• Tweet

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts par to, ka Latvijas banku izvērsta cīņa ar “netīro naudu” skārusi arī vietējos uzņēmējus, kuri spiesti taisnoties, ka nav blēži, savukārt investoriem stingrie nosacījumi uz Latviju durvis aizvēruši teju pavisam. Viens no pirmajiem, kas brīdinājis par šādu scenāriju, bija Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš norādījis, ka ierēdņi nesaprot, ko dara.

Kā zināms, 2018. gadā spēkā stājās izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar augsta riska kompānijām un apkalpot to kontus.

Lai arī grozījuma mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, sabiedrībā izplatīts kļuvis viedoklis, ka Latvija kļuvusi par bargu uzraugu, tādējādi būtībā graujot mūsu valsts uzņēmējdarbību un ekonomiku.

Valdība gan pārāk stingro naudas atmazgāšanas regulējumu pamanījusi tikai tagad, kad draud pazaudēt ienesīgos Baltkrievijas augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kuri vēlētos pārcelties pie mums. Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņojis, ka jebkuram Latvijā būtu jābūt iespējai atvērt pamatkontu bankā, atzīstot, ka viņš zina vairākus gadījumus, kad potenciālie investori ir aizgājuši prom no Latvijas.

Satraukumu cēlis arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, norādot, ka arvien biežāk dzird par gadījumiem, ka godīgi uzņēmēji nespēj veikt maksājumus, slēdz kontus un investoriem ir grūtības ienākt Latvijā. “Tas ir kaitīgi Latvijas ekonomikai, tas ir kaitīgi Latvijas iedzīvotājiem. Lai dažus blēžus noķertu, nevar būt tā, ka visi pārējie ir spiesti taisnoties, ka nav blēži,” uzsvēra Kazāks.

Un, šķiet, ka valsts jau atkal nav ieklausījusies brīdinājumos, kas izskanēja vēl pirms šī likuma pieņemšanas. Par esošajām grūtībām viens no pirmajiem sāka runāt Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš pauda, ka šāda Latvijas politika atbaida potenciālos investorus.

“Tas ir tik stulbi un muļķīgi, ka ar vārdiem nav aprakstāms. Tas parāda milzīgu nekompetenci un ierobežotību biznesa izpratnes jautājumos, kā arī pasaules biznesa izpratnē,” 2018. gada aprīlī izteicās Lembergs.

“Tā mēs nonāksim līdz absurdam: ķerstīsim visus ārzemju tūristus un lūgsim viņiem izziņu, ka viņi nav teroristi. Mēs ejam Ziemeļkorejas attīstības virzienā, vai tiešām tas ir mums pareizais virziens?” komentēja Lembergs.

Viņš vairākkārt norādījis, ka nav pieļaujams, ka nerezidentu īpatsvars tiek samazināts līdz 5%: “Kā var noteikt tādu procentu? Cita lieta ir, ja saka, ka vajag uzmanīgāk un detalizētāk vērtēt nerezidentu aktīvu vai kapitālu, nevis noteikt barjeru.”

Arī Baltkrievijas uzņēmēju kontekstā politiķis brīdinājis par gaidāmajām grūtībām ar kontu atvēršanu, norādot, ka “neviens nekur pārcelties nevar, jo viņiem vienkārši neatvērs kontu, bet dzīvot bez konta – tas ir sarežģīti.”

Tā vien izskatās, ka kamēr Latvijas finanšu sektors aktīvi strādā, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu, Latvijas uzņēmēji un investori cieš no smagām sekām. Vai tiešām, kā jau norādījis Lembergs, Latvija ar šādām izmaiņām būs aizvērusi durvis citu valstu investoriem, tādējādi arī graujot mūsu valsts ekonomiku?

Foto: F64