Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties ar karti, pirkuma summa tiek noapaļota līdz pilnam eiro, bet starpība novirzīta ieguldījumam klienta izvēlētajā ieguldījumu fondā. Latvijā mikroieguldījumu izmanto 22 tūkstoši cilvēku, Lietuvā – 51 tūkstotis, bet Igaunijā – 27 tūkstoši.
Ar mikroieguldījumu palīdzību iedzīvotāji finanšu tirgos ieguldījuši kopsummā jau vairāk nekā 16,5 miljonus eiro. Latvijas klientu ieguldītā summa sasniedz 3,8 miljonus eiro, Lietuvas – 8 miljonus eiro, savukārt Igaunijas – 4,8 miljonus eiro.
Latvijā vidējā ieguldījumiem novirzītā summa nedēļā sasniedz 4,74 eiro, bet mēnesī – 20,52 eiro. Pieņemot akciju tirgus vidējo ienesīgumu 7% gadā*, ar mikroieguldījumu gada laikā šādi iespējams uzkrāt aptuveni 255 eiro, piecos gados – vairāk nekā 1400 eiro, bet desmit gados – pat vairāk nekā 3500 eiro.
“Lai arī Latvijā investoru skaits ik gadu pieaug, joprojām liela daļa sabiedrības neveic ieguldījumus finanšu tirgos ar mērķi audzēt kapitālu. Tāpēc ir īpaši svarīgi, ka pieejami vienkārši risinājumi, kas palīdz spert pirmos soļus ieguldīšanā un veidot izpratni par finanšu tirgu darbības principiem. Mikroieguldījums šo procesu padara ļoti vienkāršu – ieguldīt iespējams automātiski, sākot pat ar dažiem centiem no ikdienas pirkumiem,” norāda Kristaps Kopštāls, Swedbank Investīciju atbalsta daļa jomas vadītājs.
Mikroieguldījums – daudziem pirmā pieredze finanšu tirgos
Swedbank dati rāda, ka daļai klientu mikroieguldījums kalpo kā pirmais solis ieguldījumu pasaulē. Vidēji katram otrajam klientam Baltijā tas ir pirmais ieguldījums, bet Latvijā – pat 64% klientu. Vienlaikus 40% Latvijas klientu, kuriem mikroieguldījums bija pirmā ieguldīšanas pieredze, veikuši papildus ieguldījumus vai sākuši izmantot arī citus ieguldījumu risinājumus.
Dati rāda, ka mikroieguldījuma lietotāji bieži kombinē dažādus uzkrāšanas un ieguldīšanas veidus. Katrs otrais vienlaikus izmanto arī krājrīku ar karšu darījumu noapaļošanu, tā veidojot finanšu drošības spilvenu. Savukārt 42% klientu Latvijā vienlaikus uzkrāj arī pensiju 3. līmenī.
Kopumā mikroieguldījumus izmanto dažādu vecumu cilvēki, taču visbiežāk – vecumā no 36 līdz 45 gadiem, kuru vidējie ienākumi mēnesī ir 1000–1500 eiro.
Vēl par tēmu:
Brīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālāk