Pirmā maksājumu karte bērnam: kādā vecumā tāda vajadzīga?

Sākoties rudenim un jaunajai mācību sezonai, vecāki bieži vien pārskata līdzšinējo bērna kabatas naudas apjomu un pielāgo to atbilstoši skolēna ikdienas vajadzībām. Vecākiem tas var likt aizdomāties arī par pirmā bankas konta atvēršanu un kartes noformēšanu bērnam, tomēr visbiežāk rodas jautājums – kad ir īstais laiks? Luminor bankas novērojumi liecina, ka pirmā bankas karte bērnam tiek izveidota dažādos vecumos, sākot pat no pirmās vai otrās klases. Bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča stāsta, kad ir optimālākais laiks atvērt bankas kontu bērnam, kas ir jāņem vērā un kādu maksājuma kartes veidu izvēlēties.
Kad bērnam ir jāatver bankas konts?
Lai gan pirmo bankas karti vecāki izvēlas noformēt dažādos vecumos, balstoties uz saviem ieskatiem un ņemot vērā bērna personīgās iezīmes, pirmo maksājumu karti bērnam mēdz piešķirt pat tik agri kā 7 gadu vecumā. Vidējais vecums, kad vecāki bērnam izvēlas atvērt bankas kontu, gan mēdz gadu laikā mainīties – ja vēl pirms diviem gadiem tas bija aptuveni 14 gadi, šobrīd pirmo maksājumu karti bērnam piešķir vidēji 11-12 gadu vecumā, liecina Luminor dati.
“Maksājumu kartes izveidošana bērnam nav pamats uztraukumam un bažām, jo vecāki var dažādos veidos uzraudzīt to, kā karte un caur to pieejamā nauda tiek lietota. Ir iespējams viegli mainīt pirkumu un pārskaitījumu limitus, pilnībā kontrolēt un pārskatīt bērna internetbanku, kā arī iespējot un atspējot pirkumus internetā un bezkontakta maksājumus pēc vajadzības,” skaidro eksperte. “Vienlaikus bērniem savs bankas konts un maksājumu karte var iemācīt kļūt atbildīgākiem un sākt izprast finanšu pamatus vēl vairāk un labāk – budžeta veidošanu, taupīšanu un sekošanu līdzi saviem izdevumiem arī digitāli savā mobilajā aplikācijā.”
Kā liecina Luminor bankas dati, vidēji par pirkumiem bērni tērē no 5 līdz 15 eiro nedēļā, savukārt mēnesī tēriņi ar karti sasniedz vidēji 50 līdz 70 eiro. Novērojumi liecina, ka pārsvarā bērni norēķinās, izmantojot bezskaidras naudas līdzekļus – 79% maksājumus veic ar karti, turpretim 14% izvēlas norēķiniem izmantot skaidru naudu, pirms tam to izņemot bankomātā. Pēc bankas novērojumiem, arī jaunākie kartes lietotāji ir iecienījuši bankomātu bezkontakta funkciju (nopīkstinot karti vai viedierīci, nevis fiziski ievietojot karti).
Debetkarte vai kredītkarte?
Visbiežāk vecāki izvēlas noformēt bankas piedāvātās debetkartes, ņemot vērā, ka bērnam nav vajadzība pēc papildu pakalpojumiem, ko piedāvā kredītkartes. Debetkarte piedāvā iespēju ērti tērēt bankas kontā esošo naudu, turklāt bieži vien bankas piedāvā bērniem tās noformēt bezmaksas. Ierasti bērnu debetkartes ir ar mazu izmaksu un pirkumu limitu, un vecāki var viegli pārskatīt bērna bankas kontu.
Savukārt, ja bērns ir aktīvs, brauc uz nometnēm ārzemēs vai regulāri piedalās kādās starptautiskās sacensībās, kā arī iegādājas kādu dārgāku lietu pats no saviem iekrājumiem, vecākiem varētu būt vērts apsvērt kredītkartes noformēšanu. Tas nebūt uzreiz nenozīmē kredītlīnijas esamību un izmantošanu – kredītkarte sniedz arī citas funkcijas un papildu iespējas, piemēram, pirkuma apdrošināšanu, skaidras naudas izņemšanu ārvalstīs un ceļojumu apdrošināšanu, kas sniedz sirdsmieru aktīvo bērnu vecākiem.
Drošība un zināšanu pamati
Tiklīdz bērnam tiek atvērts pirmais bankas konts, drošība un finanšu zināšanas kļūst par jo īpaši nozīmīgiem jautājumiem, kam pievērst uzmanību. Pirms maksājumu kartes noformēšanas ir būtiski bērnam iemācīt galvenos finanšu pamatus un informēt par krāpniecības riskiem. Bankas piedāvā dažādus drošības risinājumus, kas palīdz vecākiem uzraudzīt un kontrolēt bērnu finanšu aktivitātes, piemēram, atslēgt tiešsaistes pirkumus līdz noteiktam vecumam, paziņojumus par darījumiem, izdevumu limitus un iespēju bloķēt karti ārkārtas situācijās, kas nodrošina aizsardzību pret krāpšanu un pārmērīgu tēriņu risku. Noteikti bērni un jaunieši ir aktīvākie digitālā maka lietotāji, izmantojot viedierīces, un tā ir vēl papildus drošība sajuta pašam bērnam, jo telefons vai pulkstenis ir vienmēr līdzi, un – pat ja karte ir pazudusi –, to var nobloķēt, bet turpināt lietot digitālo maku un nepalikt bez naudas. Ņemot vērā visas drošības iespējas, ko sniedz mūsdienīga maksājumu karte un bankas konts bērnam, vecākiem tas var būt pat drošāk nekā dot bērnam skaidru naudu, īpaši dodoties uz kādiem pasākumiem vai nometnēm.
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālākKāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālāk