Telefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki arvien biežāk cenšas panākt, lai cilvēki ne tikai atklātu bankas datus vai veiktu pārskaitījumus, bet arī izņemtu skaidru naudu un nodotu to krāpniekiem, nodotu savu karti un tās PIN kodu, kā arī zeltu. Kā norāda bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma, vairāk nekā 70% telefonkrāpšanas gadījumi saistīti ar skaidras naudas izmaksām.
Telefonkrāpniecības shēma arvien ir “ierastā” – krāpnieki visbiežāk uzdodas par bankas, policijas vai citu zināmu iestāžu pārstāvjiem un rada steidzamības sajūtu, apgalvojot, ka cilvēka nauda ir apdraudēta, kontā notiek aizdomīgas darbības vai arī nepieciešama tūlītēja rīcība, lai pasargātu uzkrājumus. Krāpnieks rada sajūtu, ka ir vienīgā atbalsta persona šajā situācijā un visas darbības jāveic, lai pasargātu personas naudu un palīdzētu izmeklēšanā. Psiholoģiska spiediena un arī dažādu privātu sakritību ietekmē cilvēks var pieņemt lēmumus, kurus citkārt neapsvērtu.
“Arvien biežāk redzam, ka krāpnieki cenšas apiet ierastos finanšu iestāžu drošības mehānismus, pārliecinot cilvēkus rīkoties ārpus digitālās vides – izņemt skaidru naudu un nodot to citām personām. Šādās situācijās cilvēks parasti ir pakļauts ļoti spēcīgam psiholoģiskam spiedienam, tāpēc īpaši svarīgi ir ne tikai pašam saglabāt modrību, bet arī tuviniekiem pamanīt brīžus, kad cilvēka rīcība kļūst neierasta, steidzīga vai noslēpumaina. Turklāt skaidras naudas nodošana trešajām personām apgrūtina līdzekļu atgūšanu, jo šādos gadījumos ir mazāk iespēju izsekot naudas tālākai plūsmai un identificēt personas, kam līdzekļi atdoti,” uzsver Marija Celma.
Neparastas skaidras naudas izmaksas un pēkšņa dārgmetālu iegāde var liecināt par krāpšanu
Aizdomas par iespējamu krāpšanu visbiežāk rodas brīžos, kad klients pēkšņi vēlas izņemt lielu skaidras naudas summu vai veikt neraksturīgu pārskaitījumu, un nespēj pamatot darījumu mērķi vai sniedz pretrunīgu informāciju. Šādās situācijās banka sazinās ar klientu un lūdz skaidrot veikto darījumu būtību, lai pārliecinātos, vai darbībās pastāv iespējamas krāpšanas risks. Praksē novērots, ka krāpnieku ietekmē klienti mēdz sniegt nepilnīgu, neprecīzu vai mainīgu informāciju, jo rīkojas saskaņā ar saņemtajiem norādījumiem. Skaidrojumi var būt dažādi – no vēlmes turpmāk glabāt līdzekļus mājās līdz steidzamai nepieciešamībai naudu izmantot personīgiem mērķiem.
Būtiska loma ir tuvinieku vērībai
Krāpnieku iespaidā persona biežāk nespēj pati atpazīt un galu galā arī atzīt, ka notiek krāpšana un personas lēmumi tiek ietekmēti. Tāpēc īpaši svarīga ir ģimenes locekļu, draugu un tuvinieku iesaiste. Par iespējamu krāpniecību tuviniekiem var liecināt pēkšņas izmaiņas personas uzvedībā – ilgstošas telefona sarunas, satraukums, noslēpumainība, aizkaitināmība. Tāpēc aicinām regulāri sazināties ar tuviniekiem un pārliecināties par viņu labbūtību.
Ja tuviniekiem rodas aizdomas, ka cilvēks varētu būt nonācis krāpnieku ietekmē, svarīgākais ir saglabāt mieru un iesaistīties. Šādā situācijā ieteicams uzdot tiešus jautājumus, mudināt cilvēku pārtraukt saziņu ar aizdomīgo personu un nekavējoties sazināties ar banku, izmantojot oficiālo kontaktinformāciju. Ja nauda jau izņemta vai nodota, nekavējoties jāvēršas arī Valsts policijā.
Vēl par tēmu:
Brīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālāk