• Tweet

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 12. februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz nepiemērot nodokli ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ienākumam no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Nodokļa atbrīvojumu paredzēts piemērot triju gadu periodā.

Patlaban komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis trīs procentu apmērā un nerezidentam ir tiesības samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Likumprojekta autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū.

Kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, teikts anotācijā.

Nodokļa atvieglojumu plānots attiecināt uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā.

Ar grozījumiem paredzēts uzdevums Ekonomikas ministrijai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izvērtējumu par to, cik lietderīga ir nodokļa atvieglojuma turpmāka piemērošana.

Latvijai ir labas iespējas piesaistīt ievērojamu skaitu lielu kriptoaktīvu tirgus spēlētāju un kļūt par šīs nozares centru Eiropas Savienībā, ņemot vērā, ka vairāki komersanti, kas uzskatāmi par tirgus līderiem vispasaules mērogā, ir ieinteresēti darbības atļauju saņemt tieši Latvijā. Tas dotu iespēju izveidot labi apmaksātas darba vietas, kā arī papildinātu nodokļu ieņēmumus un veicinātu investīciju ieplūšanu, grozījumu nepieciešamību deputātiem šodien pamatoja Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Lai grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” stātos spēkā, likumprojekts vēl trijos lasījumos jāskata Saeimas sēdē.