• Tweet

Pēdējo trīs gadu laikā, kopš inflācija ir atgriezusies baņķieru dienaskārtībā, Eiropas Centrālā banka (ECB) vienmēr ir atradusies pāris soļus aiz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS). To noteica atšķirības inflācijas dinamikā abos reģionos – inflācija ASV gan paātrinājās, gan sāka mazināties ātrāk nekā eirozonā. Šoreiz, šķiet, iniciatīvu varētu pārņemt ECB. Vājš ekonomikas sniegums apvienojumā ar zemāku inflāciju pavēra ECB iespējas sākt atklāti runāt par procentu likmju mazināšanu šā gada jūnijā. Tikmēr spēcīgā ASV ekonomika tūlītēju procentu likmju pazeminājumu nepieprasa, un tuvāko mēnešu laikā varētu atturēt FRS no likmju griešanas.

ASV inflācijas bremzēšanās procesi stagnē; mazumtirdzniecības apgrozījums sasniedz jaunu rekordu

Kopš pērnā gada vidus inflācijas bremzēšanās procesi ASV apstājās, un inflācijas cipari svārstījās virs 3 %. Arī bez enerģētikas un pārtikas preču sadaļām, uzlabojumi inflācijas frontē ASV bija minimāli – pamatinflācija pusgada laikā palēninājās līdz 3,8 % martā no 4 % rudenī. Eirozonā uzlabojumi bija taustāmāki – gada inflācija martā sabremzējās līdz 2,4 %, pamatinflācija noslīdēja zem 3 % atzīmes.

Arī ekonomikas rezultāti ASV līdz šim bija par kārtu labāki nekā eirozonā. ASV iekšzemes kopprodukta izaugsme pēdējo ceturkšņu laikā paātrinājās līdz vidēji 3 % gada griezumā, un pieejamie ekonomikas rādījumi pagaidām neliecina par strauju izaugsmes bremzēšanos. Spēcīgas pozīcijas saglabāja arī patērētāju pieprasījums – martā ASV mazumtirdzniecības apgrozījums sasniedza jauno rekordlīmeni. Tajā pašā laikā eirozonas ekonomika kopumā turpināja stagnēt.

ASV pirmais likmju samazinājums gaidāms vēlāk nekā eirozonā

Inflācijas un darba tirgus rādītāji, kas ASV izrādījās spēcīgāki nekā gaidīts, lika investoriem un ekonomistiem pārskatīt likmju prognozes uz augšu ne tikai ASV, bet arī eirozonā. Spriežot pēc nākotnes līgumu cenām finanšu tirgos, līdz gada beigām ASV patlaban ir prognozēti 1 vai 2 likmju samazinājumi par 0.25 procenta punktiem, pirmo samazinājumu pārceļot uz rudeni. Eirozonā pēc pirmās likmju pazemināšanas vasarā investori gada atlikušajā daļā sagaida vēl divus likmju samazinājumus. Tādā gadījumā ECB depozīta likme, kurai cieši seko EURIBOR, gada nogalē varētu pazemināties līdz 3,25 %. Gaidas par drīzu likmju mazināšanu atspoguļojas arī EURIBOR likmēs. Garāku termiņu EURIBOR likmes jau kādu laiku ir zemākas par īsāka termiņa likmēm.

ECB arī turpmāk varētu rīkoties uzmanīgi

ECB tālākie soļi pēc jūnijā gaidāmā likmju samazinājuma nav akmenī iekalti. Inflācijas frontē eirozonā līdz šim gūti atzīstami panākumi, taču pēdējo mēnešu laikā piedzīvotais straujais pakalpojumu cenu kāpums neļaus ECB atslābināties. Arī atsevišķi apsteidzošie indikatori rāda, ka eirozonas ekonomika cikla zemāko punktu jau šķērsojusi, un savienības gada izaugsme gada atlikušajos ceturkšņos varētu sākt paātrināties tuvāk 1,0 % apgabalam.

Kaut arī lielāko centrālo banku monetārie kursi tiek noteikti neatkarīgi, ECB būtu arī salīdzinoši grūti agresīvi mazināt likmes, neskatoties pārī okeānam. Pazeminot procentu likmes daudz straujāk nekā FRS, tas padarītu eiro aktīvus salīdzinoši mazāk pievilcīgus investoru acīs un varētu negatīvi ietekmēt pieprasījumu pēc eiro. Tā rezultātā eiro varētu kļūt lētāks un importētās preces dārgākas (dolāru izteiksmē), nodrošinot papildu impulsu inflācijai. Tas nav ECB interesēs.

Raugoties no ilgāka termiņa perspektīvas, jaunākas finanšu tirgus indikācijas liecina, ka FRS bāzes likme nākamo gadu laikā varētu palikt 4,0 – 4,5 % līmenī. Tas ir uzskatāms par izteikti ierobežojošu un ir augstāks nekā prognozē FRS dalībnieki, kuri paredz, ka tuvāko trīs gadu laikā likme pietuvosies 3 %. Eirozonā, spriežot pēc nākotnes līgumu cenām, likmes ilgākā termiņā varētu nostabilizēties 2,5 % apgabalā. Balstoties uz eirozonas ekonomikas un parāda rādītājiem, kā arī mūsu aplēsēm, šie līmeņi gan atbilstu neitrālai monetārai politikai, kas ne paātrina, ne ierobežo izaugsmi monetārajā savienībā.