Dzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju

Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati, 10 % iedzīvotāju nākamo trīs gadu laikā plāno iegādāties zemes gabalu privātmājas būvniecībai.
Pašlaik gandrīz trešdaļa jeb 29 % Latvijas iedzīvotāju jau dzīvo sev vai ģimenei piederošā privātmājā. Visbiežāk tie ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā virs 40 gadiem. Lielākā interese par zemes iegādi vērojama Rīgā, kur to plāno 12 % iedzīvotāju, kā arī mazpilsētās, kur šādu nodomu pauž 13 %. Un visaktīvāk par savas zemes iegādi domā iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 40 gadiem.
“Inflācija, ģeopolitiskā nenoteiktība var ietekmēt iedzīvotāju noskaņojumu un ikdienas izdevumus, tomēr lēmumi par zemes iegādi tiek pieņemti pārdomāti. Tos galvenokārt nosaka ienākumu un uzkrājumu līmenis, kā arī kreditēšanas nosacījumi. Mūsu dati rāda, ka vidējā hipotekārā kredīta summa zemes iegādei ir ap 45 000 eiro – tas atbilst vidējām zemes cenām mājas būvniecībai Pierīgā. Privātmāju segments veido ap 20–30 % no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem, taču jaunas privātmājas būvniecību izvēlas zem 10 % klientu. Tāpat redzam, ka daļa iedzīvotāju zemi iegādājas no saviem līdzekļiem vai izmanto patēriņa kredītu, lai segtu nepieciešamo papildus summu, kas iztrūkst zemes iegādei, nevis piesaista hipotekāro kredītu,” norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Visbiežāk zemi būvniecībai vai privātmāju iegādājas tieši ģimenes ar bērniem. Populārākās teritorijas ir Pierīga – 40 km rādiusā ap Rīgu, īpaši Mārupes, Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils novados. Vienlaikus pieaug arī interese par zemi reģionālajos centros, piemēram, Liepājā, Jelgavā un Valmierā.
Iegādājoties zemi, būtiski pievērst uzmanību tās izmantošanas mērķim un teritorijas plānojumam. Pat ja zemesgabals pieder pircējam, tas nenozīmē, ka tajā iespējams būvēt. Zemes lietojumam jāsaskan ar pašvaldības noteikumiem, un, piemēram, lauksaimniecības zemes apbūve prasa statusa maiņu, kas aizņems papildus laiku un līdzekļus. Pilnai informācijai ieteicams izmantot valsts reģistrus geolatvija.lv un ozols.gov.lv, lai pārliecinātos par apbūves noteikumiem, aizsargjoslām un dabas liegumiem.
Vēl par tēmu:
Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālāk