Saeimas komisija: FKTK jābūt pārliecinātai par banku spēju izdzīvot

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FTKT) uzdevums ir būt pārliecinātiem, ka banka ne tikai sola, bet arī var izdzīvot, neskatoties uz tirgus izmaiņām, uzsvēra Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Komisijas deputāti tikās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Latvijas Finanšu nozares asociācijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai apspriestu aktuālos banku un apdrošināšanas sabiedrību darbības rādītājus.
FTKT pārstāvji deputātiem norādīja, ka pēdējos gados bankās sarucis nerezidentu ieguldījumu skaits, savukārt rezidentu ieguldījumu apjoms ir stabils. Ja 2015.gadā iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumi veidoja vien apmēram 65 procentus no kopējā noguldījumu apjoma, tad šogad šāda veida noguldījumi veido jau apmēram 90 procentus. Tāpat sarucis ārvalstu klientiem izsniegto kredītu skaits.
“Jums jābūt drošiem, ka tie ārvalstu klienti, kuri ir bankai, ir dzīvot spējīgi un šie darījumi neapdraud rezidentus, kas arī ir noguldījuši līdzekļus bankās,” sēdē FKTK pārstāvjiem uzsvēra A.Bērziņš, atgādinot, ka prognozes par situāciju nozarē jāizsaka piesardzīgi, lai neatkārtotos iepriekš piedzīvotās banku krīzes.
Pelnītspējas kritums banku, kuras galvenokārt apkalpo ārvalstu klientus, iezīmē nepieciešamību veikt šo banku biznesa modeļu un stratēģiju pārskatīšanu, atzina FKTK pārstāvji. Viņi arī norādīja – stingrākas prasības un labi peļņas rādītāji iepriekšējos gados ir sekmējuši kapitāla rādītāju uzlabošanos, nodrošinot augstu iespējamo zaudējumu absorbēšanas spēju. Līdz šim likvīdie aktīvi bijuši pietiekoši, lai segtu noguldījumu samazinājumu, būtiski neietekmējot banku likviditātes rādītājus.
Savukārt, runājot par apdrošināšanas tirgu Latvijā, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvji norādīja, ka Latvijā pašlaik darbojas sešas apdrošināšanas sabiedrības un 11 ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles. Tās ir labi kapitalizētas, ievērojami pārsniedzot minimālo prasību. Izaugsmi nozarē veicinājusi sabiedrību darbības paplašināšana ārvalstīs, OCTA cenu pieaugums un dzīvības apdrošināšanas produktu attīstība.
Lai labāk vērtētu banku nozares izmaiņu ietekmi, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti Finanšu ministrijai lūdza sagatavot informāciju par nerezidentu darījumu samazināšanās ietekmi uz valsts budžetu.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālāk