• Tweet

Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem joprojām dzīvo finansiāli neaizsargātā situācijā, liecina jaunākais Swedbank Finanšu veselības indeksa pētījums.

2026. gadā Latvijas finanšu veselības indekss sasniedzis 49 punktus no 100, kas ir par diviem punktiem vairāk nekā pērn (47 punkti). Neskatoties uz pozitīvo tendenci, tas joprojām ir zemākais rādītājs starp pētījumā iekļautajām valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvā indekss sasniedz 59 punktus, Igaunijā 54, bet Zviedrijā 73 punktus. Uzlabojumus Latvijā veicinājis neliels progress gan finanšu zināšanās, gan finanšu spējās. Tomēr sabiedrības finanšu situācija joprojām ir salīdzinoši trausla – vairāk nekā trešdaļai jeb 39 % Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses tiek vērtētas kā neaizsargātas.

Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons norāda, ka pozitīva tendence ir redzama, taču uzlabojumu temps joprojām ir lēns. “Redzam, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība pakāpeniski uzlabojas – pieaug gan finanšu zināšanas, gan spēja pārvaldīt ikdienas naudas lietas. Tomēr izaugsme ir salīdzinoši neliela, un Latvija joprojām būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm. Tas nozīmē, ka finanšu stabilitāte lielai sabiedrības daļai joprojām ir trausla,” saka Reinis Jansons.

Samazinās finansiāli neaizsargāto iedzīvotāju īpatsvars Swedbank Finanšu veselības indekss rāda, ka gada laikā samazinājies iedzīvotāju īpatsvars ar neaizsargātām finansēm – no 40 % līdz 39 %. Vienlaikus pieaugusi to iedzīvotāju daļa, kuru finanšu situācija ir spēcīga – šogad tā sasniedz 14 %, salīdzinot ar 10 % pirms gada. Tomēr kopumā Latvijā joprojām ir mazāk cilvēku ar labu vai spēcīgu finanšu situāciju nekā kaimiņvalstīs. Ja Latvijā šādā situācijā ir 33 % iedzīvotāju, tad Lietuvā – 52 %, Igaunijā – 43 %, bet Zviedrijā pat 78 % sabiedrības. Pieaug plaisa starp vīriešu un sieviešu finanšu veselību Pētījums atklāj arī pieaugošu nevienlīdzību finanšu situācijā starp dzimumiem. Finanšu veselības indekss vīriešiem sasniedz 52 punktus, kamēr sievietēm – 46 punktus. Atšķirība skaidrojama gan ar zemākām finanšu zināšanām, gan vājākām finanšu spējām sieviešu vidū. Vīriešu finanšu zināšanu indekss sasniedz 60 punktus, bet sievietēm – 49 punktus.

“Pēdējo gadu pētījumi rāda satraucošu tendenci – plaisa starp vīriešu un sieviešu finanšu veselību pieaug. To ietekmē gan atšķirības finanšu zināšanās, gan ekonomiskajās iespējās. Sievietēm biežāk ir grūtāk veidot uzkrājumus, īpaši ilgtermiņā, piemēram, pensijai,” norāda Reinis Jansons. Sievietes biežāk atrodas finansiāli neaizsargātā situācijā – šajā grupā ir 43 % sieviešu, kamēr vīriešu vidū tie ir 35 %. Pēdējo gadu laikā šī atšķirība ir palielinājusies, norādot uz pieaugošu plaisu starp vīriešu un sieviešu finanšu stabilitāti. Arī subjektīvi sievietes biežāk izjūt satraukumu par personīgajām finansēm – to norāda 30 % sieviešu, kamēr vīriešu vidū šādu satraukumu pauž 20 % respondentu. Uzkrājumu trūkums joprojām ir būtiska problēma Pētījums rāda, ka viens no galvenajiem šķēršļiem labākai finanšu veselībai Latvijā ir nepietiekami uzkrājumi. Drošības uzkrājumu vismaz trīs mēnešu ienākumu apmērā ir izveidojuši tikai 27 % iedzīvotāju, savukārt 24 % aptaujāto norāda, ka šāda uzkrājuma viņiem vispār nav. Tikmēr tikai aptuveni trešdaļai iedzīvotāju ienākumi pārsniedz izdevumus, kas ierobežo iespējas veidot uzkrājumus un stiprināt finanšu drošību ilgtermiņā. Pētījuma rezultāti parāda arī ciešu saikni starp budžeta plānošanu un finanšu veselību. Cilvēkiem, kuri savas finanses neplāno, finansiālā situācija biežāk ir ievainojama. “Ļoti skaidri redzam – cilvēkiem, kuri neplāno savu budžetu, finansiālā situācija biežāk ir ievainojama. Tāpēc viens no vienkāršākajiem soļiem ceļā uz stabilākām finansēm ir regulāra savu ienākumu un izdevumu pārskatīšana,” norāda Reinis Jansons. Starp respondentiem, kuri norāda, ka budžetu neplāno, neaizsargāta finanšu situācija ir pat 62 % gadījumu, kas uzskatāmi parāda budžeta plānošanas nozīmi personīgajā finanšu stabilitātē.