Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties ar karti, pirkuma summa tiek noapaļota līdz pilnam eiro, bet starpība novirzīta ieguldījumam klienta izvēlētajā ieguldījumu fondā. Latvijā mikroieguldījumu izmanto 22 tūkstoši cilvēku, Lietuvā – 51 tūkstotis, bet Igaunijā – 27 tūkstoši.
Ar mikroieguldījumu palīdzību iedzīvotāji finanšu tirgos ieguldījuši kopsummā jau vairāk nekā 16,5 miljonus eiro. Latvijas klientu ieguldītā summa sasniedz 3,8 miljonus eiro, Lietuvas – 8 miljonus eiro, savukārt Igaunijas – 4,8 miljonus eiro.
Latvijā vidējā ieguldījumiem novirzītā summa nedēļā sasniedz 4,74 eiro, bet mēnesī – 20,52 eiro. Pieņemot akciju tirgus vidējo ienesīgumu 7% gadā*, ar mikroieguldījumu gada laikā šādi iespējams uzkrāt aptuveni 255 eiro, piecos gados – vairāk nekā 1400 eiro, bet desmit gados – pat vairāk nekā 3500 eiro.
“Lai arī Latvijā investoru skaits ik gadu pieaug, joprojām liela daļa sabiedrības neveic ieguldījumus finanšu tirgos ar mērķi audzēt kapitālu. Tāpēc ir īpaši svarīgi, ka pieejami vienkārši risinājumi, kas palīdz spert pirmos soļus ieguldīšanā un veidot izpratni par finanšu tirgu darbības principiem. Mikroieguldījums šo procesu padara ļoti vienkāršu – ieguldīt iespējams automātiski, sākot pat ar dažiem centiem no ikdienas pirkumiem,” norāda Kristaps Kopštāls, Swedbank Investīciju atbalsta daļa jomas vadītājs.
Mikroieguldījums – daudziem pirmā pieredze finanšu tirgos
Swedbank dati rāda, ka daļai klientu mikroieguldījums kalpo kā pirmais solis ieguldījumu pasaulē. Vidēji katram otrajam klientam Baltijā tas ir pirmais ieguldījums, bet Latvijā – pat 64% klientu. Vienlaikus 40% Latvijas klientu, kuriem mikroieguldījums bija pirmā ieguldīšanas pieredze, veikuši papildus ieguldījumus vai sākuši izmantot arī citus ieguldījumu risinājumus.
Dati rāda, ka mikroieguldījuma lietotāji bieži kombinē dažādus uzkrāšanas un ieguldīšanas veidus. Katrs otrais vienlaikus izmanto arī krājrīku ar karšu darījumu noapaļošanu, tā veidojot finanšu drošības spilvenu. Savukārt 42% klientu Latvijā vienlaikus uzkrāj arī pensiju 3. līmenī.
Kopumā mikroieguldījumus izmanto dažādu vecumu cilvēki, taču visbiežāk – vecumā no 36 līdz 45 gadiem, kuru vidējie ienākumi mēnesī ir 1000–1500 eiro.
Vēl par tēmu:
Informāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālāk