Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina jaunākie “Eurostat” dati. “Neraugoties uz vispārējo ekonomikas attīstību, ievērojamai daļai sabiedrības ceļošana joprojām ir nesasniedzama greznība,” saka bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
“Vienlaikus situācija Latvijā un Baltijā kopš 2000. gadu sākuma ir uzlabojusies un pamazām pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri var atļauties brīvdienās ceļot. Piemēram, Latvijā pirms 10 gadiem nedēļu garu ceļojumu nevarēja atļauties 37,1 % sabiedrības. Dati liecina, ka šobrīd iedzīvotāju rocība ir pieaugusi, tomēr progress nav vienmērīgs. Visās trīs Baltijas valstīs no ceļojumiem joprojām visbiežāk ir spiestas atteikties ģimenes, kurās bērnus audzina viens vecāks, kā arī seniori,” skaidro Ginta Zemgale.
Baltijā vislabākā situācija ir Igaunijā, kur nedēļu ilgu atpūtu nevar atļauties vismazākais iedzīvotāju īpatsvars – 25,8 %. Turpretī Lietuvā provizoriskais rādītājs ir visaugstākais un sasniedz 30,9 %. Salīdzinājumam – Eiropas Savienības (ES) vidējais rādītājs pērn bija 27,5 %.
Vairāk ceļojam pa Latviju, bet ilgāk nakšņojam ārzemēs
Pagājušā gada nogalē publicētie “Eurostat” dati par 2024. gadu* liecina, ka Latvijas iedzīvotāji devās 4,89 miljonos ceļojumu. Vairāk nekā puse no tiem jeb 63,3 % bijuši iekšzemes ceļojumi, pārējie 36,7 % – uz ārvalstīm.
Vidējais ceļojuma garums bija 3,5 naktis, tomēr atšķiras Latvijā un ārvalstīs pavadīto nakšu skaits – Latvijā tās bija vidēji 2,3 naktis, kamēr ārzemēs – 5,5 naktis.
Ārzemēs tērējam 83 % no kopējiem tūrisma tēriņiem
Lielāko tūrismam atvēlēto budžetu Latvijas iedzīvotāji tērē braucieniem uz ārvalstīm. Ārzemju ceļojumu izdevumi veido aptuveni 83 % no kopējiem tūrisma tēriņiem, ierindojot Latviju starp ES valstīm (Luksemburga, Beļģija, Malta un Kipra), kuru iedzīvotāji tūrisma naudu visvairāk tērē ārpus valsts.
Dodoties uz ārzemēm, Latvijas iedzīvotāji par vienu ceļojumā pavadīto nakti tērēja vidēji 110 eiro. Savukārt Latvijā šīs izmaksas bija vidēji 31 eiro.
Kopumā Latvijas iedzīvotāji tūrismam tērē ievērojami mazāk nekā vidējais ES ceļotājs. ES vidējais rādītājs, ceļojot iekšzemē 2024. gadā sasniedza 78 eiro par nakti, bet ārvalstīs 135 eiro par nakti.
“Lai arī ilgāka atpūta ārzemēs daļai iedzīvotāju ir finansiāli grūti sasniedzama, atelpu iespējams rast arī bez lieliem tēriņiem, izvēloties vienas dienas izbraucienus, tuvākus galamērķus Latvijā, bezmaksas kultūras un dabas aktivitātes vai atpūtu ārpus aktīvās sezonas. Savukārt tiem, kuri vēlas iekrāt garākam atvaļinājumam, noderīga var būt regulāra, pat neliela uzkrājuma veidošana visa gada garumā, piemēram, ik mēnesi novirzot atsevišķu summu tieši atpūtai,” atgādina Ginta Zemgale.
Vēl par tēmu:
EURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākPrēmija, atgūti nodokļi vai pārdošana: ko darīt ar negaidīti saņemtu naudu?
Prēmija darbā, nodokļu atmaksa, vērtīgāku personīgo lietu pārdošana vai citi papildu ienākumi var sniegt plašākas finansiālās iespējas. Tomēr ilgtermiņa ieguvumus nosaka pārdomāti lēmumi...
Lasīt tālākŠīs kļūdas dēļ tava pensija var būt pat divreiz mazāka – vai arī tu to pieļauj?
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākBanka Citadele brīdina par viltus WhatsApp profiliem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem
Banka Citadele brīdina par pēdējās dienās pastiprināti novērotām krāpnieku aktivitātēm, kuru laikā tiek veidoti viltus profili lietotnē WhatsApp, uzdodoties par bankas darbiniekiem, tostarp...
Lasīt tālākKo mājokļu tirgū šobrīd iespējams iegādāties par vidējo algu?
Algas Latvijā turpina augt, kas daudziem iedzīvotājiem dod iespēju apsvērt sava pirmā mājokļa iegādi vai pārcelšanos uz savām vajadzībām piemērotāku īpašumu. Vienlaikus mājokļu cenu...
Lasīt tālākGandrīz katrs otrais mājoklis Latvijā joprojām ir bez apdrošināšanas aizsardzības
Astoņu gadu laikā apdrošināto mājokļu īpatsvars Latvijā ir pieaudzis no 30,8% līdz 52,8%. Tas nozīmē, ka pašlaik jau vairāk nekā puse Latvijas mājokļu ir apdrošināti. Tomēr saskaņā...
Lasīt tālākPirmais mājoklis pēc 30: tā uzskata lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pirmo mājokli iespējams iegādāties pēc 30 gadu vecuma, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Visbiežāk par reālāko laiku pirmā mājokļa...
Lasīt tālākFICIL: jaunajai valdībai ir iespēja izveidot uz rezultātiem orientētu valsts pārvaldi
Kamēr Latvijā tiek veidota jaunā valdība, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsāk savu Institūciju darba virzienu 2026.–2027. gadam, ko vada Zlata Elksniņa-Zaščirinska, FICIL Inovāciju,...
Lasīt tālākAptauja atklāj, no kā cilvēki būtu gatavi atteikties, lai ātrāk uzkrātu pirmajai iemaksai mājoklim
Sava mājokļa iegāde joprojām ir viens no nozīmīgākajiem finanšu mērķiem Latvijas iedzīvotājiem. SEB bankas aptaujas dati* liecina, ka trešdaļa iedzīvotāju, kuriem ir aktuāla pirmās iemaksas...
Lasīt tālākSievietes saņem par 15 % mazāku vecuma pensiju
Sievietes vecumdienās ir pakļautas ievērojami lielākam nabadzības, materiālās un sociālās atstumtības riskam nekā vīrieši. Galvenais iemesls ir zemāks darba mūža laikā uzkrātais pensijas...
Lasīt tālāk