Eksperte skaidro – kā plānot budžetu ģimenes pieauguma laikā?

Mazuļa ienākšana ģimenē ir emocijām bagāts un arī vienlīdz satraucošs laiks. Tās ir nozīmīgas pārmaiņas, kas maina ne tikai ģimenes paradumus un ierasto kārtību, bet būtiski ietekmē arī finanses. Līdz ar jauna ģimenes locekļa ienākšanu ierastais ģimenes vai individuālais budžets var vairs neatbilst tās vajadzībām, tāpēc nepieciešams pielāgoties un ieviest kādas izmaiņas. Ar ieteikumiem, kā plānot budžetu ģimenes pieauguma laikā, dalās Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Izvērtējiet nākotnes ienākumus
Gaidot ģimenes pieaugumu un izvērtējot finanses, primāri ir novērtēt, kā mainīsies ienākumi. Ja kāds no vecākiem plāno doties bērna kopšanas atvaļinājumā un veltīt savu laiku jaundzimušā aprūpei, tas būtiski maina ģimenes ienākumu apjomu. Īpaši budžeta plānošanai jāpievēršas tad, ja gaidāmo bērniņu audzināt plāno tikai viens no vecākiem. Jāņem gan vērā, ka valsts nodrošina dažādus pabalstu veidus, kas sniedz finansiālu atbalstu ģimenes pieauguma laikā. Parasti gan pieejamais pabalsts bērna kopšanas atvaļinājuma laikā vidēji ir mazāks par ienākumiem, kas tika saņemti, strādājot pilna laika algotu darbu. Vairāk par pieejamajiem pabalstu veidiem iespējams uzzināt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā.
Uzskaitiet visus plānotos izdevumus
Mazulim ienākot ģimenē, jārēķinās ar būtisku tēriņu pieaugumu, jo īpaši tad, ja tiek gaidīts pirmdzimtais. Tāpēc, lai spētu nodrošināt savam bērnam visu nepieciešamo, būtiski ir plānot budžetu, tādējādi sagatavojoties gan emocionāli, gan finansiāli. Līdzīgi kā jebkura cita budžeta plānošana arī ar jaundzimušā ienākšanu budžeta veidošana ietver visu paredzamo izdevumu apkopošanu, iekļaujot medicīniskos izdevumus, ikdienas pirmās nepieciešamības preces, pārtiku, dažādus mazuļa kopšanai nepieciešamos piederumus u.c. Šāda izdevumu apkopošana palīdzēs saprast, cik naudas katru mēnesi būs nepieciešams, lai segtu visus pamatizdevumus.
Daudzi vecāki plānotos izdevumos iekļauj arī naudas līdzekļus bērna nākotnei, piemēram, izglītībai. “Ja uzkrājums bērna izglītībai tiek veidots uz ilgu laiku, tad viens no veidiem, kā to izdarīt, ir uzkrāt naudu krājkontā un saņemt par to nelielus papildu procentus vai ieguldīt, lai krātu naudu ilgtermiņā. Protams, ir vērts atcerēties, ka ieguldīšana vienmēr ir saistīta ar riskiem, un ienākumi no ieguldījumiem no noteiktas summas tiek aplikti ar nodokļiem,” piebilst eksperte.
Prioritizējiet ar bērnu saistītos tēriņus
Plānojot ģimenes budžetu, svarīgi visus izdevumus, kas saistīti ar jaundzimušo, sakārtot pēc prioritātēm. Saraksta augšgalā noteikti jāatrodas medicīnas izdevumiem un visiem ar bērna pamatvajadzībām saistītiem tēriņiem. Šādā veidā iespējams finanšu līdzekļus, jo īpaši – ja tie ir ierobežoti, novirzīt pirmās nepieciešamības precēm un izvairīties no pārmērīgiem tēriņiem, iegādājoties preces nevajadzīgas lietas.
Piedzimstot mazulim, nepieciešams iegādāties daudz dažādas preces, tāpēc ikvieniem vecākiem jābūt gataviem mazākiem vai lielākiem tēriņiem. Taču, kā stāsta eksperte, pirms bērna ienākšanas ģimenē un arī jau audzinot mazuli, svarīgi ir preces iegādāties gudri un apdomīgi, izvērtējot to nepieciešamību un nozīmīgumu. “Saprotams, ka vecāki savam mazulim parasti vēlas iegādāties viskvalitatīvākās preces, taču būtiski paturēt prātā – bērni aug ātri un dažādas lietas tik īsā periodā nespēj nolietoties. Bieži vien tādas preces kā, piemēram, apģērbu vai rotaļlietas, ir iespējams iegūt no draugiem un radiniekiem, kuru bērni jau reiz tās ir izmantojuši. Arī šeit ir jādomā par praktiskajiem aspektiem un kā šādi pirkumi “atspēlēsies” uz budžetu,” stāsta J. Ziniča.
Vēl par tēmu:
Latvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālākKāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākIedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas līdz 1000 eiro vairs netiek ieturēts
Tuvojoties jaunam gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas periodam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nodokļa atmaksa iespējama tikai tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis...
Lasīt tālākEM: nebanku patērētāju kreditēšanas reforma apdraud patērētāju tiesību aizsardzību
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” nav datos balstīts un pamatots,...
Lasīt tālākMājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša
Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti...
Lasīt tālāk