Reirs: Sagaidu ātru un drosmīgu rīcību no VID ģenerāldirektores par muitas vadības atbildību

Līdzšinējie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšlikumi un plāni nav bijuši pietiekami efektīvi, tiekoties ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), Iekšējās drošības pārvaldes un Finanšu ministrijas vadību, lai pārrunātu tālāko darbu korupcijas izskaušanā VID muitā un citās struktūrvienībās, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
Finanšu ministrs Jānis Reirs uzsvēra: “Ir jāatrod muitas korupcijas cēloņi. Tieši tas tiek gaidīts no VID un muitas vadības! Ir jāsāk ar to, ka VID un muitas augstākā vadība atzīst, ka korupcija pastāv. Kā zināms, tikai apzinoties un atzīstot problēmu, to iespējams atrisināt. Šis nav viens atsevišķs korupcijas gadījums, bet gan milzīga sistēmiska VID problēma. Līdzšinējie VID priekšlikumi un plāni nav bijuši pietiekami efektīvi.”
9. aprīlī ministrs uzdevis valsts sekretārei Baibai Bānei veikt ārējo auditu, – nodrošināt neatkarīgu izvērtējumu par muitas iestādes procesiem, to efektivitāti, izsekojamību un caurskatāmību, resursu plānošanu un amatpersonu atbildības noteikšanu.
Finanšu ministrs turpinās uzstāt, lai tiktu īstenota iestādes stratēģija, ka VID ir godīga un mūsdienīga organizācija, kas darbojas likumu ietvaros, un tiek vadīta pēc labas pārvaldības principiem. Ministrs uzskata, ka VID vadītājai ir jānovērš jebkuri koruptīvo darbību riski ne tikai muitā, bet arī citās VID struktūrvienībās. Pēc izskanējušiem gadījumiem par pasūtījuma auditiem VID, kā viens no uzdevumiem ir pārsūdzības sistēmas uzlabošana, veicot objektīvu izvērtēšanu. Tāpat arī jāuzlabo iestādes sadarbība ar uzņēmējiem.
Finanšu ministrs Jānis Reirs augstu novērtē operācijā muitas kontroles punktā “Terehova” iesaistīto profesionāļu darbu: “Izsaku pateicību Iekšējās drošības pārvaldei un KNAB par veiksmīgi īstenotu izmeklēšanu un operāciju.”
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālāk