Reirs: Sagaidu ātru un drosmīgu rīcību no VID ģenerāldirektores par muitas vadības atbildību

Līdzšinējie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšlikumi un plāni nav bijuši pietiekami efektīvi, tiekoties ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), Iekšējās drošības pārvaldes un Finanšu ministrijas vadību, lai pārrunātu tālāko darbu korupcijas izskaušanā VID muitā un citās struktūrvienībās, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
Finanšu ministrs Jānis Reirs uzsvēra: “Ir jāatrod muitas korupcijas cēloņi. Tieši tas tiek gaidīts no VID un muitas vadības! Ir jāsāk ar to, ka VID un muitas augstākā vadība atzīst, ka korupcija pastāv. Kā zināms, tikai apzinoties un atzīstot problēmu, to iespējams atrisināt. Šis nav viens atsevišķs korupcijas gadījums, bet gan milzīga sistēmiska VID problēma. Līdzšinējie VID priekšlikumi un plāni nav bijuši pietiekami efektīvi.”
9. aprīlī ministrs uzdevis valsts sekretārei Baibai Bānei veikt ārējo auditu, – nodrošināt neatkarīgu izvērtējumu par muitas iestādes procesiem, to efektivitāti, izsekojamību un caurskatāmību, resursu plānošanu un amatpersonu atbildības noteikšanu.
Finanšu ministrs turpinās uzstāt, lai tiktu īstenota iestādes stratēģija, ka VID ir godīga un mūsdienīga organizācija, kas darbojas likumu ietvaros, un tiek vadīta pēc labas pārvaldības principiem. Ministrs uzskata, ka VID vadītājai ir jānovērš jebkuri koruptīvo darbību riski ne tikai muitā, bet arī citās VID struktūrvienībās. Pēc izskanējušiem gadījumiem par pasūtījuma auditiem VID, kā viens no uzdevumiem ir pārsūdzības sistēmas uzlabošana, veicot objektīvu izvērtēšanu. Tāpat arī jāuzlabo iestādes sadarbība ar uzņēmējiem.
Finanšu ministrs Jānis Reirs augstu novērtē operācijā muitas kontroles punktā “Terehova” iesaistīto profesionāļu darbu: “Izsaku pateicību Iekšējās drošības pārvaldei un KNAB par veiksmīgi īstenotu izmeklēšanu un operāciju.”
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Pensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālāk