Pieaug iedzīvotāju tēriņi – vasarā būtisks kāpums patēriņa un izklaides izdevumos

Vasaras mēneši Latvijā tradicionāli raksturojas ar augstāku patērētāju aktivitāti, ko veicina gan sezonalitāte, gan lielāka iedzīvotāju mobilitāte un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Arī šī gada jūnijs nav bijis izņēmums – kopējā summa darījumiem, kas veikti ar maksājumu kartēm, ir būtiski pieaugusi vairākās patēriņa kategorijās, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, liecina Luminor bankas dati.
Pircēju aktivitāte turpina pieaugt
Patēriņa preču kategorijā, kur ietilpst, piemēram, apģērbs un citas ikdienā lietojamas preces, kas nav pārtika, kopējā veikto maksājumu summa ar karti šī gada jūnijā pieauga par 27%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Šis pieaugums turpina jau gada sākumā aizsākušos augšupeju. Līdzīga dinamika redzama arī attiecībā uz tiem veikaliem, kas tirgo pārtiku un dzērienus – šajā kategorijā iedzīvotāji jūnijā maksājumos ar kartēm tērējuši teju par 19% vairāk nekā pērnā gada jūnijā. Galvenokārt maksājumi veikti trīs lielākajos mazumtirdzniecības veikalu tīklos Latvijā, vidējai darījuma summai sasniedzot 17,6 eiro.
Iedzīvotāji arvien vairāk tērē brīvā laika pavadīšanai
Šovasar iedzīvotāji ne tikai aktīvāk iegādājas preces, bet arī arvien vairāk izmanto atpūtas un izklaides iespējas. Tas atspoguļojas arī karšu maksājumu datos – piemēram, izklaidei, atpūtai un arī ceļošanai veikto maksājumu summa jūnijā pieauga par 19% salīdzinājumā ar pagājušā gada periodu. Tāpat par 23% augusi veikto maksājumu summa kafejnīcās, restorānos un bāros. Lai gan vasarā iedzīvotāji biežāk izvēlas ieturēt maltītes ārpus mājas, ēdiena piegādes pakalpojumi joprojām saglabā lielu popularitāti, un vidējā darījumu summa ar maksājuma karti šajā segmentā ir 21,88 eiro.
Izaugsme ar inflācijas izaicinājumiem
“Salīdzinot ar 2024. gada jūniju, šogad redzam pieaugumu vairākās kategorijās, kas apliecina gan iedzīvotāju pirktspējas atjaunošanos, gan stabilu ekonomisko aktivitāti. Iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas tērēt ne tikai ikdienas vajadzībām, bet arī atpūtai, ceļojumiem un izklaidei, kas signalizē par noskaņojuma uzlabošanos. Šī dinamika rāda, ka tirgus ir aktīvs un spējīgs augt, un ir pamats prognozēt šīs tendences turpināšanos arī turpmākajos mēnešos.
Redzam, ka arī maksājumi ar digitālajiem makiem kļūst arvien pieprasītāki – šī gada jūnijā makam pievienoto karšu skaits bija par 21% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, kā arī kopējais maksājumu skaits un arī summas augušas par 9%,” norāda Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Maksājumu karšu apgrozījuma kāpums atspoguļo gan reālo patēriņa pieaugumu, gan inflāciju. Lai arī inflācija šogad ir palielinājusies salīdzinājumā ar pērno gadu, kad tā vidēji bija 1,3%, tomēr Luminor karšu datos ir redzams arī ievērojams pirktspējas pieaugums. Salīdzinājumam – vidējā preču un pakalpojumu inflācija jūnijā bija 3,8%, bet pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pieauga par 6,3%. Apģērbu un apavu cenas pieauga par 0,2%.
Vēl par tēmu:
Kāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālāk