Lembergs: Mūsu valsts vērtību skala – slēgto banku skaits desmitgadē
Valsts pilda savus solījumus vismaz vienā jomā – vienu pēc otras likvidē bankas, komentējot AS “PNB Banka” slēgšanu, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Valsts netiek galā ar saviem pienākumiem, jo valsts izsniedz atļauju bankas darbībai. Valsts uzrauga bankas darbību, un šobrīd tiem bankas klientiem, kuriem ir vairāk nekā 100 tūkstoši eiro, tiem būs problēmas saņemt visu savu naudu no “PNB Bankas” atpakaļ,” komentēja Lembergs.
Viņš atgādināja, ka pēc Krājbankas slēgšanas un ABLV bankas likvidēšanas tika brīdināts, ka sekos nākamā banka. “Arī finanšu ministre tajā laikā solīja, ka bankas tiks slēgtas. Nu tāda ir valsts politika. Tā ka valsti var apsveikt – vienā jautājumā viņi pilda solījumu – bankas tiek slēgtas,” ironizēja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, to atzīmē kā darba uzvaru. “Man tā neliekas, bet katram ir sava vērtību skala. Mūsu valstī vērtību skala ir aizklapēto banku skaits desmitgadē,” izteicās Lembergs.
Kā zināms, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome šī gada 15. augustā lēma par “PNB Bankas” finanšu pakalpojumu sniegšanas aizliegumu. Savukārt šodien FKTK iesniedza tiesā AS “PNB Banka” maksātnespējas pieteikumu.
Tikmēr AS “PNB Banka” jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri tāpat ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Gandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālākTeju puse patēriņa kredītu ņēmēju aizņemas neplānotiem vai sezonāliem izdevumiem
Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai - šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākLatvijā aug mājokļu īres maksa, taču lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā
Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums...
Lasīt tālākPirmā maksājumu karte bērnam: 5 kļūdas, no kurām vecākiem izvairīties
Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt...
Lasīt tālākFM: nepieciešams stiprināt iestāžu iekšējo kontroli un risku vadību
Otrdien, 9. septembrī, valdības darba kārtībā ir iekļauts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2024. gadā....
Lasīt tālākCenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču...
Lasīt tālāk