Pētījums: 37% Latvijas iedzīvotāju dzīvo kompaktos dzīvokļos, bet 27% – plašos mājokļos

Jaunākais Luminor pētījums atklāj, ka visvairāk jeb 37% Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājokļos, kuru platība ir no 41 m2 līdz 60 m2, un visbiežāk mājsaimniecībā ir divi cilvēki. Savukārt otrs izplatītākais veids pēc izmēra ir mājokļi ar vairāk nekā 80 m2 – tādos dzīvo vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% Latvijas iedzīvotāju.
Mājokļi ar platību no 41 m2 līdz 60 m2 vairumā gadījumu ir divistabu-trīsistabu dzīvokļi daudzdzīvokļu mājā. Savukārt otrs populārākais mājokļu izmērs ar platību vairāk nekā 80 m2 galvenokārt ir atbilstošs privātmājām, šādā mājsaimniecībā parasti dzīvo vairāk nekā četri cilvēki, liecina aptaujas dati.
“Izplatītākais mājoklis iegādei ir divistabu dzīvoklis sērijveida daudzdzīvokļu ēkā, piemēram, “lietuviešu”, Hruščova laika un specprojektu mājās. Ja raugāmies uz otru izplatītāko mājokļa platību – privātmāju, tad to būvniecībā pēdējos gados ir bijuši vairāki izaicinājumi – ir kāpušas izejmateriālu cenas, pieaugušas darbaspēka izmaksas, kā arī piedzīvota energoresursu krīze. Tomēr, neskatoties uz to, redzam, ka privātmājas vēl joprojām ir aktuālas un to būvniecība turpinās. Īpaši tās ir aktuālas mājsaimniecībām ar lielāku cilvēku skaitu,” stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Lielākā daļa jeb 85% īpašumu virs 80 m2 atrodas laukos vai pilsētās ārpus Rīgas, kas izceļ aizvien aktuālo iedzīvotāju vēlmi pirkt vai būvēt privātmāju ārpus galvaspilsētas. Savukārt īpašumi lielumā no 41 līdz 60 m2 ir vairāk sastopami Rīgā vai citās pilsētās.
Eurostat dati liecina, ka latviešu mājokļi ir mazāki nekā vidēji Eiropā, proti, vidējais mājokļa lielums Eiropā ir 1,6 istabas uz cilvēku, kamēr Latvijā tā vidēji ir tikai 1,1 istaba uz cilvēku. Turklāt cilvēki Latvijā biežāk dzīvo dzīvokļos – 65%, Igaunijā šis rādītājs ir 61%, kamēr Eiropā vidēji dzīvokļos dzīvo 47% iedzīvotāju.
Vēl par tēmu:
Kredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālāk