• Tweet

Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi organizētas krāpniecības shēmas, kurās tiek iesaistīti cilvēki, paši to neapzinoties, norāda bankas Citadele Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Līga Everte.

Ātra peļņa pārvēršas krāpniecībā

Arī Baltijas valstīs šī problēma ir aktuāla – pagājušajā gadā banka Citadele Latvijā fiksēja 99 naudas mūļu gadījumus. Tikmēr Lietuvā tie bija tikai 13. Līdzīgas tendences vērojamas arī citās Eiropas valstīs, turklāt naudas mūļu vervēšana strauji izplatās, un sekas var būt satraucošas, piemēram, no finanšu zaudējumiem un personas datu noplūdes līdz reputācijas kaitējumam un juridiskai atbildībai.

Turpina Līga Everte: “Nesen vienā no bankas fiksētajiem gadījumiem jauns vīrietis sociālajos tīklos saņēma piedāvājumu kļūt par maksājumu starpnieku. Sākotnēji viss šķita uzticami – skaidri uzdevumi, solīts atalgojums un nekādu acīmredzamu riska pazīmju. Taču drīz vien viņa kontā sāka ienākt maksājumi no dažādām personām, un “darba devējs” mudināja šo naudu nekavējoties pārskaitīt tālāk, daļu atstājot sev kā atlīdzību,” saka eksperte, atklājot, ka šajā gadījumā nelegālās darbības tika savlaicīgi apturētas un eksaltētas tiesībaizsardzības iestādēm.

Viņa norāda, ka no pirmā acu uzmetiena tas var šķist kā vienkāršs veids, kā nopelnīt, taču bankām tas ir skaidrs brīdinājuma signāls, proti, netipiskas finanšu darbības kontā, īpaši tās, kas neatbilst klienta ierastajam darījumu profilam, var liecināt par paaugstinātu risku un pievērš bankas uzmanību.

Seku neapzināšanās

Cilvēki par naudas mūļiem ne vienmēr kļūst apzināti – nereti viss sākas ar šķietami nevainīgu piedāvājumu vai vilinošu iespēju ātri nopelnīt. Finanšu krāpniecības shēmu organizētāji šādus starpniekus meklē mērķtiecīgi.

Kā norāda Līga Everte: “Lai noslēptu nelikumīgi iegūtu līdzekļu izcelsmi, tiek meklēti cilvēki, kuri piekrīt izmantot savus bankas kontus svešu naudas līdzekļu pārskatījumiem, izņemt tos skaidrā naudā un nodot nezināmām personām. Lai gan daļa cilvēku šādās darbībās iesaistās apzināti, ievērojama daļa tikai vēlāk apjauš savas rīcības patieso būtību. Tomēr tas neatbrīvo no atbildības – iesaistīšanās naudas atmazgāšanas shēmās Latvijā ir krimināli sodāma, un šķietami viegla peļņa nereti kļūst par nopietnu problēmu sākumu. Šādai pieredzei var būt ilgtermiņa sekas: kriminālsodamība, ierobežota piekļuve finanšu pakalpojumiem, kā arī atsevišķos gadījumos pakļaušana šantāžai, draudiem vai citam spiedienam no noziedzīgo shēmu organizētajiem.”

Krāpnieku uzmanība vērsta uz jauniešiem

Naudas mūļu vervēšana visbiežāk sākas kā darba sludinājums vai tiešs piedāvājums. Krāpnieki aktīvi darbojas tur, kur cilvēki pavada visvairāk laika – sociālajos tīklos, tostarp “Facebook”, “Instagram” un “TikTok”, kā arī saziņas lietotnē “WhatsApp”.

Kā uzsver Līga Everte: “Šādi piedāvājumi tiek pasniegti kā iespēja ātri nopelnīt – nereti pat ar mērķtiecīgu reklāmas atbalstu, lai tie izskatītos uzticamāki un sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju. Bieži tiek uzsvērts, ka risks nepastāv, un dažkārt tiek piedāvāta papildu atlīdzība par jaunu cilvēku piesaisti. Piemēram, ja agrāk biežāk tika mērķēts uz sociāli mazāk aizsargātām grupām, šobrīd arvien biežāk mērķauditorija ir jaunieši. Un tas ir tāpēc, ka papildu ienākumi viņiem šķiet veiksmīgs veids, kā ātri nopelnīt. Šo shēmu mehānisms nereti šķiet vienkāršs, taču tieši tas rada maldinošu drošības sajūtu.”

Kā sevi pasargāt, pirms vēl nav par vēlu

Saņemot piedāvājumu kļūt par maksājumu starpnieku, svarīgākais ir nesteigties un kritiski izvērtēt situāciju un informācijas ticamību. Ieteicams pārliecināties par piedāvājuma izcelsmi, pārbaudīt iesaistītās personas vai uzņēmuma uzticamību izvērtēt kontaktinformāciju, un skaidri izprast darba būtību. Ja atbildes ir neskaidras vai tiek izdarīts spiediens pieņemt lēmumu steidzami, tas ir viens no pirmajiem brīdinājuma signāliem.

“Krāpšana bieži slēpjas sīkumos, piemēram, neierasts komunikācijas tonis, kļūdas ziņojumos vai zināšanu trūkums. Ja piedāvājums šķiet pārāk izdevīgs, visbiežāk tas var būt signāls krāpniecībai. Lielākais risks rodas brīdī, kad lēmumi tiek pieņemti steigā. Nekādā gadījumā nedrīkst nodot trešajām personām bankas konta piekļuves vai maksājumu kartes datus,” uzsver Līga Everte.

Steiga var dārgi maksāt

Ja tomēr gadās nonākt krāpnieku shēmā, vissvarīgākais ir rīkoties nekavējoties. Šādās situācijās izšķiroša nozīme ir ātrumam – jo ātrāk tiek informēta banka un atbildīgās iestādes, jo lielāka iespēja mazināt sekas.

Turpina Līga Everte: “Bankas izmanto modernas uzraudzības sistēmas, kas analizē maksājumu plūsmas un klientu uzvedību, lai savlaicīgi pamanītu netipiskas vai riskantas finanšu aktivitātes, tostarp pazīmes, kas var liecināt par iesaisti naudas mūļu shēmās. Šādos gadījumos nereti izdodas apturēt aizdomīgas darbības vēl pirms līdzekļi nonāk tālāk nelegālās aprites ķēdēs. Mūsdienās liela daļa krāpšanas gadījumu saistīti nevis ar tehnoloģiju nepilnībām, bet gan ar cilvēku neuzmanību un steigu. Tāpēc būtiski ir rūpīgi izvērtēt informāciju un iesaistīties finanšu darījumos tikai ar pilnīgu pārliecību par darījuma drošību.”