Eiropas Savienība plāno stingrāk vērsties pret naudas atmazgāšanu

Reaģējot uz finanšu sektora skandāliem saistībā ar Latvijas banku “ABLV”” un Maltas “Pilatus”, Eiropas Savienība (ES) apsvērusi iespēju ieviest jaunus noteikumus naudas atmazgāšanas apkarošanai.
Kā zināms, finanšu sektora reputācijas krīzi Latvijā izraisīja ASV pārmetumi “ABLV” bankai.
Patlaban “ABLV” banka un tās lielākie akcionāri iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības Tiesā, lūdzot izvērtēt Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 23.februārī pieņemtos lēmumus, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju.
Savukārt Maltas bankas “Pilatus” tika apturēta šā gada martā, arī pēc bankai adresētajām apsūdzībām par līdzdalību naudas atmazgāšanā.
Kā vēsta aģentūra “Reuters”, situācija, kurā uzmanību uz banku pieļautajiem pārkāpumiem vērsa nevis ES institūcijas, bet gan ASV, pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī domām, esot apkaunojoša.
Reaģējot uz notikušo, ES finanšu ministri aprīlī notikušā sanāksmē apsprieduši iespējas, kā uzlabot ES institūciju darbu cīņā ar naudas atmazgāšanas novēršanu. Šo jautājumu paredzēts apspriest arī turpmāk.
Kā zināms, aprīļa beigās Ministru prezidents Māris Kučinskis parakstīja rīkojumu par sadarbības grupas izveidi, lai veicinātu sadarbību finanšu sektora pārveides procesā, atjaunotu Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju, kā arī novērtētu pārmaiņu procesa ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
Sadarbības grupu vadīs M. Kučinskis, un tajā strādās augsta līmeņa pārstāvji no četrām lielākajām bankām, kas kopumā apkalpo ap 90% Latvijas rezidentu – a/s “SEB Banka” grupas, a/s “Citadele Banka”, a/s “Luminor Bank”, a/s “Swedbank” grupas, kā arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Lejiņa un Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.
Rīkojums paredz, ka sadarbības grupas vadītājs var pieaicināt piedalīties tās sēdēs Latvijas un starptautisko uzraudzības un kontroles institūciju, kā arī citu starptautisko institūciju pārstāvjus.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Arvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālāk