Tēriņi Ziemassvētku svinībām daudziem nemainīgi – 37% tērēs tikpat cik pērn
Ziemassvētki tradicionāli ir laiks, kad būtiski palielinās ikdienas tēriņi, cilvēki biežāk iegādājās dāvanas, svētku rotājumus un īpašus ēdienus svētku galdam. Turklāt, neskatoties uz dažādu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu pēdējos gados, vairāk nekā trešdaļa jeb 37% iedzīvotāju šogad svētku dāvanām un svinībām plāno tērēt tikpat cik pērn, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.
Papildus jau ierastajiem ikdienas izdevumiem klāt nāk ar svētkiem saistītie tēriņi. Šogad Ziemassvētku dāvanām un svinībām 28% iedzīvotāju plāno tērēt vidēji no 50 līdz 150 eiro, savukārt nedaudz mazāk – 19% – plāno tērēt līdz 300 eiro. Tikmēr teju 11% norādījuši, ka vispār neplāno Ziemassvētku tēriņus.
Lai gan lielākā daļa aptaujāto norādījuši, ka šogad Ziemassvētku dāvanām un svinībām tērēs tikpat cik pagājušajā gadā, 27% tomēr šosezon plāno svinēt pieticīgāk un tērēt mazāk nekā pērn. Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar pagājušā gada aptaujas rezultātiem, iedzīvotāju skaits, kuri plāno svinībām tērēt mazāk, ir būtiski samazinājies – pērn teju puse Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētkus plānoja svinēt taupīgāk.
“Neskatoties uz to, ka vairāki gadi ar augošu inflāciju un paaugstinātajām procentu likmēm ir atstājuši ietekmi uz cilvēku finansiālo situāciju, redzams, ka šogad iedzīvotāji ir gatavi savus Ziemassvētku tēriņus nesamazināt un tērēt robežās no 50 līdz 300 eiro. Svarīgi paturēt prātā – lai gan nereti sev tuvos un mīļos cilvēkus vēlamies iepriecināt ar dažādām dāvanām, Ziemassvētkos viena no vērtīgākajām dāvanām ir kopā būšanas laiks,” komentē Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Viņa arī atgādina, ka ir dažādi veidi un iespējas, kā gatavošanos svētkiem padarīt finansiāli izdevīgāku. Piemēram, ģimenes vai draugu lokā iespējams organizēt izlozi, nosakot, kurai personai katram nepieciešams sagādāt dāvanu, iekļaujoties konkrētā budžetā. Lai katru gadu nenāktos iegādāties jaunus svētku rotājumus, iespējams atkārtoti izmantot jau esošos vai pagatavot jaunus rotājumus pašrocīgi, tādējādi izvairoties no pārmērīgiem izdevumiem. Turklāt tas nav tikai veids, kā ietaupīt, bet arī lielisks veids, kā iesaistīt ģimeni, bērnus, lai saliedētos un pavadītu vairāk laika kopā.
No 50 līdz 150 eiro svētkiem visvairāk gatavas atvēlēt ģimenes ar bērniem, savukārt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem galvenokārt norādījuši, ka svētku svinībām un dāvanām plāno atvēlēt līdz 50 eiro.
Vēl par tēmu:
Aiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālākJauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālākKo zināt par bērna pirmo maksājumu karti un kabatas naudu?
Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana...
Lasīt tālākGandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālākTeju puse patēriņa kredītu ņēmēju aizņemas neplānotiem vai sezonāliem izdevumiem
Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai - šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālāk