Bērni un kabatas nauda – kad vislabāk to piešķirt un ar ko sākt?
Māka pārvaldīt naudu un apzināties tās vērtību ir viena no būtiskākajām prasmēm, ko vecākiem nepieciešams iemācīt saviem bērniem. Turklāt īpaši svarīgas šīs prasmes kļūst tajā brīdī, kad bērnam plānots piešķirt pirmo kabatas naudu. Sperot šādu soli, vecāki nereti saskaras ar dažādiem jautājumiem – kāds ir piemērotākais vecums, to piešķirot, cik lielai tai jābūt un cik bieži nepieciešams bērnam to dot. Uz šiem un citiem ar bērna kabatas naudu saistītiem jautājumiem atbild Luminor finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Vai pirmo kabatas naudu var piešķirt arī par ātru?
Bērna izglītošanu finanšu jautājumos iespējams sākt jau no agras bērnības, iepazīstinot ar pamata jēdzieniem – kas ir nauda un ko nozīmē to krāt un tērēt, kāda ir tās vērtība bērnam saprotamos salīdzinājumos. Pirmsskolas vecumā no 6 līdz 7 gadiem ieteicams trenēt bērna spējas apieties ar naudu, taču šajā posmā kabatas nauda nav nepieciešama. Tā vietā vecāki var mācīt finanšu pratības pamatus, rādot piemērus, kā ikdienā nauda tiek izmantota – iegādājoties pārtiku, plānojot budžetu un veicot uzkrājumus. Labs veids, kā izskaidrot naudas būtību, ir izmantojot dažādas spēles un rotaļas, kurās tiek iesaistīta neīsta jeb spēļu nauda.
Kad ir īstais laiks pirmajai kabatas naudai?
Visbiežāk pirmo kabatas naudu piešķir, sākot skolas gaitas, turklāt galvenokārt 2. vai 3. klasē, kad bērns kļūst vairāk patstāvīgs. Tieši sākumskolas vecums tiek uzskatīts par atbilstošāko pirmo personīgo finanšu līdzekļu saņemšanai – bērns kļūst patstāvīgāks, vairāk laika pavada ārpus mājas un spēj pieņemt lēmumus. Atkarībā no bērna vecuma kabatas naudu var sadalīt vairākos mazākos un biežākos maksājumos, sākotnēji nodrošinot to tikai uz vienu vai pāris dienām. Piešķirot pirmo kabatas naudu pat nelielos apjomos, vecākam ir iespēja bērnam iemācīt pārvaldīt sev pieejamos finanšu līdzekļus. Noteikti nevajag satraukties, ja sākotnēji bērns visu kabatas naudu iztērē saldumiem vai kādam neapdomīgam pirkumam – arī tā ir mācība bērnam, un vecāku uzdevums ir sniegt nepieciešamos padomus, lai šādas situācijas neatkārtotos vienmēr un vēlreiz izrunāt un atgādināt naudas vērtību bērnam saprotamā veidā. Piemēram, norādīt, ka iztērētās naudas dēļ no jauna nebūs iespējams iegādāties bulciņu vai ierasto našķi – ka būs jāgaida līdz nākamajai reizei, kad tiks saņemta nauda.
Cik lielai jābūt bērna kabatas naudai?
Piešķirot bērnam kabatas naudu, svarīgi paturēt prātā, ka tās apjoms lielā mērā ir atkarīgs no katras ģimenes individuālā finansiālā stāvokļa, bērna vajadzībām ārpus mājas, kā arī bērna vecuma un izpratnes par finansēm. Proti, mazākiem bērniem ikdienā nav nepieciešams tāds pats kabatas naudas apjoms kā, piemēram, pusaudžiem. Kopumā kabatas nauda var svārstīties no eiro līdz pāris eiro (maksimums) mazākiem bērniem dienā līdz desmit un vairāk eiro nedēļā pusaudžiem, taču galvenais ir pielāgot summu, balstoties uz bērna vajadzībām un ģimenes iespējām. Tāpat kabatas naudas apjomu var pielāgot bērna aktivitātēm, piemēram, ja bērns dodas garākā izbraucienā vai ir paredzēts kopā ar draugiem doties uz kino, atvēlēto kabatas naudu iespējams palielināt. Taču nevajag aizmirst, ka vecāku uzdevums ir mācīt bērniem pret naudu izturēties atbildīgi, neizšķērdēt to un meklēt veidus, kā gudri ietaupīt, samazinot ikdienas tēriņus.
Skaidra nauda vai maksājumu karte?
Mazākiem bērniem noteikti piemērotāka ir skaidra nauda, taču, sasniedzot pusaudža vecumu, ieteicams apdomāt iespēju bērnam nodrošināt personīgo maksājumu karti. Tā palīdzēs gūt pirmo pieredzi ar bankas pakalpojumiem, kā arī vecākiem nodrošinās iespēju sekot līdzi bērna tēriņiem. Maksājuma karte var kalpot arī kā drošības garantija, jo vecākiem ir iespēja noteikt tēriņu limitu un saņemt paziņojumus par veiktajām darbībām. Luminor bankas dati liecina, ka vecāki saviem bērniem pirmo maksājuma karti piešķir vidēji 11-12 gadu vecumā. Un, lai gan viedoklis par pirmās kartes izveidi bērnam katrā ģimenē atšķiras, eksperte atgādina – maksājuma karte bērna ikdienā darbojas kā papildu rīks finanšu pratības nostiprināšanai.
Vēl par tēmu:
Vērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākLatvijā aug mājokļu īres maksa, taču lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā
Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums...
Lasīt tālākPirmā maksājumu karte bērnam: 5 kļūdas, no kurām vecākiem izvairīties
Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt...
Lasīt tālākFM: nepieciešams stiprināt iestāžu iekšējo kontroli un risku vadību
Otrdien, 9. septembrī, valdības darba kārtībā ir iekļauts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2024. gadā....
Lasīt tālākCenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču...
Lasīt tālākInvestori saglabā optimismu: augustā finanšu tirgi mēreni atgūstas
Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība Rīgā strauji atgūstas
Mājokļu pieejamība un mājokļu tirgus aktivitāte šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Inflācijai eirozonā sarūkot līdz Eiropas Centrālās Bankas...
Lasīt tālākBrīvība uz četriem riteņiem – latvieši arvien biežāk ceļo ar auto
Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumi mainās – lidojumi tiek izmantoti nokļūšanai uz citu valsti. Savukārt galamērķa izzināšanai ceļotāji aizvien biežāk izvēlas auto, kas ļauj...
Lasīt tālāk71% iedzīvotāju nav zināšanu par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu
Mazāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir pietiekamas zināšanas par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu naudu. Vislabāk cilvēki pārzina akcijas un obligācijas, mazāk – biržā...
Lasīt tālākVai tavs piepilsētas īpašums būs vērtīgs arī nākotnē? Skaidro eksperts
Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz...
Lasīt tālāk