Iedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt

Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa iedzīvotāju ir apņēmušies šogad pelnīt vairāk, kamēr gandrīz katrs ceturtais vēlas izveidot drošības spilvena uzkrājumu.
Vairāk pelnīt, krāt un tērēt pārdomāti
Aptaujas dati atklāj, ka jaunajā gadā iedzīvotāju galvenā apņemšanās saistīta ar ienākumu palielināšanu – 29 % plāno meklēt iespējas nopelnīt papildu vai apsver darba maiņu. Vienlaikus 24 % iecerējuši izveidot uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem. Tas ir pozitīvs signāls, jo finanšu drošības spilvens ir būtisks priekšnoteikums stabilai ikdienai. Savukārt katrs piektais (20 %) apņēmies samazināt ikdienas tēriņus, tādējādi apliecinot gatavību kritiskāk izvērtēt savus izdevumus un pieņemt pārdomātākus finanšu lēmumus.
“Pat nelielu, skaidri formulētu finanšu mērķu noteikšana var palīdzēt labāk pārvaldīt personīgās finanses, veicināt uzkrājumu veidošanu un mazināt finansiālo spriedzi ilgtermiņā. Tas ļauj cilvēkam apzināt savas prioritātes, strukturēt ikdienas izdevumus un pieņemt pārdomātākus lēmumus par ienākumu sadali. Lai uzlabotu savu finansiālo situāciju, var sākt ar skaidru budžeta plānu, rūpīgi pārskatot visu izdevumu pozīcijas. Ienākumiem pieaugot, ieteicams tos neiztērēt uzreiz, bet daļu novirzīt uzkrājumiem. Pat nelielas summas, piemēram, 10 eiro vai 10 % no ienākumiem, var palīdzēt izveidot finanšu drošības spilvenu. Savukārt ilgtermiņā finansiālo stabilitāti var veicināt arī citi ieguldījumi, piemēram, akcijās un pensiju 3. līmenī,” komentē Jekaterina Ziniča, Luminor bankas finanšu eksperte.
Finanšu mērķi dažādi, taču daļa iedzīvotāju tos joprojām neizvirza
Nedaudz mazāka iedzīvotāju daļa – 17 % – šogad apņēmusies veidot uzkrājumus konkrētu mērķu vai sapņu īstenošanai, piemēram, ceļojumam, mēbeļu iegādei vai kādiem citiem lielākiem pirkumiem. Vienlaikus 12 % respondentu plāno nomaksāt vai samazināt esošās parādsaistības, savukārt tikai 5 % iecerējuši spert pirmos soļus investēšanā. Tikmēr 9 % aptaujāto norādījuši, ka šogad plāno veikt kādu lielāku pirkumu, izmantojot iekrātos līdzekļus, piemēram, iegādāties automašīnu vai mājokli vai veikt remontu dzīvesvietā.
Savukārt nedaudz vairāk nekā piektdaļa respondentu norādījuši, ka jaunajam gadam nav izvirzījuši konkrētus finanšu mērķus. Šāda tendence izteiktāka gados vecāku iedzīvotāju vidū, galvenokārt vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem, kā arī Latgalē dzīvojošo respondentu vidū.
Vēl par tēmu:
Kāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālāk