SEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem

Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu apmēru precīzi zina 38% iedzīvotāju, tad par uzkrājumiem skaidrība ir tikai katram ceturtajam pārim. Turklāt sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši izvēlas neatklāt sava uzkrājuma apmēru pat tuvākajam cilvēkam.
Uzkrājumi sievietēm nereti ir personīgs drošības balsts – neatkarības, stabilitātes un rīcības brīvības simbols. Tāpēc sarunas par tiem mēdz būt emocionāli sarežģītākas nekā diskusijas par ikdienas ienākumiem. Aptaujas dati rāda, ka 13% pāru uzkrājumu tēma attiecībās ir teju tabu, un tieši sievietes biežāk norāda, ka izvēlas šo informāciju paturēt pie sevis.
Kopumā tikai katrs ceturtais pāris precīzi zina viens otra uzkrājumu apmēru, savukārt trešdaļa atzīst – informācija it kā nav noslēpums, tomēr konkrētas summas netiek apspriestas. Šāda nenoteiktība saglabājas neatkarīgi no ienākumu līmeņa – arī turīgākās mājsaimniecībās sievietes bieži saglabā savu “finanšu klusuma zonu”.
“Atklātākas sarunas par uzkrājumiem raksturīgākas cilvēkiem līdz 39 gadu vecumam. Savukārt vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem biežāk novērojama tendence slēpt gan savus uzkrājumus, gan ienākumus. Kas attiecas tieši uz sievietēm, tad viņām uzkrājumi ir kā personīga drošības teritorija – rezerves plāns neparedzētām situācijām. Tā nav neuzticēšanās partnerim, bet gan vēlme saglabāt stabilitātes sajūtu. Tomēr ilgtermiņā tieši atklātība par uzkrājumiem palīdz pāriem pieņemt līdzsvarotākus lēmumus un mazina riskus,” skaidro SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.
Pēc viņas vārdiem, klusēšana par uzkrājumiem var ietekmēt kopīgos lēmumus – no mājokļa iegādes līdz ģimenes drošībai krīzes situācijās. Tāpēc pāriem ieteicams finanšu jautājumus apspriest regulāri un strukturēti, respektējot arī vajadzību pēc personīgās finansiālās telpas.
“Sarunas par naudu nav jāuztver kā kontroli vai pārbaudi. Tās var būt par kopīgiem mērķiem, savstarpēju drošību un uzticēšanos. Praktisks risinājums ir kopīgs uzkrājumu plāns līdzās individuālajam drošības spilvenam. Pat nelieli, regulāri soļi palīdz sievietēm justies drošāk gan attiecībās, gan savā finansiālajā nākotnē,” noslēdz Linda Šablinska.
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada februārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Kulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākPrēmija, atgūti nodokļi vai pārdošana: ko darīt ar negaidīti saņemtu naudu?
Prēmija darbā, nodokļu atmaksa, vērtīgāku personīgo lietu pārdošana vai citi papildu ienākumi var sniegt plašākas finansiālās iespējas. Tomēr ilgtermiņa ieguvumus nosaka pārdomāti lēmumi...
Lasīt tālākŠīs kļūdas dēļ tava pensija var būt pat divreiz mazāka – vai arī tu to pieļauj?
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākBanka Citadele brīdina par viltus WhatsApp profiliem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem
Banka Citadele brīdina par pēdējās dienās pastiprināti novērotām krāpnieku aktivitātēm, kuru laikā tiek veidoti viltus profili lietotnē WhatsApp, uzdodoties par bankas darbiniekiem, tostarp...
Lasīt tālākKo mājokļu tirgū šobrīd iespējams iegādāties par vidējo algu?
Algas Latvijā turpina augt, kas daudziem iedzīvotājiem dod iespēju apsvērt sava pirmā mājokļa iegādi vai pārcelšanos uz savām vajadzībām piemērotāku īpašumu. Vienlaikus mājokļu cenu...
Lasīt tālāk