Tēriņi Ziemassvētku svinībām daudziem nemainīgi – 37% tērēs tikpat cik pērn

Ziemassvētki tradicionāli ir laiks, kad būtiski palielinās ikdienas tēriņi, cilvēki biežāk iegādājās dāvanas, svētku rotājumus un īpašus ēdienus svētku galdam. Turklāt, neskatoties uz dažādu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu pēdējos gados, vairāk nekā trešdaļa jeb 37% iedzīvotāju šogad svētku dāvanām un svinībām plāno tērēt tikpat cik pērn, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.
Papildus jau ierastajiem ikdienas izdevumiem klāt nāk ar svētkiem saistītie tēriņi. Šogad Ziemassvētku dāvanām un svinībām 28% iedzīvotāju plāno tērēt vidēji no 50 līdz 150 eiro, savukārt nedaudz mazāk – 19% – plāno tērēt līdz 300 eiro. Tikmēr teju 11% norādījuši, ka vispār neplāno Ziemassvētku tēriņus.
Lai gan lielākā daļa aptaujāto norādījuši, ka šogad Ziemassvētku dāvanām un svinībām tērēs tikpat cik pagājušajā gadā, 27% tomēr šosezon plāno svinēt pieticīgāk un tērēt mazāk nekā pērn. Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar pagājušā gada aptaujas rezultātiem, iedzīvotāju skaits, kuri plāno svinībām tērēt mazāk, ir būtiski samazinājies – pērn teju puse Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētkus plānoja svinēt taupīgāk.
“Neskatoties uz to, ka vairāki gadi ar augošu inflāciju un paaugstinātajām procentu likmēm ir atstājuši ietekmi uz cilvēku finansiālo situāciju, redzams, ka šogad iedzīvotāji ir gatavi savus Ziemassvētku tēriņus nesamazināt un tērēt robežās no 50 līdz 300 eiro. Svarīgi paturēt prātā – lai gan nereti sev tuvos un mīļos cilvēkus vēlamies iepriecināt ar dažādām dāvanām, Ziemassvētkos viena no vērtīgākajām dāvanām ir kopā būšanas laiks,” komentē Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Viņa arī atgādina, ka ir dažādi veidi un iespējas, kā gatavošanos svētkiem padarīt finansiāli izdevīgāku. Piemēram, ģimenes vai draugu lokā iespējams organizēt izlozi, nosakot, kurai personai katram nepieciešams sagādāt dāvanu, iekļaujoties konkrētā budžetā. Lai katru gadu nenāktos iegādāties jaunus svētku rotājumus, iespējams atkārtoti izmantot jau esošos vai pagatavot jaunus rotājumus pašrocīgi, tādējādi izvairoties no pārmērīgiem izdevumiem. Turklāt tas nav tikai veids, kā ietaupīt, bet arī lielisks veids, kā iesaistīt ģimeni, bērnus, lai saliedētos un pavadītu vairāk laika kopā.
No 50 līdz 150 eiro svētkiem visvairāk gatavas atvēlēt ģimenes ar bērniem, savukārt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem galvenokārt norādījuši, ka svētku svinībām un dāvanām plāno atvēlēt līdz 50 eiro.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk