• Tweet

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) vārdā par pensiju pārrēķinu vai darba stāža precizēšanas jautājumiem, aicinot cilvēkus pierakstīties rindā uz tikšanos VSAA filiālē.

Pērn telefonkrāpnieku rokās nokļuvuši 23,7 miljoni eiro, savukārt šī gada pirmajā ceturksnī vien jau 8,6 miljoni eiro, cilvēkiem zaudējot ne vien naudu, bet arī īpašumus un uzkrājumus, liecina Valsts policijas dati. Savukārt “Bite Latvija” bezmaksas drošības risinājums pērn kopumā bloķējis 2,4 miljonus krāpniecisku zvanu, un sevišķi izplatīti kļuvuši krāpšanas gadījumi, kuros noziedznieki izmanto valsts iestāžu un lielu uzņēmumu autoritāti. Valsts policijas dati apliecina krāpnieku rosību – 2025. gadā visā Latvijā reģistrēti teju 9000 šādu zvanu, kas ir pat divas reizes vairāk nekā 2024. gadā. Arī šogad fiksēti jau gandrīz 2800 krāpniecisku zvanu. Lai gan krāpnieku zvanu centri darbojas arī ārpus Baltijas valstīm, viņu shēmas bieži tiek mērķētas tieši uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem.

Krāpnieki vispirms “izmet ēsmu”, imitējot zvanus no VSAA un testējot upuri
Shēma visbiežāk sākas ar tā dēvēto “auksto” zvanu no personas, kura uzdodas par VSAA darbinieku. Saruna var notikt gan latviešu, gan krievu valodā, un tās iemesls var šķist pavisam ikdienišķs – piemēram, zvanītājs apgalvo, ka nepieciešams veikt pensijas pārrēķinu, precizēt darba stāžu vai pierakstīties uz vizīti VSAA, aicinot atvērt telefonā nosūtītu saiti. Lai radītu uzticību, krāpnieki var nosaukt reālu VSAA filiāles adresi un runāt profesionāla klientu konsultanta manierē.

“Sākotnējā zvana mērķis parasti ir iegūt informāciju, kas vēlāk palīdz padarīt shēmu ticamāku un galu galā – sasniegt mērķi – izkrāpt naudu. Cilvēkam var tikt uzdoti it kā nevainīgi jautājumi, vaicājot, vai viņš saņem pensiju; kurā bankā ir viņa konts; vai viņš izmanto internetbanku; kad pēdējo reizi apmeklējis VSAA filiāli u. c. Cilvēki aizmirst, ka pat šķietami maznozīmīgas detaļas, piemēram, tālruņa numurs vai e-pasta adrese, krāpniekiem var kalpot par vērtīgu informāciju, ko izmantot turpmākā saziņā ar upuri,” uzsver Hermanis Eriņš, “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs.

Viņš piebilst, ka pirmais zvans kalpo kā sava veida psiholoģisks tests – krāpnieki novērtē, cik atsaucīgs ir sarunas biedrs, vai ir gatavs iesaistīties sarunā, sniegt kādu informāciju un sekot norādījumiem. Ja cilvēks izrāda uzticēšanos un vēlmi sadarboties, viņš var kļūt par nākamā krāpšanas posma mērķi.

Shēmas kulminācija: zvans no bankas vai policijas, lai satrauktu par naudu
Pēc sākotnējā zvana bieži seko nākamais – it kā no policijas vai bankas pārstāvja. Ja zvanītāja rīcībā ir jau informācija par personas vārdu, izmantoto banku vai citas iepriekšējā sarunā iegūtas detaļas, šis zvans šķiet daudz pārliecinošāks. Sarunas laikā cilvēkam tiek paziņots, ka viņa konts vai finanšu līdzekļi ir apdraudēti, piemēram, ka kāds mēģina piekļūt viņa kontam un veikt aizdomīgus maksājumus vai noformēt kredītu viņa vārdā.

“Mēs visi satraucamies par savu finanšu drošību – tāpēc tas ir iedarbīgs temats, kā krāpnieki iegūst zvanītāja uzmanību. Šajā posmā krāpnieku mērķis ir panākt, lai cilvēks atklāj bankas datus, apstiprina Smart-ID pieprasījumus vai veic citas darbības, kas ļauj piekļūt viņa finanšu līdzekļiem. Lai panāktu vēlamo rezultātu, dažkārt tiek izmantots tā dēvētais “slepenās operācijas” scenārijs – cilvēkam tiek stāstīts, ka notiek izmeklēšana un viņa palīdzība ir būtiska noziedznieku aizturēšanai. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka par sarunu nedrīkst stāstīt ne tuviniekiem, ne bankai, jo tas varētu apdraudēt operācijas norisi. Cilvēks var tikt arī iebiedēts, norādot uz iespējamu atbildību par informācijas izpaušanu,” skaidro H. Eriņš.

Kopumā krāpnieki mērķtiecīgi rada arī steidzamības sajūtu – cilvēks tiek mudināts rīkoties nekavējoties, neatliekot lēmumus un neapspriežoties ar citiem. Šādi pieaug iespēja, ka upuris zaudēs modrību un veiks darbības, kuras citkārt rūpīgi izvērtētu.