Eiropas Savienība plāno stingrāk vērsties pret naudas atmazgāšanu

Reaģējot uz finanšu sektora skandāliem saistībā ar Latvijas banku “ABLV”” un Maltas “Pilatus”, Eiropas Savienība (ES) apsvērusi iespēju ieviest jaunus noteikumus naudas atmazgāšanas apkarošanai.
Kā zināms, finanšu sektora reputācijas krīzi Latvijā izraisīja ASV pārmetumi “ABLV” bankai.
Patlaban “ABLV” banka un tās lielākie akcionāri iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības Tiesā, lūdzot izvērtēt Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 23.februārī pieņemtos lēmumus, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju.
Savukārt Maltas bankas “Pilatus” tika apturēta šā gada martā, arī pēc bankai adresētajām apsūdzībām par līdzdalību naudas atmazgāšanā.
Kā vēsta aģentūra “Reuters”, situācija, kurā uzmanību uz banku pieļautajiem pārkāpumiem vērsa nevis ES institūcijas, bet gan ASV, pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī domām, esot apkaunojoša.
Reaģējot uz notikušo, ES finanšu ministri aprīlī notikušā sanāksmē apsprieduši iespējas, kā uzlabot ES institūciju darbu cīņā ar naudas atmazgāšanas novēršanu. Šo jautājumu paredzēts apspriest arī turpmāk.
Kā zināms, aprīļa beigās Ministru prezidents Māris Kučinskis parakstīja rīkojumu par sadarbības grupas izveidi, lai veicinātu sadarbību finanšu sektora pārveides procesā, atjaunotu Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju, kā arī novērtētu pārmaiņu procesa ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
Sadarbības grupu vadīs M. Kučinskis, un tajā strādās augsta līmeņa pārstāvji no četrām lielākajām bankām, kas kopumā apkalpo ap 90% Latvijas rezidentu – a/s “SEB Banka” grupas, a/s “Citadele Banka”, a/s “Luminor Bank”, a/s “Swedbank” grupas, kā arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Lejiņa un Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.
Rīkojums paredz, ka sadarbības grupas vadītājs var pieaicināt piedalīties tās sēdēs Latvijas un starptautisko uzraudzības un kontroles institūciju, kā arī citu starptautisko institūciju pārstāvjus.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk