Mājokļi kļūst dargāki, aizņemas arvien lielākas summas

Pēdējo divu gadu laikā vidējā jaunizsniegtā hipotekārā kredīta apmērs pieaudzis par 13%. Vidējais mājokļa kredīts 2023. gadā bija 90 tūkstoši eiro savukārt šogad bankas dati liecina, ka vidējā kredīta summa jau sasniedzis 102 000 eiro, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ar katru gadu sava mājokļa iegādei aizņemas vairāk. Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs norāda, ka arī šogad saglabājas stabili augsts pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, kas uztur dinamisku nekustamā īpašuma tirgu.
Mājokļu cenu kāpums ietekmē hipotekāro kreditēšanu
Vidējās hipotekārā kredīta summas pieaugumu nosaka arī kopējais dzīves dārdzības kāpums, īpaši mājokļu cenu palielināšanās, ko ietekmē gan inflācija, gan būvniecības izmaksu pieaugums. Pēdējo trīs gadu laikā vidējās mājokļu cenas Latvijā ir pieaugušas par aptuveni 24 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vienlaikus iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas kvalitatīvākus un energoefektīvākus mājokļus, kuru iegāde prasa lielākus sākotnējos ieguldījumus. Šo tendenci papildina arī vidējo algu pieaugums minētajā periodā, kas uzlabo iedzīvotāju maksātspēju un ļauj drošāk uzņemties ilgtermiņa finanšu saistības, tostarp hipotekāros kredītus.
Neskatoties uz kopējo nekustamā īpašuma cenu pieaugumu, iedzīvotāju interese par mājokļa iegādi saglabājas stabili augsta. Cenu kāpums mudina iedzīvotājus iegādāties savu īpašumu tagad, jo tiek prognozēts turpmāks mājokļu cenu kāpums. Visbiežāk hipotekārajam kredītam piesakās jaunās ģimenes ar vismaz vienu bērnu kā arī jauni speciālisti vecumā virs 30 gadiem ar regulāriem ienākumiem no 1900 līdz 2500 eiro mēnesī un kredīta vidējais atmaksas termiņš ir 25 gadi. Pieprasījumu pēc mājokļiem veicina gan vēlme uzlabot dzīves apstākļus, gan arī nekustamā īpašuma vērtība kā ilgtermiņa ieguldījums. Lēmumu iegādāties savu mājokli veicina arī dažādas atbalsta programmas ģimenēm un jaunajiem speciālistiem.
Priekšroka dzīvokļiem jaunajos projektos
Bankas novērojumi liecina, ka šogad mainījies sadalījumus, kurā no mājokļu veidiem notiek visvairāk darījumu. Ierasti līderos bija sērijveida divistabu dzīvokļi, taču šogad, pirmo reizi redzam, ka 34% iedzīvotāji priekšroku dod dzīvokļiem jaunajos projektos vai renovētās ēkās, ko, iespējams, veicina ievērojamais jauno projektu skaits, kas nesen nodots ekspluatācijā. Hipotekārais kredīts šāda divistabu dzīvokļa iegādei bieži sasniedz līdz pat 121 000 eiro. Izvēle par labu jaunam projektam bieži vien saistīta ar apzinātu ilgtermiņa ieguldījumu nekustamajā īpašumā, kas saglabā savu vērtību arī turpmākajos gados un nākotnē.
Turklāt jaunajos projektos nereti pieejamas papildu ērtības, piemēram, autostāvvietas, labiekārtotas teritorijas un koplietošanas telpas, kas palielina šo īpašumu pievilcību. Šāds mājokļu segments īpaši piesaista jaunās ģimenes un profesionāļus, kuri vēlas apvienot augstu dzīves kvalitāti ar mūsdienīgu vidi.
Sērijveida dzīvokļu iegādei hipotekārais kredīts parasti ir krietni mazāks – vidēji 47 000 eiro. Šādus mājokļus šogad izvēlējušies 32% aizņēmēju. Parasti tās ir ģimenes ar bērniem vai iedzīvotāji, kuru mājsaimniecības kopējie ienākumi mēnesī ir aptuveni 1900 līdz 3000 eiro. Šie dzīvokļi ir populāri, jo piedāvā pietiekami lielu dzīvojamo platību un ikdienai nepieciešamās ērtības par pieejamu cenu.
Hipotekārie kredīti tiek izsniegti arī privātmāju būvniecībai, tos izvēlas katrs ceturtais kredītņēmējs. Bankas eksperts norāda, ka šādu iespēju visbiežāk izvēlas ģimenes ar diviem bērniem un augstākiem ienākumiem. Vidējā kredīta summa privātmājas būvniecībai pārsniedz 165 000 eiro, un standarta līguma termiņš ir ap 26 gadiem. Populārākā vieta privātmājas būvniecībai, pēc bankas datiem, ir Pierīga.
Vēl par tēmu:
Iedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālāk