• Tweet

ASV lēmums noteikt tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm uztrauc teju katru otro (45 %) Baltijas valstu iedzīvotāju, savukārt 9 % aptaujāto pauž izteiktu satraukumu, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja. Vai šīs bažas ir pamatotas un kā ASV tarifi var ietekmēt Baltijas valstu, tostarp Latvijas ekonomiku, skaidro bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Lai gan Baltijas valstu iedzīvotāju vidū valda ievērojama nenoteiktība viedoklī par tarifu ietekmi, tikai neliela respondentu daļa uzskata, ka šī ietekme būs būtiska.

Latvijā teju katrs desmitais (9 %) pieļauj, ka ASV lēmums noteikt tarifus ES precēm var būtiski ietekmēt viņa darbu vai ienākumus un teju puse (47 %) atzīst, ka tarifu noteikšana uztrauc nedaudz, jo tai varētu būt iespējami negatīva ietekme.

Savukārt Igaunijā būtisku tarifu ietekmi uz darbu vai ienākumiem pieļauj 12 % iedzīvotāju – tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Lietuvā šādu satraukumu pauž 7 % respondentu. Līdzīgi kā Latvijā, arī abās pārējās Baltijas valstīs lielākā daļa iedzīvotāju uz situāciju raugās ar mērenu piesardzību – iespējamu negatīvu ietekmi saskata 46 % igauņu un 43 % lietuviešu.

Lielākais risks – nenoteiktība un patēriņa bremzēšanās

“Aptaujas dati spilgti izgaismo ar tarifiem saistītos riskus. Līdztekus tiešai ietekmei uz nozarēm, kuras ir jutīgas pret tarifiem, kā ķīmiskā, farmaceitiskā, plastmasas, metālapstrādes un elektronikas ražošana, vienlaikus pastāv arī netieša ietekme – augstāka nenoteiktība var mazināt patērētāju uzticību un kavēt nebūtisku preču un pakalpojumu iegādi, bremzējot pieprasījumu Baltijā,” skaidro Kārlis Purgailis.

Tajā pašā laikā ekonomists norāda, ka tikai neliela daļa patērētāju šobrīd izjūt nopietnas bažas par tarifu ietekmi. Tas nozīmē – ja ES un ASV vienosies par tirdzniecības līgumu un neskaidrība mazināsies, patērētāju noskaņojums var uzlaboties. Mazāk satrauktie iedzīvotāji, visticamāk, atgriezīsies pie ierastajiem tēriņu paradumiem, mazinot uzkrāšanas tendenci.

Lietuva – ekonomiski visjutīgākā pret tarifiem

Lietuvieši izceļas ar visoptimistiskāko skatījumu – 31 % respondentu pauduši, ka ASV noteiktie tarifi viņus nesatrauc un, visticamāk, arī neietekmēs. Savukārt igauņi un latvieši ir piesardzīgāki – tikai 24 % igauņu un 21 % latviešu dalās šādā pārliecībā.

“Igaunijas patērētāju izteiktāku satraukumu daļēji var izskaidrot ar to, ka šobrīd Igaunijas ekonomika atrodas vājākajā ciklā Baltijā, savukārt Lietuvas patērētāju salīdzinoši mierīgāku noskaņojumu – ar tās salīdzinoši spēcīgāko ciklu. Taču, raugoties no makroekonomiskā un analītiskā skatupunkta, aina ir atšķirīga – tieši Lietuva varētu būt visievainojamākā pret tarifu ietekmi, salīdzinot ar Latviju un Igauniju,” saka Purgailis. Viņš paskaidro, ka tas ir saistīts ar Lietuvas lielo atkarību no apstrādes rūpniecības, kuras īpatsvars IKP ir viens no augstākajiem ES, kā arī nozīmīgo eksporta apjomu uz Vāciju un ASV, kas padara valsts ekonomiku jutīgāku pret izmaiņām starptautiskajā tirdzniecībā.

Ietekme būs neliela – ekonomika turpinās augt

“Tarifu ietekme uz Baltijas reģiona ekonomiku kopumā būs neliela – aptuveni 0,3 procentpunkti no IKP pieauguma tempa. To nosaka gan reģiona uzņēmējdarbības struktūra, kur dominē mazie uzņēmumi, gan iespējamā ražošanas pārorientācija no Vācijas uz Baltijas piegādātājiem. Turklāt eirozonas negatīvās tendences var daļēji kompensēt aizsardzības investīcijas un gaidāmā Vācijas fiskālā stimulēšana, kas nākotnē var radīt papildu iespējas Baltijas eksportētājiem,” rezumē Kārlis Purgailis.

Neraugoties uz riskiem un nenoteiktību, ko rada tarifi, banka Citadele joprojām prognozē, ka Baltijas ekonomikas, tostarp darba tirgi, turpinās izaugsmi.

Bankas jaunākās prognozes liecina, ka visu trīs Baltijas valstu ekonomikas 2025. un 2026. gadā piedzīvos izaugsmi – Latvijas ekonomika 2025. gadā pieaugs par 1,4 %, bet 2026. gadā – par 2 %. Lietuvas IKP pieaugs par 2,5 % 2025. gadā un par 2,3 % 2026. gadā. Igaunijas IKP pieaugums tiek prognozēts 1,5 % apmērā 2025. gadā un 2,3 % 2026. gadā.

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada jūnijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.