Saeimas komisija: FKTK jābūt pārliecinātai par banku spēju izdzīvot

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FTKT) uzdevums ir būt pārliecinātiem, ka banka ne tikai sola, bet arī var izdzīvot, neskatoties uz tirgus izmaiņām, uzsvēra Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Komisijas deputāti tikās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Latvijas Finanšu nozares asociācijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai apspriestu aktuālos banku un apdrošināšanas sabiedrību darbības rādītājus.
FTKT pārstāvji deputātiem norādīja, ka pēdējos gados bankās sarucis nerezidentu ieguldījumu skaits, savukārt rezidentu ieguldījumu apjoms ir stabils. Ja 2015.gadā iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumi veidoja vien apmēram 65 procentus no kopējā noguldījumu apjoma, tad šogad šāda veida noguldījumi veido jau apmēram 90 procentus. Tāpat sarucis ārvalstu klientiem izsniegto kredītu skaits.
“Jums jābūt drošiem, ka tie ārvalstu klienti, kuri ir bankai, ir dzīvot spējīgi un šie darījumi neapdraud rezidentus, kas arī ir noguldījuši līdzekļus bankās,” sēdē FKTK pārstāvjiem uzsvēra A.Bērziņš, atgādinot, ka prognozes par situāciju nozarē jāizsaka piesardzīgi, lai neatkārtotos iepriekš piedzīvotās banku krīzes.
Pelnītspējas kritums banku, kuras galvenokārt apkalpo ārvalstu klientus, iezīmē nepieciešamību veikt šo banku biznesa modeļu un stratēģiju pārskatīšanu, atzina FKTK pārstāvji. Viņi arī norādīja – stingrākas prasības un labi peļņas rādītāji iepriekšējos gados ir sekmējuši kapitāla rādītāju uzlabošanos, nodrošinot augstu iespējamo zaudējumu absorbēšanas spēju. Līdz šim likvīdie aktīvi bijuši pietiekoši, lai segtu noguldījumu samazinājumu, būtiski neietekmējot banku likviditātes rādītājus.
Savukārt, runājot par apdrošināšanas tirgu Latvijā, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvji norādīja, ka Latvijā pašlaik darbojas sešas apdrošināšanas sabiedrības un 11 ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles. Tās ir labi kapitalizētas, ievērojami pārsniedzot minimālo prasību. Izaugsmi nozarē veicinājusi sabiedrību darbības paplašināšana ārvalstīs, OCTA cenu pieaugums un dzīvības apdrošināšanas produktu attīstība.
Lai labāk vērtētu banku nozares izmaiņu ietekmi, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti Finanšu ministrijai lūdza sagatavot informāciju par nerezidentu darījumu samazināšanās ietekmi uz valsts budžetu.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Aptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālāk