Eiropas Savienība plāno stingrāk vērsties pret naudas atmazgāšanu

Reaģējot uz finanšu sektora skandāliem saistībā ar Latvijas banku “ABLV”” un Maltas “Pilatus”, Eiropas Savienība (ES) apsvērusi iespēju ieviest jaunus noteikumus naudas atmazgāšanas apkarošanai.
Kā zināms, finanšu sektora reputācijas krīzi Latvijā izraisīja ASV pārmetumi “ABLV” bankai.
Patlaban “ABLV” banka un tās lielākie akcionāri iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības Tiesā, lūdzot izvērtēt Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 23.februārī pieņemtos lēmumus, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju.
Savukārt Maltas bankas “Pilatus” tika apturēta šā gada martā, arī pēc bankai adresētajām apsūdzībām par līdzdalību naudas atmazgāšanā.
Kā vēsta aģentūra “Reuters”, situācija, kurā uzmanību uz banku pieļautajiem pārkāpumiem vērsa nevis ES institūcijas, bet gan ASV, pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī domām, esot apkaunojoša.
Reaģējot uz notikušo, ES finanšu ministri aprīlī notikušā sanāksmē apsprieduši iespējas, kā uzlabot ES institūciju darbu cīņā ar naudas atmazgāšanas novēršanu. Šo jautājumu paredzēts apspriest arī turpmāk.
Kā zināms, aprīļa beigās Ministru prezidents Māris Kučinskis parakstīja rīkojumu par sadarbības grupas izveidi, lai veicinātu sadarbību finanšu sektora pārveides procesā, atjaunotu Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju, kā arī novērtētu pārmaiņu procesa ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
Sadarbības grupu vadīs M. Kučinskis, un tajā strādās augsta līmeņa pārstāvji no četrām lielākajām bankām, kas kopumā apkalpo ap 90% Latvijas rezidentu – a/s “SEB Banka” grupas, a/s “Citadele Banka”, a/s “Luminor Bank”, a/s “Swedbank” grupas, kā arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Lejiņa un Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.
Rīkojums paredz, ka sadarbības grupas vadītājs var pieaicināt piedalīties tās sēdēs Latvijas un starptautisko uzraudzības un kontroles institūciju, kā arī citu starptautisko institūciju pārstāvjus.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Iedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālāk