Pirmā maksājumu karte bērnam: kādā vecumā tāda vajadzīga?

Sākoties rudenim un jaunajai mācību sezonai, vecāki bieži vien pārskata līdzšinējo bērna kabatas naudas apjomu un pielāgo to atbilstoši skolēna ikdienas vajadzībām. Vecākiem tas var likt aizdomāties arī par pirmā bankas konta atvēršanu un kartes noformēšanu bērnam, tomēr visbiežāk rodas jautājums – kad ir īstais laiks? Luminor bankas novērojumi liecina, ka pirmā bankas karte bērnam tiek izveidota dažādos vecumos, sākot pat no pirmās vai otrās klases. Bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča stāsta, kad ir optimālākais laiks atvērt bankas kontu bērnam, kas ir jāņem vērā un kādu maksājuma kartes veidu izvēlēties.
Kad bērnam ir jāatver bankas konts?
Lai gan pirmo bankas karti vecāki izvēlas noformēt dažādos vecumos, balstoties uz saviem ieskatiem un ņemot vērā bērna personīgās iezīmes, pirmo maksājumu karti bērnam mēdz piešķirt pat tik agri kā 7 gadu vecumā. Vidējais vecums, kad vecāki bērnam izvēlas atvērt bankas kontu, gan mēdz gadu laikā mainīties – ja vēl pirms diviem gadiem tas bija aptuveni 14 gadi, šobrīd pirmo maksājumu karti bērnam piešķir vidēji 11-12 gadu vecumā, liecina Luminor dati.
“Maksājumu kartes izveidošana bērnam nav pamats uztraukumam un bažām, jo vecāki var dažādos veidos uzraudzīt to, kā karte un caur to pieejamā nauda tiek lietota. Ir iespējams viegli mainīt pirkumu un pārskaitījumu limitus, pilnībā kontrolēt un pārskatīt bērna internetbanku, kā arī iespējot un atspējot pirkumus internetā un bezkontakta maksājumus pēc vajadzības,” skaidro eksperte. “Vienlaikus bērniem savs bankas konts un maksājumu karte var iemācīt kļūt atbildīgākiem un sākt izprast finanšu pamatus vēl vairāk un labāk – budžeta veidošanu, taupīšanu un sekošanu līdzi saviem izdevumiem arī digitāli savā mobilajā aplikācijā.”
Kā liecina Luminor bankas dati, vidēji par pirkumiem bērni tērē no 5 līdz 15 eiro nedēļā, savukārt mēnesī tēriņi ar karti sasniedz vidēji 50 līdz 70 eiro. Novērojumi liecina, ka pārsvarā bērni norēķinās, izmantojot bezskaidras naudas līdzekļus – 79% maksājumus veic ar karti, turpretim 14% izvēlas norēķiniem izmantot skaidru naudu, pirms tam to izņemot bankomātā. Pēc bankas novērojumiem, arī jaunākie kartes lietotāji ir iecienījuši bankomātu bezkontakta funkciju (nopīkstinot karti vai viedierīci, nevis fiziski ievietojot karti).
Debetkarte vai kredītkarte?
Visbiežāk vecāki izvēlas noformēt bankas piedāvātās debetkartes, ņemot vērā, ka bērnam nav vajadzība pēc papildu pakalpojumiem, ko piedāvā kredītkartes. Debetkarte piedāvā iespēju ērti tērēt bankas kontā esošo naudu, turklāt bieži vien bankas piedāvā bērniem tās noformēt bezmaksas. Ierasti bērnu debetkartes ir ar mazu izmaksu un pirkumu limitu, un vecāki var viegli pārskatīt bērna bankas kontu.
Savukārt, ja bērns ir aktīvs, brauc uz nometnēm ārzemēs vai regulāri piedalās kādās starptautiskās sacensībās, kā arī iegādājas kādu dārgāku lietu pats no saviem iekrājumiem, vecākiem varētu būt vērts apsvērt kredītkartes noformēšanu. Tas nebūt uzreiz nenozīmē kredītlīnijas esamību un izmantošanu – kredītkarte sniedz arī citas funkcijas un papildu iespējas, piemēram, pirkuma apdrošināšanu, skaidras naudas izņemšanu ārvalstīs un ceļojumu apdrošināšanu, kas sniedz sirdsmieru aktīvo bērnu vecākiem.
Drošība un zināšanu pamati
Tiklīdz bērnam tiek atvērts pirmais bankas konts, drošība un finanšu zināšanas kļūst par jo īpaši nozīmīgiem jautājumiem, kam pievērst uzmanību. Pirms maksājumu kartes noformēšanas ir būtiski bērnam iemācīt galvenos finanšu pamatus un informēt par krāpniecības riskiem. Bankas piedāvā dažādus drošības risinājumus, kas palīdz vecākiem uzraudzīt un kontrolēt bērnu finanšu aktivitātes, piemēram, atslēgt tiešsaistes pirkumus līdz noteiktam vecumam, paziņojumus par darījumiem, izdevumu limitus un iespēju bloķēt karti ārkārtas situācijās, kas nodrošina aizsardzību pret krāpšanu un pārmērīgu tēriņu risku. Noteikti bērni un jaunieši ir aktīvākie digitālā maka lietotāji, izmantojot viedierīces, un tā ir vēl papildus drošība sajuta pašam bērnam, jo telefons vai pulkstenis ir vienmēr līdzi, un – pat ja karte ir pazudusi –, to var nobloķēt, bet turpināt lietot digitālo maku un nepalikt bez naudas. Ņemot vērā visas drošības iespējas, ko sniedz mūsdienīga maksājumu karte un bankas konts bērnam, vecākiem tas var būt pat drošāk nekā dot bērnam skaidru naudu, īpaši dodoties uz kādiem pasākumiem vai nometnēm.
Vēl par tēmu:
Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālāk