ar saņemtajiem norādījumiem. Skaidrojumi var būt dažādi – no vēlmes turpmāk glabāt līdzekļus mājās līdz steidzamai nepieciešamībai naudu izmantot personīgiem mērķiem.

Būtiska loma ir tuvinieku vērībai
Krāpnieku iespaidā persona biežāk nespēj pati atpazīt un galu galā arī atzīt, ka notiek krāpšana un personas lēmumi tiek ietekmēti. Tāpēc īpaši svarīga ir ģimenes locekļu, draugu un tuvinieku iesaiste. Par iespējamu krāpniecību tuviniekiem var liecināt pēkšņas izmaiņas personas uzvedībā – ilgstošas telefona sarunas, satraukums, noslēpumainība, aizkaitināmība. Tāpēc aicinām regulāri sazināties ar tuviniekiem un pārliecināties par viņu labbūtību.

Ja tuviniekiem rodas aizdomas, ka cilvēks varētu būt nonācis krāpnieku ietekmē, svarīgākais ir saglabāt mieru un iesaistīties. Šādā situācijā ieteicams uzdot tiešus jautājumus, mudināt cilvēku pārtraukt saziņu ar aizdomīgo personu un nekavējoties sazināties ar banku, izmantojot oficiālo kontaktinformāciju. Ja nauda jau izņemta vai nodota, nekavējoties jāvēršas arī Valsts policijā.

729 skatījumi




Video

Krāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem

17/07/2026

Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...

Lasīt tālāk
Video

Trīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē

15/07/2026

Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...

Lasīt tālāk
Video

Mantot var ne tikai mājokli, bet arī kredītu: kas jāzina mantiniekiem?

15/07/2026

Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem...

Lasīt tālāk
Video

Ceļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi

10/07/2026

Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās...

Lasīt tālāk
Video

Mājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes

10/07/2026

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...

Lasīt tālāk
Video

Finanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes

09/07/2026

Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....

Lasīt tālāk
Video

Svinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem

09/07/2026

Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”

29/06/2026

Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...

Lasīt tālāk
Video

Mājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā

26/06/2026

Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...

Lasīt tālāk
Video

Pensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei

25/06/2026

Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...

Lasīt tālāk