Bērni un kabatas nauda – kad vislabāk to piešķirt un ar ko sākt?

Māka pārvaldīt naudu un apzināties tās vērtību ir viena no būtiskākajām prasmēm, ko vecākiem nepieciešams iemācīt saviem bērniem. Turklāt īpaši svarīgas šīs prasmes kļūst tajā brīdī, kad bērnam plānots piešķirt pirmo kabatas naudu. Sperot šādu soli, vecāki nereti saskaras ar dažādiem jautājumiem – kāds ir piemērotākais vecums, to piešķirot, cik lielai tai jābūt un cik bieži nepieciešams bērnam to dot. Uz šiem un citiem ar bērna kabatas naudu saistītiem jautājumiem atbild Luminor finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Vai pirmo kabatas naudu var piešķirt arī par ātru?
Bērna izglītošanu finanšu jautājumos iespējams sākt jau no agras bērnības, iepazīstinot ar pamata jēdzieniem – kas ir nauda un ko nozīmē to krāt un tērēt, kāda ir tās vērtība bērnam saprotamos salīdzinājumos. Pirmsskolas vecumā no 6 līdz 7 gadiem ieteicams trenēt bērna spējas apieties ar naudu, taču šajā posmā kabatas nauda nav nepieciešama. Tā vietā vecāki var mācīt finanšu pratības pamatus, rādot piemērus, kā ikdienā nauda tiek izmantota – iegādājoties pārtiku, plānojot budžetu un veicot uzkrājumus. Labs veids, kā izskaidrot naudas būtību, ir izmantojot dažādas spēles un rotaļas, kurās tiek iesaistīta neīsta jeb spēļu nauda.
Kad ir īstais laiks pirmajai kabatas naudai?
Visbiežāk pirmo kabatas naudu piešķir, sākot skolas gaitas, turklāt galvenokārt 2. vai 3. klasē, kad bērns kļūst vairāk patstāvīgs. Tieši sākumskolas vecums tiek uzskatīts par atbilstošāko pirmo personīgo finanšu līdzekļu saņemšanai – bērns kļūst patstāvīgāks, vairāk laika pavada ārpus mājas un spēj pieņemt lēmumus. Atkarībā no bērna vecuma kabatas naudu var sadalīt vairākos mazākos un biežākos maksājumos, sākotnēji nodrošinot to tikai uz vienu vai pāris dienām. Piešķirot pirmo kabatas naudu pat nelielos apjomos, vecākam ir iespēja bērnam iemācīt pārvaldīt sev pieejamos finanšu līdzekļus. Noteikti nevajag satraukties, ja sākotnēji bērns visu kabatas naudu iztērē saldumiem vai kādam neapdomīgam pirkumam – arī tā ir mācība bērnam, un vecāku uzdevums ir sniegt nepieciešamos padomus, lai šādas situācijas neatkārtotos vienmēr un vēlreiz izrunāt un atgādināt naudas vērtību bērnam saprotamā veidā. Piemēram, norādīt, ka iztērētās naudas dēļ no jauna nebūs iespējams iegādāties bulciņu vai ierasto našķi – ka būs jāgaida līdz nākamajai reizei, kad tiks saņemta nauda.
Cik lielai jābūt bērna kabatas naudai?
Piešķirot bērnam kabatas naudu, svarīgi paturēt prātā, ka tās apjoms lielā mērā ir atkarīgs no katras ģimenes individuālā finansiālā stāvokļa, bērna vajadzībām ārpus mājas, kā arī bērna vecuma un izpratnes par finansēm. Proti, mazākiem bērniem ikdienā nav nepieciešams tāds pats kabatas naudas apjoms kā, piemēram, pusaudžiem. Kopumā kabatas nauda var svārstīties no eiro līdz pāris eiro (maksimums) mazākiem bērniem dienā līdz desmit un vairāk eiro nedēļā pusaudžiem, taču galvenais ir pielāgot summu, balstoties uz bērna vajadzībām un ģimenes iespējām. Tāpat kabatas naudas apjomu var pielāgot bērna aktivitātēm, piemēram, ja bērns dodas garākā izbraucienā vai ir paredzēts kopā ar draugiem doties uz kino, atvēlēto kabatas naudu iespējams palielināt. Taču nevajag aizmirst, ka vecāku uzdevums ir mācīt bērniem pret naudu izturēties atbildīgi, neizšķērdēt to un meklēt veidus, kā gudri ietaupīt, samazinot ikdienas tēriņus.
Skaidra nauda vai maksājumu karte?
Mazākiem bērniem noteikti piemērotāka ir skaidra nauda, taču, sasniedzot pusaudža vecumu, ieteicams apdomāt iespēju bērnam nodrošināt personīgo maksājumu karti. Tā palīdzēs gūt pirmo pieredzi ar bankas pakalpojumiem, kā arī vecākiem nodrošinās iespēju sekot līdzi bērna tēriņiem. Maksājuma karte var kalpot arī kā drošības garantija, jo vecākiem ir iespēja noteikt tēriņu limitu un saņemt paziņojumus par veiktajām darbībām. Luminor bankas dati liecina, ka vecāki saviem bērniem pirmo maksājuma karti piešķir vidēji 11-12 gadu vecumā. Un, lai gan viedoklis par pirmās kartes izveidi bērnam katrā ģimenē atšķiras, eksperte atgādina – maksājuma karte bērna ikdienā darbojas kā papildu rīks finanšu pratības nostiprināšanai.
Vēl par tēmu:
Šogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākIedzīvotāji galvenokārt svētkiem paredzējuši tēriņus līdz 150 eiro
Šogad svētku tēriņi Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas mēreni, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājies to iedzīvotāju skaits,...
Lasīt tālākAptauja: vairākums Latvijas uzņēmumu sadarbību ar komercbankām vērtē kā labu
Pēdējo divu gadu laikā ir uzlabojusies uzņēmumu un komercbanku sadarbība finanšu pakalpojumu pieejamības jomā. Pēc Latvijas Bankas pasūtījuma SIA “RAIT Custom Research Baltic” veiktā...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākVairāk nekā puse rīdzinieku apsvērtu iespēju pārcelties uz laukiem vai mazpilsētu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet jaunākā Luminor bankas aptauja liecina, ka vairāk kā puse Rīgas (55 %) un citu lielo pilsētu (50 %) iedzīvotāju apsver vai vismaz...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties mājokli
Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas turpina augt un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, iedzīvotāji kļūst optimistiskāki un ir novērojama lielāka pārliecība par spēju tuvākajā...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālāk