Eiropas Savienība plāno stingrāk vērsties pret naudas atmazgāšanu

Reaģējot uz finanšu sektora skandāliem saistībā ar Latvijas banku “ABLV”” un Maltas “Pilatus”, Eiropas Savienība (ES) apsvērusi iespēju ieviest jaunus noteikumus naudas atmazgāšanas apkarošanai.
Kā zināms, finanšu sektora reputācijas krīzi Latvijā izraisīja ASV pārmetumi “ABLV” bankai.
Patlaban “ABLV” banka un tās lielākie akcionāri iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības Tiesā, lūdzot izvērtēt Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 23.februārī pieņemtos lēmumus, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju.
Savukārt Maltas bankas “Pilatus” tika apturēta šā gada martā, arī pēc bankai adresētajām apsūdzībām par līdzdalību naudas atmazgāšanā.
Kā vēsta aģentūra “Reuters”, situācija, kurā uzmanību uz banku pieļautajiem pārkāpumiem vērsa nevis ES institūcijas, bet gan ASV, pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī domām, esot apkaunojoša.
Reaģējot uz notikušo, ES finanšu ministri aprīlī notikušā sanāksmē apsprieduši iespējas, kā uzlabot ES institūciju darbu cīņā ar naudas atmazgāšanas novēršanu. Šo jautājumu paredzēts apspriest arī turpmāk.
Kā zināms, aprīļa beigās Ministru prezidents Māris Kučinskis parakstīja rīkojumu par sadarbības grupas izveidi, lai veicinātu sadarbību finanšu sektora pārveides procesā, atjaunotu Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju, kā arī novērtētu pārmaiņu procesa ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
Sadarbības grupu vadīs M. Kučinskis, un tajā strādās augsta līmeņa pārstāvji no četrām lielākajām bankām, kas kopumā apkalpo ap 90% Latvijas rezidentu – a/s “SEB Banka” grupas, a/s “Citadele Banka”, a/s “Luminor Bank”, a/s “Swedbank” grupas, kā arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Lejiņa un Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.
Rīkojums paredz, ka sadarbības grupas vadītājs var pieaicināt piedalīties tās sēdēs Latvijas un starptautisko uzraudzības un kontroles institūciju, kā arī citu starptautisko institūciju pārstāvjus.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālāk