Pētījums: 37% Latvijas iedzīvotāju dzīvo kompaktos dzīvokļos, bet 27% – plašos mājokļos
Jaunākais Luminor pētījums atklāj, ka visvairāk jeb 37% Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājokļos, kuru platība ir no 41 m2 līdz 60 m2, un visbiežāk mājsaimniecībā ir divi cilvēki. Savukārt otrs izplatītākais veids pēc izmēra ir mājokļi ar vairāk nekā 80 m2 – tādos dzīvo vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% Latvijas iedzīvotāju.
Mājokļi ar platību no 41 m2 līdz 60 m2 vairumā gadījumu ir divistabu-trīsistabu dzīvokļi daudzdzīvokļu mājā. Savukārt otrs populārākais mājokļu izmērs ar platību vairāk nekā 80 m2 galvenokārt ir atbilstošs privātmājām, šādā mājsaimniecībā parasti dzīvo vairāk nekā četri cilvēki, liecina aptaujas dati.
“Izplatītākais mājoklis iegādei ir divistabu dzīvoklis sērijveida daudzdzīvokļu ēkā, piemēram, “lietuviešu”, Hruščova laika un specprojektu mājās. Ja raugāmies uz otru izplatītāko mājokļa platību – privātmāju, tad to būvniecībā pēdējos gados ir bijuši vairāki izaicinājumi – ir kāpušas izejmateriālu cenas, pieaugušas darbaspēka izmaksas, kā arī piedzīvota energoresursu krīze. Tomēr, neskatoties uz to, redzam, ka privātmājas vēl joprojām ir aktuālas un to būvniecība turpinās. Īpaši tās ir aktuālas mājsaimniecībām ar lielāku cilvēku skaitu,” stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Lielākā daļa jeb 85% īpašumu virs 80 m2 atrodas laukos vai pilsētās ārpus Rīgas, kas izceļ aizvien aktuālo iedzīvotāju vēlmi pirkt vai būvēt privātmāju ārpus galvaspilsētas. Savukārt īpašumi lielumā no 41 līdz 60 m2 ir vairāk sastopami Rīgā vai citās pilsētās.
Eurostat dati liecina, ka latviešu mājokļi ir mazāki nekā vidēji Eiropā, proti, vidējais mājokļa lielums Eiropā ir 1,6 istabas uz cilvēku, kamēr Latvijā tā vidēji ir tikai 1,1 istaba uz cilvēku. Turklāt cilvēki Latvijā biežāk dzīvo dzīvokļos – 65%, Igaunijā šis rādītājs ir 61%, kamēr Eiropā vidēji dzīvokļos dzīvo 47% iedzīvotāju.
Vēl par tēmu:
Latvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālākAiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālākJauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālākKo zināt par bērna pirmo maksājumu karti un kabatas naudu?
Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana...
Lasīt tālākGandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālāk