• Tweet

Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību. Šā gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) pret attiecīgo ceturksni pagājušajā gadā palielinājies par 2,5%, bet pret iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem Latvijas ekonomika ir augusi par 0,6%, liecina piektdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lai gan ietekme no Persijas līča konflikta vēl nav atspoguļojusies datos, jāatzīst, ka noteicošā loma salīdzinoši spēcīgās ekonomikas izaugsmes noturēšanā bijusi vienai nozarei – enerģētikai. Laika apstākļu ietekmē krasi pieauguši gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas ražošanas apjomi. Nākamajos ceturkšņos līdzīgs šīs nozares devums ekonomikas izaugsmē nav prognozējams, attiecīgi arī ekonomiskās izaugsmes tempi kļūs nedaudz lēnāki. Tajā pašā laikā arī lielākā daļa pārējo biznesa nozaru, tajā skaitā apstrādes rūpniecība, būvniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumu nozares pirmajā ceturksnī ir turpinājušas straujāku vai mazāk strauju izaugsmi. Pašlaik pieejamie īstermiņa dati šajās nozarēs nenorāda uz attīstības tempu bremzēšanos.

Tirdzniecības nozares izaugsme pirmajā ceturksnī ir paātrinājusies līdz 5,5%, tajā skaitā mazumtirdzniecībā fiksēta 6,6% izaugsme. Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās pieauga par 2,6%, signalizējot par joprojām augošu, lai gan mazāk strauju pieprasījumu arī gada nākamajos mēnešos.

Pārtikas preces aprīlī tirgotas par 1,8% vairāk nekā pirms gada, nepārtikas preču tirdzniecība augusi par 2,9%, bet degviela, neraugoties uz straujo cenu kāpumu, tirgota par 3% vairāk nekā pagājušā gada aprīlī. Nepārtikas preču grupā pieaugumu veidoja farmaceitisko un medicīnisko, kultūras un sporta preču, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kā arī būvmateriālu un santehnikas noieta pieaugumi. Pieņemot scenāriju, ka inflācija šā gada laikā būtiski neietekmēs iedzīvotāju tēriņu paradumus, mazumtirdzniecības apgrozījums 2026. gadā kopā varētu palielināties par 4,0-4,5%.

Līdzīga izaugsme pirmajā ceturksnī saglabājusies gan apstrādes rūpniecībā gan būvniecībā, attiecīgi par 1,1% un 2,8%, tomēr tā bijusi mērenāka nekā pagājušajā gadā, kad abas šīs nozares bija galvenie ekonomiskās izaugsmes dzinējspēki. Komercpakalpojumos pirmajā ceturksnī fiksēts 6,3% pieaugums, bet būtiskāko negatīvo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi atstājusi transporta nozare, kur turpina samazināties dzelzceļa kravu pārvadājumi un kravu apgrozījums ostās, kā arī kritums šogad vērojams aviosatiksmē. Izaugsmi negatīvi ietekmējušas arī ar valsts patēriņu saistītās valsts pārvaldes un izglītības nozares, kur pirmajā ceturksnī fiksēts attiecīgi 0,9% un 0,6% samazinājums pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni.

Citās izlietojuma puses komponentēs, pretstatā valsts patēriņam, saglabājusies izaugsme un privātais patēriņš pret pagājušā gada pirmo ceturksni palielinājies par 2,0%, bet investīcijas augušas par 3,2%. Neliels pieaugums par 1,4% fiksēts arī eksportā, bet importa pieaugums joprojām bijis straujāks – 3,0%, un kopējais ārējās tirdzniecības devums ekonomikas izaugsmē bijis negatīvs. Jāatzīmē, ka privātā patēriņa pieaugumu pirmajā ceturksnī būtiski ietekmējuši pieaugušie izdevumi apkurei un elektroenerģijai aukstā laika ietekmē, bet vienlaikus audzis arī pārtikas preču un transporta pakalpojumu patēriņa apjoms.

Nākamajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme varētu nedaudz palēnināties, ko ietekmēs gan cenu pieauguma ietekme uz mājsaimniecību patēriņu, gan valsts patēriņa ierobežojumi, tomēr krasāku izaugsmes tempu kritumu vai pat recesiju pagaidām neprognozējam. Nenoteiktība ārējā vidē ir pieaugusi, Persijas līča karš ir pacēlis naftas un minerālmēslojuma cenas, taču šī cenu kāpuma ietekme pagaidām ir ierobežota tikai šajās atsevišķās grupās, un vispārējs krass inflācijas kāpums kā 2022. -2023. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arī nav prognozējams, ja neseko konflikta tālāka eskalācija. Pasaules, Eiropas un Latvijas galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu izaugsmes prognozes šim gadam ir nedaudz samazinātas, bet lielākajā daļā šī korekcija aprobežojas ar prognozēto izaugsmes tempu pazemināšanu par 0,2-0,4 procentpunktiem.

Arī biznesa un patērētāju noskaņojuma rādītāji pašlaik nesignalizē par krasu izaugsmes tempu samazināšanos, EK veidotais ekonomikas sentimenta indekss Eiropas Savienībā un eirozonā maijā pēc ierobežota krituma aprīlī, atkal ir pat nedaudz paaugstinājies. Kopš Persijas līča konflikta saasināšanās samērā būtiski ir kritusies patērētāju konfidence, gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā, tomēr mērenāk nekā 2022. gadā. Savukārt konfidence biznesa nozarēs, tostarp rūpniecībā, būvniecībā un mazumtirdzniecībā pasliktinājusies tikai nenozīmīgi.

Vienlaikus Latvijai samērā būtiski pēdējo nedēļu laikā ir saasinājušies riski tieši reģionālā ģeopolitiskā kontekstā. Dronu incidenti Latvijas austrumu daļā krasi ne tikai mazina reģiona pievilcību tūrisma, izmitināšanas, biznesa pakalpojumiem, bet var arī kavēt industriālo investīciju projektu realizāciju, un var negatīvi ietekmēt arī Latvijas investīciju vidi kopumā. Ņemot vērā pirmā ceturkšņa dinamiku, nedaudz zemāku prognozēto ekonomikas izaugsmi Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī krasi pieaugušo nenoteiktību un reģionālos riskus, ekonomikas izaugsme Latvijā 2026. gadā visticamāk būs zemāka par Finanšu ministrijas (FM) februāra sākumā prognozētajiem 2,6%, vienlaikus prognozēm par krasu izaugsmes tempu kritumu arī pašlaik nav objektīva pamata. Šobrīd FM aktualizē makroekonomisko rādītāju un budžeta bilances prognozes, kuras paredzēts pabeigt līdz jūnija beigām.