Lembergs par cīņu ar “netīro naudu”: Cilvēki ir spiesti taisnoties, ka nav zagļi

Lai arī kļuvis zināms, ka par biznesa pārcelšanu uz Latviju interesējas vairāki Baltkrievijas augsto tehnoloģiju uzņēmumi, ir kāds būtisks traucēklis, kura dēļ baltkrievu uzņēmumi galu galā Latvijas vietā varētu izvēlēties citu valsti. Proti – bankas konta atvēršana viņiem mūsu zemē ir ļoti apgrūtināta. Par to jau iepriekš brīdinājis Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš paliek pie savas pārliecības, ka pārāk stingra naudas atmazgāšanas regulējuma dēļ Latvija varētu zaudēt Baltkrievijas uzņēmumus. Pēc viņa sacītā, Latvijā katram pašam ir jāpierāda, ka tu neesi zaglis.
“Diemžēl man jāatzīst, ka tā bija iepriekšējā valdība finanšu ministra personā, kas ar lielu sajūsmu paziņoja, ka Latvijas bankās nerezidentu īpatsvaru noguldījumi nedrīkst būt lielāki par 5%. Nerezidentu skaitu samazināšanos pasniedza kā milzīgu sasniegumu, bet tagad mēs redzam tās grūtības,” norādīja politiķis.
Viņš atgādināja, ka iepriekš izteiktās bažas par stingro naudas atmazgāšanas regulējumu apstiprinājis ne tikai premjerministrs Krišjānis Kariņš, kurš paziņojis, ka jebkuram Latvijā būtu jābūt iespējai atvērt pamatkontu bankā, bet arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un finanšu ministrs Jānis Reirs.
“Tā kā es neizplatu fake ziņas. Tas jau ir iestrādāts Latvijas likumos, un tā pieeja ir tāda, ka jums ir jāpierāda, ka jūs to naudu neesat nozadzis, saņēmis kukuļos vai jums to nav uzdāvinājis draugs vai draudzene utt. Jums ir jāpierāda, ka jūs neesat vainīgs,” esošo situāciju ieskicēja Lembergs.
Viņš norādīja, ka baltkrieviem atvērt kontus Latvijā būs praktiski neiespējami. “Tātad Kariņš runā tā, it kā viņš nedzīvotu Latvijā. Varbūt amerikāņiem naudas izcelsme nav jāpierāda, bet Latvijā tas ir jāpierāda,” piebilda Lembergs.
Kā zināms, 2018. gadā spēkā stājās izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar augsta riska kompānijām un apkalpot to kontus.
Lai arī grozījuma mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, sabiedrībā izplatīts kļuvis viedoklis, ka Latvija kļuvusi par bargu uzraugu, tādējādi būtībā graujot mūsu valsts uzņēmējdarbību un ekonomiku.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Vairāk nekā puse rīdzinieku apsvērtu iespēju pārcelties uz laukiem vai mazpilsētu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet jaunākā Luminor bankas aptauja liecina, ka vairāk kā puse Rīgas (55 %) un citu lielo pilsētu (50 %) iedzīvotāju apsver vai vismaz...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties mājokli
Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas turpina augt un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, iedzīvotāji kļūst optimistiskāki un ir novērojama lielāka pārliecība par spēju tuvākajā...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālāk