SVF mudina uzlabot sabiedrības attieksmi pret Latvijas finanšu sistēmu

Līdz ar ABLV bankas darbības apturēšanu arvien būtiskāks kļūst jautājums par Latvijas finanšu sistēmas reputāciju. Arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) par būtiskāko uzskata Latvijas finanšu nozares reputācijas atjaunošanu un stabilizāciju.
Pirmdien noslēdzās Latvijas un SVF sadarbības un pārraudzības misija, un tās vadītāja Iva Petrova uzsvēra nepieciešamību pēc stingrām darbībām, kas atjaunotu finanšu sistēmas reputāciju Latvijā. SVF eksperti ieteica vairāk atbalstīt investīcijas, jo, neskatoties uz labvēlīgajiem makroekonomiskajiem apstākļiem, kreditēšanas apjoms joprojām ir neliels.
Lai arī SVF atzina, ka Latvijas banku sistēma ir stabila un labi kapitalizēta, taču ir vajadzīgas noteiktas darbības, lai atjaunotu sabiedrības uzticību bankām un celtu finanšu sistēmas reputāciju valstī. Lai arī ABLV liktenis paātrinājis ārvalstu klientu noguldījumu aizplūšanu, lielos mērogos tas šobrīd ir apturēts. Tāpat SVF uzsver faktorus, kas mazinātu finanšu nozares nestabilitāti, un tie būtu rūpīga ārvalstu klientu apkalpojošo banku darbības pārorientēšanas uzraudzība, tam atbilstošu noteikumu piemērošana un banku līderu reputācijas novērtēšana, kas palīdzētu uzlabot viņu uzņēmējdarbības kvalitāti.
Petrova atzina, ka valdība un institūcijas strādā pie tā, lai stiprinātu Latvijas finanšu sistēmu un uzlabotu nozares reputāciju, kā arī norādīja, ka sākotnēji SVF Latvijā prognozējis 4% izaugsmi, taču, ņemot vērā “ABLV Bank” nedienas februārī, izaugsmes prognoze noslīdējusi uz 3,7%. “Nevar teikt, ka 0,3% samazinājums ir saistīts tikai ar finanšu sektora ietekmi, bet tas to ir ietekmējis lielākoties,” atzina SVF misijas vadītāja.
SVF prognozes Latvijā 2019. gadā ir IKP pieaugums 3,3% apmērā.
Jau vēstīts, ka ar Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) pieņemto lēmumu ir oficiāli apstiprināts līdz šim lielākais kredītiestādes likvidācijas process Latvijā. Tā laikā jālikvidē “ABLV Bank”, kuras aktīvu apjoms šobrīd ir ap 2,4 miljardi eiro.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālāk