Kredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā periodā pirmo reizi pārsniedzis viena miljarda eiro robežu, sasniedzot 1,002 miljardus eiro. Vienlaikus kopējais patērētāju parādu portfelis gada beigās bija 1,759 miljardi eiro, kas ir par 0,82 % mazāk nekā 2024. gadā.
2025. gada 31. decembrī ārpustiesas parādu atgūšanas portfelī bija 1 334 207 patērētāju parādu lietas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu lietu skaits samazinājās par 2,31 %, kas liecina par nelielu kopējā portfeļa sarukumu gan pēc lietu skaita, gan pēc summas.
2025. gada beigās Latvijā darbojās 15 licencēti ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji.
Svarīgākie 2025. gada rādītāji:
kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā sasniedza 1,002 miljardus eiro;
kopējais patērētāju parādu portfelis bija 1,759 miljardi eiro;
no jauna nodoto lietu skaits samazinājās par 13,57 %, bet to kopējā summa pieauga par 17,62 %;
faktiski atgūto parādu kopsumma pieauga līdz 329,998 miljoniem eiro.
Finanšu pakalpojumu parādi arī 2025. gadā veidoja pārliecinoši lielāko patērētāju parādu portfeļa daļu, sasniedzot 90,95%. Kredītiestāžu parādi veidoja 56,96 % no kopējās patērētāju parādu summas, savukārt patērētāju kreditēšanas jeb nebanku kreditēšanas parādi – 33,99 %. Pārējās nozares kopā veido mazāk nekā desmito daļu no portfeļa.
2025. gadā ārpustiesas atgūšanai no jauna tika nodota 269 251 patērētāju parādu lieta par kopējo summu 230,507 miljoni eiro. Lai gan jauno lietu skaits samazinājās, to kopējā summa pieauga. Tas nozīmē, ka atgūšanai tika nodots mazāks lietu skaits, bet ar lielāku kopējo parādu apmēru.
Šo pieaugumu galvenokārt ietekmēja kredītiestāžu no jauna nodotie parādi. Salīdzinājumā ar 2024. gadu kredītiestāžu nodoto lietu skaits pieauga par 237,27 %, bet kopējā summa – par 436,67 %. Vienlaikus citās nozīmīgās nozarēs, tostarp patērētāju kreditēšanā, elektronisko sakaru, komunālo maksājumu, medicīnas pakalpojumu un autostāvvietu pakalpojumu jomā, no jauna nodoto lietu skaits samazinājās.
Pozitīva tendence vērojama atgūto parādu datos. 2025. gadā faktiski atgūto parādu kopsumma sasniedza 329,998 miljonus eiro, kas ir būtiski vairāk nekā 2024. gadā, kad tika atgūti 154,309 miljoni eiro. Kopumā tika atgūtas 288 243 parādu lietas – 32 % pilnībā un 68 % daļēji.
Samazinājās arī neatgūto parādu apjoms. Neatgūto lietu skaits bija 1 149 519, kas ir par 11,45 % mazāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt neatgūto parādu kopējā summa saruka par 7,46 %, sasniedzot 1,535 miljardus eiro.
2025. gadā ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē iezīmējas stabilizēšanās pazīmes – kopējais patērētāju parādu portfelis un neatgūto parādu apjoms nedaudz samazinās, vienlaikus būtiski pieaugot atgūto parādu kopsummai. Tomēr patērētāju parādu apmērs joprojām saglabājas augsts, un finanšu pakalpojumu parādi veido pārliecinoši lielāko daļu no kopējā portfeļa.
Vēl par tēmu:
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk