Pētījums: 37% Latvijas iedzīvotāju dzīvo kompaktos dzīvokļos, bet 27% – plašos mājokļos

Jaunākais Luminor pētījums atklāj, ka visvairāk jeb 37% Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājokļos, kuru platība ir no 41 m2 līdz 60 m2, un visbiežāk mājsaimniecībā ir divi cilvēki. Savukārt otrs izplatītākais veids pēc izmēra ir mājokļi ar vairāk nekā 80 m2 – tādos dzīvo vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% Latvijas iedzīvotāju.
Mājokļi ar platību no 41 m2 līdz 60 m2 vairumā gadījumu ir divistabu-trīsistabu dzīvokļi daudzdzīvokļu mājā. Savukārt otrs populārākais mājokļu izmērs ar platību vairāk nekā 80 m2 galvenokārt ir atbilstošs privātmājām, šādā mājsaimniecībā parasti dzīvo vairāk nekā četri cilvēki, liecina aptaujas dati.
“Izplatītākais mājoklis iegādei ir divistabu dzīvoklis sērijveida daudzdzīvokļu ēkā, piemēram, “lietuviešu”, Hruščova laika un specprojektu mājās. Ja raugāmies uz otru izplatītāko mājokļa platību – privātmāju, tad to būvniecībā pēdējos gados ir bijuši vairāki izaicinājumi – ir kāpušas izejmateriālu cenas, pieaugušas darbaspēka izmaksas, kā arī piedzīvota energoresursu krīze. Tomēr, neskatoties uz to, redzam, ka privātmājas vēl joprojām ir aktuālas un to būvniecība turpinās. Īpaši tās ir aktuālas mājsaimniecībām ar lielāku cilvēku skaitu,” stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Lielākā daļa jeb 85% īpašumu virs 80 m2 atrodas laukos vai pilsētās ārpus Rīgas, kas izceļ aizvien aktuālo iedzīvotāju vēlmi pirkt vai būvēt privātmāju ārpus galvaspilsētas. Savukārt īpašumi lielumā no 41 līdz 60 m2 ir vairāk sastopami Rīgā vai citās pilsētās.
Eurostat dati liecina, ka latviešu mājokļi ir mazāki nekā vidēji Eiropā, proti, vidējais mājokļa lielums Eiropā ir 1,6 istabas uz cilvēku, kamēr Latvijā tā vidēji ir tikai 1,1 istaba uz cilvēku. Turklāt cilvēki Latvijā biežāk dzīvo dzīvokļos – 65%, Igaunijā šis rādītājs ir 61%, kamēr Eiropā vidēji dzīvokļos dzīvo 47% iedzīvotāju.
Vēl par tēmu:
Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālāk