Lembergs par cīņu ar “netīro naudu”: Cilvēki ir spiesti taisnoties, ka nav zagļi

Lai arī kļuvis zināms, ka par biznesa pārcelšanu uz Latviju interesējas vairāki Baltkrievijas augsto tehnoloģiju uzņēmumi, ir kāds būtisks traucēklis, kura dēļ baltkrievu uzņēmumi galu galā Latvijas vietā varētu izvēlēties citu valsti. Proti – bankas konta atvēršana viņiem mūsu zemē ir ļoti apgrūtināta. Par to jau iepriekš brīdinājis Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš paliek pie savas pārliecības, ka pārāk stingra naudas atmazgāšanas regulējuma dēļ Latvija varētu zaudēt Baltkrievijas uzņēmumus. Pēc viņa sacītā, Latvijā katram pašam ir jāpierāda, ka tu neesi zaglis.
“Diemžēl man jāatzīst, ka tā bija iepriekšējā valdība finanšu ministra personā, kas ar lielu sajūsmu paziņoja, ka Latvijas bankās nerezidentu īpatsvaru noguldījumi nedrīkst būt lielāki par 5%. Nerezidentu skaitu samazināšanos pasniedza kā milzīgu sasniegumu, bet tagad mēs redzam tās grūtības,” norādīja politiķis.
Viņš atgādināja, ka iepriekš izteiktās bažas par stingro naudas atmazgāšanas regulējumu apstiprinājis ne tikai premjerministrs Krišjānis Kariņš, kurš paziņojis, ka jebkuram Latvijā būtu jābūt iespējai atvērt pamatkontu bankā, bet arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un finanšu ministrs Jānis Reirs.
“Tā kā es neizplatu fake ziņas. Tas jau ir iestrādāts Latvijas likumos, un tā pieeja ir tāda, ka jums ir jāpierāda, ka jūs to naudu neesat nozadzis, saņēmis kukuļos vai jums to nav uzdāvinājis draugs vai draudzene utt. Jums ir jāpierāda, ka jūs neesat vainīgs,” esošo situāciju ieskicēja Lembergs.
Viņš norādīja, ka baltkrieviem atvērt kontus Latvijā būs praktiski neiespējami. “Tātad Kariņš runā tā, it kā viņš nedzīvotu Latvijā. Varbūt amerikāņiem naudas izcelsme nav jāpierāda, bet Latvijā tas ir jāpierāda,” piebilda Lembergs.
Kā zināms, 2018. gadā spēkā stājās izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar augsta riska kompānijām un apkalpot to kontus.
Lai arī grozījuma mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, sabiedrībā izplatīts kļuvis viedoklis, ka Latvija kļuvusi par bargu uzraugu, tādējādi būtībā graujot mūsu valsts uzņēmējdarbību un ekonomiku.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk