Vairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz sportam un aktīvai atpūtai. Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka vairāk naudas tiek tērēts tieši ceļošanai, savukārt teju katrs trešais hobijiem gada laikā velta vairāk nekā 1000 eiro.
Visvairāk naudas atvēl ceļošanai
Ceļošana pārliecinoši ir populārākais hobijs Latvijas iedzīvotāju vidū, kam tiek atvēlēts visvairāk līdzekļu – to norādījuši 30 % iedzīvotāju. Otrs biežāk minētais hobijs, kas prasa visvairāk finanšu resursu, ir radošās nodarbes, piemēram, dārza darbi, rokdarbi, mūzika, fotografēšana vai zīmēšana (13 %). Savukārt salīdzinoši maza daļa jeb 11 % iedzīvotāju atzīmēja, ka vairāk tērē sportam un aktīvajai atpūtai. Tāpat interesanti, ka tikai 6 % norāda, ka naudas līdzekļus tērē tādai izklaidei kā dažādiem kulturāliem pasākumiem, piemēram, koncertiem, teātrim un kino.
Vienlaikus kamēr daļa regulāri atvēl līdzekļus saviem hobijiem, 17 % iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem nav tādu aizraušanos, kam īpaši tiktu tērēti finanšu līdzekļi.
Daļa iedzīvotāju hobijiem novirza vairāk nekā 1000 eiro gadā
Luminor aptaujas dati liecina, ka hobiji daļai iedzīvotāju veido arī būtisku gada tēriņu pozīciju. Nedaudz vairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem atvēl līdz 1000 eiro gadā, tikmēr teju katrs trešais vairāk nekā 1000 eiro. No tiem 16 % tērē līdz 2000 eiro, bet vēl 16 % – pat vairāk nekā 2000 eiro gadā.
Ņemot vērā, ka dārgākais hobijs iedzīvotāju vidū visbiežāk ir ceļošana, daļa iedzīvotāju šo izdevumu segšanai apsver arī papildu finansējuma iespējas – Luminor aptaujas dati liecina, ka patēriņa kredītu ceļojumiem un atpūtai jau ir izmantojuši vai apsvērtu iespēju izmantot 14 % iedzīvotāju.
“Redzam, ka daļai iedzīvotāju hobiji un atpūta ir aktivitātes, kurām tiek atvēlēts arī salīdzinoši liels budžets, īpaši, ja runa ir par ceļošanu. Tā ir nodarbe, kas visbiežāk tiek plānota ilgāku laiku, turklāt arī finansiāli. Vienlaikus daļa iedzīvotāju šo izdevumu segšanai apsver arī patēriņa kredītu. Neatkarīgi no tā, vai hobiji tiek finansēti no ikdienas budžeta, uzkrājumiem lielākam mērķim vai citiem līdzekļiem, būtiski šos izdevumus iepriekš ieplānot. Pārdomāta pieeja palīdz saglabāt līdzsvaru starp ikdienas labsajūtu un finanšu drošību nākotnē, padarot hobiju par patīkamu ikdienas daļu, nevis papildu finanšu slogu. Ja tomēr pieņemts lēmums par aizdevumu ceļošanai, tad ieteicams šādas saistības uzņemties uz maksimāli īsu laiku, lai savu aizraušanos varētu turpināt veselīgi,” norāda Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Lielākus tēriņus hobijiem biežāk atļaujas ekonomiski aktīvākā sabiedrības daļa. Izdevumus no 1001 līdz 2000 eiro gadā visbiežāk minējuši gados jaunāki iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem, savukārt vairāk nekā 2000 eiro hobijiem biežāk atvēl iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem un no 50 līdz 59 gadiem.
Vēl par tēmu:
Kad spēle vairs nav tikai spēle: kā pasargāt bērnus no krāpniekiem
Bērni un pusaudži mūsdienās gana daudz laika pavada spēļu platformās, sociālajos medijos un saziņas lietotnēs, un tur viņus var uzrunāt arī krāpnieki. Kā palīdzēt bērnam laikus atpazīt...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome aicina pāriet no izdevumu izvērtēšanas uz reālu to samazināšanu
Valdības sāktajai diskusijai par izdevumu pamatotību ir jāpārvēršas reālā un strukturālā valsts izdevumu samazinājumā - ir jāpārskata pastāvīgie izdevumi un jārod ilgtspējīgi ieņēmumu...
Lasīt tālākSaeima finanšu pakalpojumu patērētāju tiesību uzraudzību nodod Latvijas Bankai
No 2027. gada patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, ko līdz šim īstenoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pakāpeniski nodos Latvijas Bankai....
Lasīt tālākKopīgs mājoklis bez laulības – kā pasargāt sevi finansiāli un juridiski
Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā trešdaļu jeb 35 % no bankas Citadele izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā saņēma klienti, kuri nebija reģistrējuši laulību. Lai gan daļa...
Lasīt tālākJaunas eiro banknotes digitālajā laikmetā: lielāka drošība vai modes lieta?
Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina darbu pie jaunas paaudzes eiro banknošu dizaina. Lai gan maksājumu paradumi mainās un bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien populārāki, eiro banknotes...
Lasīt tālākNogaidīt labāko brīdi? 4 biežākās investoru kļūdas
avas iekrātās naudas ieguldīšana var būt veids, kā uzlabot finansiālo situāciju un veicināt kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Vienlaikus investēšana vienmēr ir saistīta ar zināmu risku, un...
Lasīt tālākDzīve Latvijā kļūst dārgāka – par ko jau maksājam vairāk nekā citviet Eiropā?
Pārtikas produktu cenu kāpums un ikdienas tēriņi ir plaši apspriests temats publiskajā telpā. Arī jaunākie “Eurostat” dati par mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu cenu līmeni (Price...
Lasīt tālākNaudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā
10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu...
Lasīt tālākKatrs desmitais mājokļa kredīta pieteikums tiek noraidīts negatīvas kredītvēstures dēļ
Neraugoties uz to, ka mājokļa kredīta pieteikuma iesniegšana šobrīd ir ātra un vienkārša, bankai pirms aizdevuma piešķiršanas rūpīgi jāizvērtē klienta finansiālā situācija un līdzšinējie...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālāk