• Tweet

Luminor bankas veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 78% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu vecumdienām veido, izmantojot pensiju 2. līmeni, savukārt 31% veic iemaksas pensiju 3. līmenī, un tie ir populārākie uzkrājumu veidi starp iedzīvotājiem. Ar to, kādos vēl veidos Latvijas iedzīvotāji izvēlas krāt savām vecumdienām, iepazīstina Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Atis Krūmiņš.

Investīcijas – veids, kā proaktīvi uzkrāt vecumdienām

Lai gan Baltijas valstīs visizplatītākais veids, kā cilvēki veido uzkrājumu vecumdienām, ir dalība pensiju 2. līmenī (ko nodrošina algots darbs vai personīgās iemaksas), kam seko dalība pensiju 3. līmenī, pastāv arī citi veidi, kā parūpēties par finansiāli labklājīgām vecumdienām. Kā norāda Luminor eksperts, pozitīvi ir vērtējams tas, ja veidi, kā tiek uzkrāti līdzekļi vecumdienām, tiek dažādoti. Raugoties mūsu kaimiņvalstu virzienā, redzams, ka, piemēram, Igaunijā teju ceturtā daļa jeb 24% cilvēku izvēlas pensiju uzkrājumu veidot, ieguldot akcijās vai obligācijās, savukārt Lietuvā 20% uzticas uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai.

Investīcijas dažādos finanšu aktīvos ir labs veids, kā papildināt savu pensiju uzkrājumu, tomēr Latvijā novērojama manāmi kūtrāka aktivitāte šajā jomā – tikai 9% no aptaujātajiem norāda, ka krāj nākotnei investējot.

15% izvēlas uzkrāt krājkontā

Trešais izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumu vecumdienām ,– iemaksas krājkontā vai kādā citā krājrīkā. Šādu uzkrājuma veidu izvēlas 15% Latvijas iedzīvotāju, un līdzīga tendence novērojama arī Lietuvā (14%) un Igaunijā (16%). Uzkrājuma veidošana krājkontā vai kādā citā krājrīkā ir vienkārša, un lielākā priekšrocība – nauda ir ērti un gana vienkārši pieejama, tiklīdz tā ir nepieciešama, kā arī uzkrājumu apjomu jebkurā brīdī var ērti un vienkārši papildināt, tostarp veicot regulārus maksājumus. Minimālās iemaksas summas nereti ir ļoti zemas – sākot no 10 eiro – vai netiek noteiktas vispār, kā arī nav noteikts konkrēts krāšanas termiņš. Tomēr, pēc eksperta teiktā, tas nav veiksmīgākais veids, kā krāt ilgtermiņā, jo uzkrājumu sagaidāmā atdeve ir zemāka nekā ilgtermiņa ieguldījumiem finanšu tirgos, līdz ar to kapitāls aug lēnāk un var nepārspēt inflācijas līmeni, lai saglabātu savu līdzekļu vērtību.

Arvien cilvēki izvēlas krāt “zeķē”

Pastāv arī iespēja uzkrāt, izvēloties termiņnoguldījumus, tādējādi konkrētu naudas summu noguldot uz noteiktu termiņu un pelnot ar fiksētu procentu likmi. Latvijā tikai 4% no aptaujātajiem izvēlas pensijai uzkrājumu veidot šādi. Procentuāli nedaudz vairāk, tomēr arī salīdzinoši maz aptaujāto Latvijas iedzīvotāju jeb 9% norāda, ka pensijai tiek krāti skaidras naudas līdzekļi. Tomēr A. Krūmiņš atgādina, ka skaidras naudas uzkrājums ir viens no neefektīvākajiem veidiem, kā iekrāt vecumdienām. Tas izskaidrojams ar to, ka iekrātie skaidras naudas līdzekļi nekādā veidā nenes papildu peļņu un ir pakļauti inflācijas izraisītajam naudas vērtības samazinājumam. Interesanti, ka pērnā gada beigās veiktajā aptaujā 40% iedzīvotāju norādīja, ka izvēlas uzkrāt skaidrā naudā.

Gados jauni cilvēki pensiju uzkrājumu neveido

Tomēr aptaujas rezultāti liecina par satraucošu tendenci Latvijas iedzīvotāju vidū – 12% norāda, ka savām vecumdienām neveido nekādus uzkrājumus. Vislielākais īpatsvars šo cilvēku vidū ir tieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kas izskaidrojams ar to, ka jauni cilvēki retāk domā par kapitālu savām vecumdienām, uzskatot, ka līdz tām vēl ir gana laika. Mūsu kaimiņvalstīs šī situācija ir pat vēl nedaudz sliktāka, tur pensiju uzkrājumu izvēlas neveidot 16% aptaujāto Lietuvā un 19% Igaunijā.

Luminor eksperts atgādina, ka neatkarīgi no tā, kā mēs izvēlamies uzkrāt kapitālu, svarīgi ir to uzsākt jau savlaicīgi un mērķtiecīgi īstenot visas dzīves laikā, piemēram, mainoties atalgojumam un darbam, mēģinot arī palielināt summu, ko atliekam uzkrājumiem. Tādā veidā iespējams parūpēties par finansiālo drošību, lielāku izvēles brīvību, kā arī neatkarīgām vecumdienām.