• Tweet

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā par valsts valodas nostiprināšanu sabiedriskajā medijā.

Izmaiņu mērķis ir nodrošināt Satversmes tiesas 2026.gada 30.marta sprieduma izpildi un stiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lomu. Šobrīd likums paredz sabiedriskajam medijam obligātu pienākumu veidot raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās.

Grozījumi noteic, ka sabiedriskajam medijam būs tiesības veidot saturu mazākumtautību valodās, kas nav pašpietiekamas, lai veicinātu sabiedrības integrāciju, piederības sajūtu Latvijai un izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.

Savukārt saturu pašpietiekamās mazākumtautību valodās sabiedriskie mediji varēs veidot tikai izņēmuma gadījumos – ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā vai gadījumos, kad nepieciešams mērķtiecīgi atspēkot maldinošu un demokrātiju apdraudošu informāciju.

Likumprojekta autori uzsver, ka grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu līdzsvaru starp latviešu valodas aizsardzību, sabiedrības integrāciju un valsts drošības interesēm.

Tāpat grozījumi paredz, ka sabiedriskajam medijam, pieņemot lēmumus par satura veidošanu mazākumtautību valodās, būs jāņem vērā valsts drošības apdraudējuma intensitāte, kā arī jāvērtē nepieciešamība nodrošināt objektīvu un neatkarīgu informāciju mazākumtautību valodās.

Plānots, ka likuma izmaiņas stāsies spēkā 2027.gada 1.maijā. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.