Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina jaunākie “Eurostat” dati. “Neraugoties uz vispārējo ekonomikas attīstību, ievērojamai daļai sabiedrības ceļošana joprojām ir nesasniedzama greznība,” saka bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
“Vienlaikus situācija Latvijā un Baltijā kopš 2000. gadu sākuma ir uzlabojusies un pamazām pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri var atļauties brīvdienās ceļot. Piemēram, Latvijā pirms 10 gadiem nedēļu garu ceļojumu nevarēja atļauties 37,1 % sabiedrības. Dati liecina, ka šobrīd iedzīvotāju rocība ir pieaugusi, tomēr progress nav vienmērīgs. Visās trīs Baltijas valstīs no ceļojumiem joprojām visbiežāk ir spiestas atteikties ģimenes, kurās bērnus audzina viens vecāks, kā arī seniori,” skaidro Ginta Zemgale.
Baltijā vislabākā situācija ir Igaunijā, kur nedēļu ilgu atpūtu nevar atļauties vismazākais iedzīvotāju īpatsvars – 25,8 %. Turpretī Lietuvā provizoriskais rādītājs ir visaugstākais un sasniedz 30,9 %. Salīdzinājumam – Eiropas Savienības (ES) vidējais rādītājs pērn bija 27,5 %.
Vairāk ceļojam pa Latviju, bet ilgāk nakšņojam ārzemēs
Pagājušā gada nogalē publicētie “Eurostat” dati par 2024. gadu* liecina, ka Latvijas iedzīvotāji devās 4,89 miljonos ceļojumu. Vairāk nekā puse no tiem jeb 63,3 % bijuši iekšzemes ceļojumi, pārējie 36,7 % – uz ārvalstīm.
Vidējais ceļojuma garums bija 3,5 naktis, tomēr atšķiras Latvijā un ārvalstīs pavadīto nakšu skaits – Latvijā tās bija vidēji 2,3 naktis, kamēr ārzemēs – 5,5 naktis.
Ārzemēs tērējam 83 % no kopējiem tūrisma tēriņiem
Lielāko tūrismam atvēlēto budžetu Latvijas iedzīvotāji tērē braucieniem uz ārvalstīm. Ārzemju ceļojumu izdevumi veido aptuveni 83 % no kopējiem tūrisma tēriņiem, ierindojot Latviju starp ES valstīm (Luksemburga, Beļģija, Malta un Kipra), kuru iedzīvotāji tūrisma naudu visvairāk tērē ārpus valsts.
Dodoties uz ārzemēm, Latvijas iedzīvotāji par vienu ceļojumā pavadīto nakti tērēja vidēji 110 eiro. Savukārt Latvijā šīs izmaksas bija vidēji 31 eiro.
Kopumā Latvijas iedzīvotāji tūrismam tērē ievērojami mazāk nekā vidējais ES ceļotājs. ES vidējais rādītājs, ceļojot iekšzemē 2024. gadā sasniedza 78 eiro par nakti, bet ārvalstīs 135 eiro par nakti.
“Lai arī ilgāka atpūta ārzemēs daļai iedzīvotāju ir finansiāli grūti sasniedzama, atelpu iespējams rast arī bez lieliem tēriņiem, izvēloties vienas dienas izbraucienus, tuvākus galamērķus Latvijā, bezmaksas kultūras un dabas aktivitātes vai atpūtu ārpus aktīvās sezonas. Savukārt tiem, kuri vēlas iekrāt garākam atvaļinājumam, noderīga var būt regulāra, pat neliela uzkrājuma veidošana visa gada garumā, piemēram, ik mēnesi novirzot atsevišķu summu tieši atpūtai,” atgādina Ginta Zemgale.
Vēl par tēmu:
Brīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālāk