Pirmā maksājumu karte bērnam: kādā vecumā tāda vajadzīga?
Sākoties rudenim un jaunajai mācību sezonai, vecāki bieži vien pārskata līdzšinējo bērna kabatas naudas apjomu un pielāgo to atbilstoši skolēna ikdienas vajadzībām. Vecākiem tas var likt aizdomāties arī par pirmā bankas konta atvēršanu un kartes noformēšanu bērnam, tomēr visbiežāk rodas jautājums – kad ir īstais laiks? Luminor bankas novērojumi liecina, ka pirmā bankas karte bērnam tiek izveidota dažādos vecumos, sākot pat no pirmās vai otrās klases. Bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča stāsta, kad ir optimālākais laiks atvērt bankas kontu bērnam, kas ir jāņem vērā un kādu maksājuma kartes veidu izvēlēties.
Kad bērnam ir jāatver bankas konts?
Lai gan pirmo bankas karti vecāki izvēlas noformēt dažādos vecumos, balstoties uz saviem ieskatiem un ņemot vērā bērna personīgās iezīmes, pirmo maksājumu karti bērnam mēdz piešķirt pat tik agri kā 7 gadu vecumā. Vidējais vecums, kad vecāki bērnam izvēlas atvērt bankas kontu, gan mēdz gadu laikā mainīties – ja vēl pirms diviem gadiem tas bija aptuveni 14 gadi, šobrīd pirmo maksājumu karti bērnam piešķir vidēji 11-12 gadu vecumā, liecina Luminor dati.
“Maksājumu kartes izveidošana bērnam nav pamats uztraukumam un bažām, jo vecāki var dažādos veidos uzraudzīt to, kā karte un caur to pieejamā nauda tiek lietota. Ir iespējams viegli mainīt pirkumu un pārskaitījumu limitus, pilnībā kontrolēt un pārskatīt bērna internetbanku, kā arī iespējot un atspējot pirkumus internetā un bezkontakta maksājumus pēc vajadzības,” skaidro eksperte. “Vienlaikus bērniem savs bankas konts un maksājumu karte var iemācīt kļūt atbildīgākiem un sākt izprast finanšu pamatus vēl vairāk un labāk – budžeta veidošanu, taupīšanu un sekošanu līdzi saviem izdevumiem arī digitāli savā mobilajā aplikācijā.”
Kā liecina Luminor bankas dati, vidēji par pirkumiem bērni tērē no 5 līdz 15 eiro nedēļā, savukārt mēnesī tēriņi ar karti sasniedz vidēji 50 līdz 70 eiro. Novērojumi liecina, ka pārsvarā bērni norēķinās, izmantojot bezskaidras naudas līdzekļus – 79% maksājumus veic ar karti, turpretim 14% izvēlas norēķiniem izmantot skaidru naudu, pirms tam to izņemot bankomātā. Pēc bankas novērojumiem, arī jaunākie kartes lietotāji ir iecienījuši bankomātu bezkontakta funkciju (nopīkstinot karti vai viedierīci, nevis fiziski ievietojot karti).
Debetkarte vai kredītkarte?
Visbiežāk vecāki izvēlas noformēt bankas piedāvātās debetkartes, ņemot vērā, ka bērnam nav vajadzība pēc papildu pakalpojumiem, ko piedāvā kredītkartes. Debetkarte piedāvā iespēju ērti tērēt bankas kontā esošo naudu, turklāt bieži vien bankas piedāvā bērniem tās noformēt bezmaksas. Ierasti bērnu debetkartes ir ar mazu izmaksu un pirkumu limitu, un vecāki var viegli pārskatīt bērna bankas kontu.
Savukārt, ja bērns ir aktīvs, brauc uz nometnēm ārzemēs vai regulāri piedalās kādās starptautiskās sacensībās, kā arī iegādājas kādu dārgāku lietu pats no saviem iekrājumiem, vecākiem varētu būt vērts apsvērt kredītkartes noformēšanu. Tas nebūt uzreiz nenozīmē kredītlīnijas esamību un izmantošanu – kredītkarte sniedz arī citas funkcijas un papildu iespējas, piemēram, pirkuma apdrošināšanu, skaidras naudas izņemšanu ārvalstīs un ceļojumu apdrošināšanu, kas sniedz sirdsmieru aktīvo bērnu vecākiem.
Drošība un zināšanu pamati
Tiklīdz bērnam tiek atvērts pirmais bankas konts, drošība un finanšu zināšanas kļūst par jo īpaši nozīmīgiem jautājumiem, kam pievērst uzmanību. Pirms maksājumu kartes noformēšanas ir būtiski bērnam iemācīt galvenos finanšu pamatus un informēt par krāpniecības riskiem. Bankas piedāvā dažādus drošības risinājumus, kas palīdz vecākiem uzraudzīt un kontrolēt bērnu finanšu aktivitātes, piemēram, atslēgt tiešsaistes pirkumus līdz noteiktam vecumam, paziņojumus par darījumiem, izdevumu limitus un iespēju bloķēt karti ārkārtas situācijās, kas nodrošina aizsardzību pret krāpšanu un pārmērīgu tēriņu risku. Noteikti bērni un jaunieši ir aktīvākie digitālā maka lietotāji, izmantojot viedierīces, un tā ir vēl papildus drošība sajuta pašam bērnam, jo telefons vai pulkstenis ir vienmēr līdzi, un – pat ja karte ir pazudusi –, to var nobloķēt, bet turpināt lietot digitālo maku un nepalikt bez naudas. Ņemot vērā visas drošības iespējas, ko sniedz mūsdienīga maksājumu karte un bankas konts bērnam, vecākiem tas var būt pat drošāk nekā dot bērnam skaidru naudu, īpaši dodoties uz kādiem pasākumiem vai nometnēm.
Vēl par tēmu:
Vērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākLatvijā aug mājokļu īres maksa, taču lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā
Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums...
Lasīt tālākPirmā maksājumu karte bērnam: 5 kļūdas, no kurām vecākiem izvairīties
Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt...
Lasīt tālākFM: nepieciešams stiprināt iestāžu iekšējo kontroli un risku vadību
Otrdien, 9. septembrī, valdības darba kārtībā ir iekļauts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2024. gadā....
Lasīt tālākCenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču...
Lasīt tālākInvestori saglabā optimismu: augustā finanšu tirgi mēreni atgūstas
Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība Rīgā strauji atgūstas
Mājokļu pieejamība un mājokļu tirgus aktivitāte šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Inflācijai eirozonā sarūkot līdz Eiropas Centrālās Bankas...
Lasīt tālākBrīvība uz četriem riteņiem – latvieši arvien biežāk ceļo ar auto
Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumi mainās – lidojumi tiek izmantoti nokļūšanai uz citu valsti. Savukārt galamērķa izzināšanai ceļotāji aizvien biežāk izvēlas auto, kas ļauj...
Lasīt tālāk71% iedzīvotāju nav zināšanu par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu
Mazāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir pietiekamas zināšanas par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu naudu. Vislabāk cilvēki pārzina akcijas un obligācijas, mazāk – biržā...
Lasīt tālākVai tavs piepilsētas īpašums būs vērtīgs arī nākotnē? Skaidro eksperts
Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz...
Lasīt tālāk