Pirmā maksājumu karte bērnam: kādā vecumā tāda vajadzīga?

Sākoties rudenim un jaunajai mācību sezonai, vecāki bieži vien pārskata līdzšinējo bērna kabatas naudas apjomu un pielāgo to atbilstoši skolēna ikdienas vajadzībām. Vecākiem tas var likt aizdomāties arī par pirmā bankas konta atvēršanu un kartes noformēšanu bērnam, tomēr visbiežāk rodas jautājums – kad ir īstais laiks? Luminor bankas novērojumi liecina, ka pirmā bankas karte bērnam tiek izveidota dažādos vecumos, sākot pat no pirmās vai otrās klases. Bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča stāsta, kad ir optimālākais laiks atvērt bankas kontu bērnam, kas ir jāņem vērā un kādu maksājuma kartes veidu izvēlēties.
Kad bērnam ir jāatver bankas konts?
Lai gan pirmo bankas karti vecāki izvēlas noformēt dažādos vecumos, balstoties uz saviem ieskatiem un ņemot vērā bērna personīgās iezīmes, pirmo maksājumu karti bērnam mēdz piešķirt pat tik agri kā 7 gadu vecumā. Vidējais vecums, kad vecāki bērnam izvēlas atvērt bankas kontu, gan mēdz gadu laikā mainīties – ja vēl pirms diviem gadiem tas bija aptuveni 14 gadi, šobrīd pirmo maksājumu karti bērnam piešķir vidēji 11-12 gadu vecumā, liecina Luminor dati.
“Maksājumu kartes izveidošana bērnam nav pamats uztraukumam un bažām, jo vecāki var dažādos veidos uzraudzīt to, kā karte un caur to pieejamā nauda tiek lietota. Ir iespējams viegli mainīt pirkumu un pārskaitījumu limitus, pilnībā kontrolēt un pārskatīt bērna internetbanku, kā arī iespējot un atspējot pirkumus internetā un bezkontakta maksājumus pēc vajadzības,” skaidro eksperte. “Vienlaikus bērniem savs bankas konts un maksājumu karte var iemācīt kļūt atbildīgākiem un sākt izprast finanšu pamatus vēl vairāk un labāk – budžeta veidošanu, taupīšanu un sekošanu līdzi saviem izdevumiem arī digitāli savā mobilajā aplikācijā.”
Kā liecina Luminor bankas dati, vidēji par pirkumiem bērni tērē no 5 līdz 15 eiro nedēļā, savukārt mēnesī tēriņi ar karti sasniedz vidēji 50 līdz 70 eiro. Novērojumi liecina, ka pārsvarā bērni norēķinās, izmantojot bezskaidras naudas līdzekļus – 79% maksājumus veic ar karti, turpretim 14% izvēlas norēķiniem izmantot skaidru naudu, pirms tam to izņemot bankomātā. Pēc bankas novērojumiem, arī jaunākie kartes lietotāji ir iecienījuši bankomātu bezkontakta funkciju (nopīkstinot karti vai viedierīci, nevis fiziski ievietojot karti).
Debetkarte vai kredītkarte?
Visbiežāk vecāki izvēlas noformēt bankas piedāvātās debetkartes, ņemot vērā, ka bērnam nav vajadzība pēc papildu pakalpojumiem, ko piedāvā kredītkartes. Debetkarte piedāvā iespēju ērti tērēt bankas kontā esošo naudu, turklāt bieži vien bankas piedāvā bērniem tās noformēt bezmaksas. Ierasti bērnu debetkartes ir ar mazu izmaksu un pirkumu limitu, un vecāki var viegli pārskatīt bērna bankas kontu.
Savukārt, ja bērns ir aktīvs, brauc uz nometnēm ārzemēs vai regulāri piedalās kādās starptautiskās sacensībās, kā arī iegādājas kādu dārgāku lietu pats no saviem iekrājumiem, vecākiem varētu būt vērts apsvērt kredītkartes noformēšanu. Tas nebūt uzreiz nenozīmē kredītlīnijas esamību un izmantošanu – kredītkarte sniedz arī citas funkcijas un papildu iespējas, piemēram, pirkuma apdrošināšanu, skaidras naudas izņemšanu ārvalstīs un ceļojumu apdrošināšanu, kas sniedz sirdsmieru aktīvo bērnu vecākiem.
Drošība un zināšanu pamati
Tiklīdz bērnam tiek atvērts pirmais bankas konts, drošība un finanšu zināšanas kļūst par jo īpaši nozīmīgiem jautājumiem, kam pievērst uzmanību. Pirms maksājumu kartes noformēšanas ir būtiski bērnam iemācīt galvenos finanšu pamatus un informēt par krāpniecības riskiem. Bankas piedāvā dažādus drošības risinājumus, kas palīdz vecākiem uzraudzīt un kontrolēt bērnu finanšu aktivitātes, piemēram, atslēgt tiešsaistes pirkumus līdz noteiktam vecumam, paziņojumus par darījumiem, izdevumu limitus un iespēju bloķēt karti ārkārtas situācijās, kas nodrošina aizsardzību pret krāpšanu un pārmērīgu tēriņu risku. Noteikti bērni un jaunieši ir aktīvākie digitālā maka lietotāji, izmantojot viedierīces, un tā ir vēl papildus drošība sajuta pašam bērnam, jo telefons vai pulkstenis ir vienmēr līdzi, un – pat ja karte ir pazudusi –, to var nobloķēt, bet turpināt lietot digitālo maku un nepalikt bez naudas. Ņemot vērā visas drošības iespējas, ko sniedz mūsdienīga maksājumu karte un bankas konts bērnam, vecākiem tas var būt pat drošāk nekā dot bērnam skaidru naudu, īpaši dodoties uz kādiem pasākumiem vai nometnēm.
Vēl par tēmu:
Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālāk