Bērni un kabatas nauda – kad vislabāk to piešķirt un ar ko sākt?

Māka pārvaldīt naudu un apzināties tās vērtību ir viena no būtiskākajām prasmēm, ko vecākiem nepieciešams iemācīt saviem bērniem. Turklāt īpaši svarīgas šīs prasmes kļūst tajā brīdī, kad bērnam plānots piešķirt pirmo kabatas naudu. Sperot šādu soli, vecāki nereti saskaras ar dažādiem jautājumiem – kāds ir piemērotākais vecums, to piešķirot, cik lielai tai jābūt un cik bieži nepieciešams bērnam to dot. Uz šiem un citiem ar bērna kabatas naudu saistītiem jautājumiem atbild Luminor finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Vai pirmo kabatas naudu var piešķirt arī par ātru?
Bērna izglītošanu finanšu jautājumos iespējams sākt jau no agras bērnības, iepazīstinot ar pamata jēdzieniem – kas ir nauda un ko nozīmē to krāt un tērēt, kāda ir tās vērtība bērnam saprotamos salīdzinājumos. Pirmsskolas vecumā no 6 līdz 7 gadiem ieteicams trenēt bērna spējas apieties ar naudu, taču šajā posmā kabatas nauda nav nepieciešama. Tā vietā vecāki var mācīt finanšu pratības pamatus, rādot piemērus, kā ikdienā nauda tiek izmantota – iegādājoties pārtiku, plānojot budžetu un veicot uzkrājumus. Labs veids, kā izskaidrot naudas būtību, ir izmantojot dažādas spēles un rotaļas, kurās tiek iesaistīta neīsta jeb spēļu nauda.
Kad ir īstais laiks pirmajai kabatas naudai?
Visbiežāk pirmo kabatas naudu piešķir, sākot skolas gaitas, turklāt galvenokārt 2. vai 3. klasē, kad bērns kļūst vairāk patstāvīgs. Tieši sākumskolas vecums tiek uzskatīts par atbilstošāko pirmo personīgo finanšu līdzekļu saņemšanai – bērns kļūst patstāvīgāks, vairāk laika pavada ārpus mājas un spēj pieņemt lēmumus. Atkarībā no bērna vecuma kabatas naudu var sadalīt vairākos mazākos un biežākos maksājumos, sākotnēji nodrošinot to tikai uz vienu vai pāris dienām. Piešķirot pirmo kabatas naudu pat nelielos apjomos, vecākam ir iespēja bērnam iemācīt pārvaldīt sev pieejamos finanšu līdzekļus. Noteikti nevajag satraukties, ja sākotnēji bērns visu kabatas naudu iztērē saldumiem vai kādam neapdomīgam pirkumam – arī tā ir mācība bērnam, un vecāku uzdevums ir sniegt nepieciešamos padomus, lai šādas situācijas neatkārtotos vienmēr un vēlreiz izrunāt un atgādināt naudas vērtību bērnam saprotamā veidā. Piemēram, norādīt, ka iztērētās naudas dēļ no jauna nebūs iespējams iegādāties bulciņu vai ierasto našķi – ka būs jāgaida līdz nākamajai reizei, kad tiks saņemta nauda.
Cik lielai jābūt bērna kabatas naudai?
Piešķirot bērnam kabatas naudu, svarīgi paturēt prātā, ka tās apjoms lielā mērā ir atkarīgs no katras ģimenes individuālā finansiālā stāvokļa, bērna vajadzībām ārpus mājas, kā arī bērna vecuma un izpratnes par finansēm. Proti, mazākiem bērniem ikdienā nav nepieciešams tāds pats kabatas naudas apjoms kā, piemēram, pusaudžiem. Kopumā kabatas nauda var svārstīties no eiro līdz pāris eiro (maksimums) mazākiem bērniem dienā līdz desmit un vairāk eiro nedēļā pusaudžiem, taču galvenais ir pielāgot summu, balstoties uz bērna vajadzībām un ģimenes iespējām. Tāpat kabatas naudas apjomu var pielāgot bērna aktivitātēm, piemēram, ja bērns dodas garākā izbraucienā vai ir paredzēts kopā ar draugiem doties uz kino, atvēlēto kabatas naudu iespējams palielināt. Taču nevajag aizmirst, ka vecāku uzdevums ir mācīt bērniem pret naudu izturēties atbildīgi, neizšķērdēt to un meklēt veidus, kā gudri ietaupīt, samazinot ikdienas tēriņus.
Skaidra nauda vai maksājumu karte?
Mazākiem bērniem noteikti piemērotāka ir skaidra nauda, taču, sasniedzot pusaudža vecumu, ieteicams apdomāt iespēju bērnam nodrošināt personīgo maksājumu karti. Tā palīdzēs gūt pirmo pieredzi ar bankas pakalpojumiem, kā arī vecākiem nodrošinās iespēju sekot līdzi bērna tēriņiem. Maksājuma karte var kalpot arī kā drošības garantija, jo vecākiem ir iespēja noteikt tēriņu limitu un saņemt paziņojumus par veiktajām darbībām. Luminor bankas dati liecina, ka vecāki saviem bērniem pirmo maksājuma karti piešķir vidēji 11-12 gadu vecumā. Un, lai gan viedoklis par pirmās kartes izveidi bērnam katrā ģimenē atšķiras, eksperte atgādina – maksājuma karte bērna ikdienā darbojas kā papildu rīks finanšu pratības nostiprināšanai.
Vēl par tēmu:
Fiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālāk