Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina jaunākie “Eurostat” dati. “Neraugoties uz vispārējo ekonomikas attīstību, ievērojamai daļai sabiedrības ceļošana joprojām ir nesasniedzama greznība,” saka bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
“Vienlaikus situācija Latvijā un Baltijā kopš 2000. gadu sākuma ir uzlabojusies un pamazām pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri var atļauties brīvdienās ceļot. Piemēram, Latvijā pirms 10 gadiem nedēļu garu ceļojumu nevarēja atļauties 37,1 % sabiedrības. Dati liecina, ka šobrīd iedzīvotāju rocība ir pieaugusi, tomēr progress nav vienmērīgs. Visās trīs Baltijas valstīs no ceļojumiem joprojām visbiežāk ir spiestas atteikties ģimenes, kurās bērnus audzina viens vecāks, kā arī seniori,” skaidro Ginta Zemgale.
Baltijā vislabākā situācija ir Igaunijā, kur nedēļu ilgu atpūtu nevar atļauties vismazākais iedzīvotāju īpatsvars – 25,8 %. Turpretī Lietuvā provizoriskais rādītājs ir visaugstākais un sasniedz 30,9 %. Salīdzinājumam – Eiropas Savienības (ES) vidējais rādītājs pērn bija 27,5 %.
Vairāk ceļojam pa Latviju, bet ilgāk nakšņojam ārzemēs
Pagājušā gada nogalē publicētie “Eurostat” dati par 2024. gadu* liecina, ka Latvijas iedzīvotāji devās 4,89 miljonos ceļojumu. Vairāk nekā puse no tiem jeb 63,3 % bijuši iekšzemes ceļojumi, pārējie 36,7 % – uz ārvalstīm.
Vidējais ceļojuma garums bija 3,5 naktis, tomēr atšķiras Latvijā un ārvalstīs pavadīto nakšu skaits – Latvijā tās bija vidēji 2,3 naktis, kamēr ārzemēs – 5,5 naktis.
Ārzemēs tērējam 83 % no kopējiem tūrisma tēriņiem
Lielāko tūrismam atvēlēto budžetu Latvijas iedzīvotāji tērē braucieniem uz ārvalstīm. Ārzemju ceļojumu izdevumi veido aptuveni 83 % no kopējiem tūrisma tēriņiem, ierindojot Latviju starp ES valstīm (Luksemburga, Beļģija, Malta un Kipra), kuru iedzīvotāji tūrisma naudu visvairāk tērē ārpus valsts.
Dodoties uz ārzemēm, Latvijas iedzīvotāji par vienu ceļojumā pavadīto nakti tērēja vidēji 110 eiro. Savukārt Latvijā šīs izmaksas bija vidēji 31 eiro.
Kopumā Latvijas iedzīvotāji tūrismam tērē ievērojami mazāk nekā vidējais ES ceļotājs. ES vidējais rādītājs, ceļojot iekšzemē 2024. gadā sasniedza 78 eiro par nakti, bet ārvalstīs 135 eiro par nakti.
“Lai arī ilgāka atpūta ārzemēs daļai iedzīvotāju ir finansiāli grūti sasniedzama, atelpu iespējams rast arī bez lieliem tēriņiem, izvēloties vienas dienas izbraucienus, tuvākus galamērķus Latvijā, bezmaksas kultūras un dabas aktivitātes vai atpūtu ārpus aktīvās sezonas. Savukārt tiem, kuri vēlas iekrāt garākam atvaļinājumam, noderīga var būt regulāra, pat neliela uzkrājuma veidošana visa gada garumā, piemēram, ik mēnesi novirzot atsevišķu summu tieši atpūtai,” atgādina Ginta Zemgale.
Vēl par tēmu:
Kopīgs mājoklis bez laulības – kā pasargāt sevi finansiāli un juridiski
Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā trešdaļu jeb 35 % no bankas Citadele izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā saņēma klienti, kuri nebija reģistrējuši laulību. Lai gan daļa...
Lasīt tālākJaunas eiro banknotes digitālajā laikmetā: lielāka drošība vai modes lieta?
Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina darbu pie jaunas paaudzes eiro banknošu dizaina. Lai gan maksājumu paradumi mainās un bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien populārāki, eiro banknotes...
Lasīt tālākNogaidīt labāko brīdi? 4 biežākās investoru kļūdas
avas iekrātās naudas ieguldīšana var būt veids, kā uzlabot finansiālo situāciju un veicināt kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Vienlaikus investēšana vienmēr ir saistīta ar zināmu risku, un...
Lasīt tālākDzīve Latvijā kļūst dārgāka – par ko jau maksājam vairāk nekā citviet Eiropā?
Pārtikas produktu cenu kāpums un ikdienas tēriņi ir plaši apspriests temats publiskajā telpā. Arī jaunākie “Eurostat” dati par mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu cenu līmeni (Price...
Lasīt tālākNaudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā
10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu...
Lasīt tālākKatrs desmitais mājokļa kredīta pieteikums tiek noraidīts negatīvas kredītvēstures dēļ
Neraugoties uz to, ka mājokļa kredīta pieteikuma iesniegšana šobrīd ir ātra un vienkārša, bankai pirms aizdevuma piešķiršanas rūpīgi jāizvērtē klienta finansiālā situācija un līdzšinējie...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākInflācijas slogs atgriežas: ECB varētu celt likmes jau rudenī
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija sanāksmē nolēma procentu likmes nemainīt, saglabājot noguldījumu iespējas likmi 2,25 % līmenī. Tomēr nesenais naftas cenu kāpums liecina, ka jau nākamajā...
Lasīt tālākTrīs kļūdas, kas var mazināt pensijas uzkrājuma apjomu
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākPirkt vai īrēt mājokli? Kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu
Īrēt vai iegādāties savu mājokli – šis jautājums ir aktuāls daudziem, īpaši brīdī, kad ikmēneša īres maksa pieaug un tuvojas potenciālajam kredītmaksājuma apmēram. Tomēr finansiālais...
Lasīt tālāk