Eiropas Savienība plāno stingrāk vērsties pret naudas atmazgāšanu

Reaģējot uz finanšu sektora skandāliem saistībā ar Latvijas banku “ABLV”” un Maltas “Pilatus”, Eiropas Savienība (ES) apsvērusi iespēju ieviest jaunus noteikumus naudas atmazgāšanas apkarošanai.
Kā zināms, finanšu sektora reputācijas krīzi Latvijā izraisīja ASV pārmetumi “ABLV” bankai.
Patlaban “ABLV” banka un tās lielākie akcionāri iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības Tiesā, lūdzot izvērtēt Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 23.februārī pieņemtos lēmumus, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju.
Savukārt Maltas bankas “Pilatus” tika apturēta šā gada martā, arī pēc bankai adresētajām apsūdzībām par līdzdalību naudas atmazgāšanā.
Kā vēsta aģentūra “Reuters”, situācija, kurā uzmanību uz banku pieļautajiem pārkāpumiem vērsa nevis ES institūcijas, bet gan ASV, pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī domām, esot apkaunojoša.
Reaģējot uz notikušo, ES finanšu ministri aprīlī notikušā sanāksmē apsprieduši iespējas, kā uzlabot ES institūciju darbu cīņā ar naudas atmazgāšanas novēršanu. Šo jautājumu paredzēts apspriest arī turpmāk.
Kā zināms, aprīļa beigās Ministru prezidents Māris Kučinskis parakstīja rīkojumu par sadarbības grupas izveidi, lai veicinātu sadarbību finanšu sektora pārveides procesā, atjaunotu Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju, kā arī novērtētu pārmaiņu procesa ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
Sadarbības grupu vadīs M. Kučinskis, un tajā strādās augsta līmeņa pārstāvji no četrām lielākajām bankām, kas kopumā apkalpo ap 90% Latvijas rezidentu – a/s “SEB Banka” grupas, a/s “Citadele Banka”, a/s “Luminor Bank”, a/s “Swedbank” grupas, kā arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Lejiņa un Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.
Rīkojums paredz, ka sadarbības grupas vadītājs var pieaicināt piedalīties tās sēdēs Latvijas un starptautisko uzraudzības un kontroles institūciju, kā arī citu starptautisko institūciju pārstāvjus.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālāk