Krāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā

QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti savā viedtālrunī, uzzinātu par koncerta programmu vai pieteiktos kādam pasākumam vai viktorīnai. Kvadrātkodi kļūst arvien populārāki, un vienlaikus tas paver iespējas arī krāpniekiem. “Luminor” bankas krāpniecības novēršanas eksperte Marija Celma brīdina: tiek reģistrēti gadījumi, kad aiz šķietami nekaitīgiem kvadrātkodiem slēpjas krāpnieciskas saites, kuru mērķis ir iegūt piekļuvi lietotāju datiem vai novirzīt uz viltus maksājumu lapām.
“Šī ir īpaši bīstama tendence, jo cilvēki bieži uzticas kvadrātkodiem, neapzinoties, ka tie var būt viltoti. Krāpniecība ar kvadrātkodiem balstās uz cilvēku paradumu – ātri un bez liekas aizdomāšanās noskenēt redzamo kodu, lai ērti veiktu kādu darbību. Tieši šī neuzmanība ļauj krāpniekiem izmantot kvadrātkodus dažādos veidos, lai izkrāptu naudu vai piekļūtu sensitīvai informācijai. Lai gan šāda veida krāpniecība Latvijā pagaidām vēl nav plaši izplatīti, tas nemazina nepieciešamību būt piesardzīgiem un vienmēr rūpīgi izvērtēt, kam un kādam nolūkam tiek skenēts kvadrātkods,” norāda Marija Celma.
Krāpnieku jaunākās shēmas ar QR kodiem
Viens no biežāk izmantotajiem krāpniecības veidiem, kas saistīts ar kvadrātkodiem, ir pikšķerēšana. Skenējot kodu, lietotājs var tikt novirzīts uz viltotu mājaslapu, kas vizuāli atgādina, piemēram, bankas, e-komercijas vai cita uzticama uzņēmuma vietni. Šādās lapās tiek prasīts ievadīt personas datus, paroles vai maksājumu kartes informāciju, kas nonāk krāpnieku rīcībā un var tikt izmantota ļaunprātīgos nolūkos.
Cits būtisks apdraudējums ir ļaunatūra jeb kaitnieciska programmatūra. Krāpnieciskos kodus iespējams izmantot tā, lai tie novirzītu uz vietni, kas automātiski lejupielādē vīrusu vai citu kaitīgu saturu. Šāda ļaunatūra var piekļūt ierīces datiem – kontaktiem, saglabātām parolēm, piekļuves datiem un citai sensitīvai informācijai. Lietotājs bieži vien nemaz nepamana, ka viņa ierīce ir inficēta.
Dažos gadījumos kvadrātkodi tiek izmantoti, lai piedāvātu piekļuvi bezmaksas WI-FI tīklam, piemēram, kafejnīcās, viesnīcās vai publiskos pasākumos. Ja šāds kods ved uz ļaunprātīgi izveidotu tīklu, krāpnieki var pārtvert un piekļūt visiem datiem, kas tiek pārsūtīti caur šo tīklu, tostarp piekļuves datiem internetbankai, e-pastiem, sociālo tīklu kontiem vai maksājumu karšu informācijai.
Kā sevi pasargāt
Lai pasargātu sevi no šāda veida krāpniecības, ir svarīgi pievērst uzmanību kvadrātkoda izcelsmei un fiziskajai atrašanās vietai, kā arī būt īpaši piesardzīgiem, ja kods saņemts no nepazīstama sūtītāja. Pirms tiek ievadīti jebkādi dati, jāizvērtē, vai saite patiešām ved uz oficiālu un drošu mājaslapu. Jāpievērš uzmanība mājaslapas adresei – krāpnieki bieži veido lapas, kas vizuāli atgādina oriģinālās, taču to nosaukumos var būt gramatiskas kļūdas, aizdomīgi simboli vai nelielas atšķirības no oficiālā nosaukuma. Ja rodas kaut mazākās aizdomas par kvadrātkoda uzticamību, labāk izvairīties no tā skenēšanas vai sazināties ar attiecīgo uzņēmumu, izmantojot tā oficiālos saziņas kanālus.
Ja esat saskāries ar krāpšanas gadījumu vai rodas aizdomas par iespējamu krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un vērsieties Valsts policijā.
Vēl par tēmu:
Kāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākIedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas līdz 1000 eiro vairs netiek ieturēts
Tuvojoties jaunam gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas periodam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nodokļa atmaksa iespējama tikai tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis...
Lasīt tālākEM: nebanku patērētāju kreditēšanas reforma apdraud patērētāju tiesību aizsardzību
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” nav datos balstīts un pamatots,...
Lasīt tālākMājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša
Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti...
Lasīt tālākKāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālākKam jāmaksā par randiņu? Jaunieši lauž tradīcijas
Kamēr vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka rēķins jāsedz vīrietim, jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas citu pieeju – vienošanos un vienlīdzību tradicionālā...
Lasīt tālākStrādājošie šogad necer uz būtisku algu pieaugumu
Latvijas darba tirgū šobrīd iezīmējas interesants kontrasts – kamēr statistika rāda stabilu algu kāpumu, paši strādājošie savās gaidās kļuvuši ievērojami piesardzīgāki. Gandrīz...
Lasīt tālākLatvija TOP3 Eiropā pēc dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvara
Latvija ir viena no TOP3 Eiropas Savienības valstīm ar augstāko dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaru. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka 64 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos,...
Lasīt tālākValentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālāk