Krāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā

QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti savā viedtālrunī, uzzinātu par koncerta programmu vai pieteiktos kādam pasākumam vai viktorīnai. Kvadrātkodi kļūst arvien populārāki, un vienlaikus tas paver iespējas arī krāpniekiem. “Luminor” bankas krāpniecības novēršanas eksperte Marija Celma brīdina: tiek reģistrēti gadījumi, kad aiz šķietami nekaitīgiem kvadrātkodiem slēpjas krāpnieciskas saites, kuru mērķis ir iegūt piekļuvi lietotāju datiem vai novirzīt uz viltus maksājumu lapām.
“Šī ir īpaši bīstama tendence, jo cilvēki bieži uzticas kvadrātkodiem, neapzinoties, ka tie var būt viltoti. Krāpniecība ar kvadrātkodiem balstās uz cilvēku paradumu – ātri un bez liekas aizdomāšanās noskenēt redzamo kodu, lai ērti veiktu kādu darbību. Tieši šī neuzmanība ļauj krāpniekiem izmantot kvadrātkodus dažādos veidos, lai izkrāptu naudu vai piekļūtu sensitīvai informācijai. Lai gan šāda veida krāpniecība Latvijā pagaidām vēl nav plaši izplatīti, tas nemazina nepieciešamību būt piesardzīgiem un vienmēr rūpīgi izvērtēt, kam un kādam nolūkam tiek skenēts kvadrātkods,” norāda Marija Celma.
Krāpnieku jaunākās shēmas ar QR kodiem
Viens no biežāk izmantotajiem krāpniecības veidiem, kas saistīts ar kvadrātkodiem, ir pikšķerēšana. Skenējot kodu, lietotājs var tikt novirzīts uz viltotu mājaslapu, kas vizuāli atgādina, piemēram, bankas, e-komercijas vai cita uzticama uzņēmuma vietni. Šādās lapās tiek prasīts ievadīt personas datus, paroles vai maksājumu kartes informāciju, kas nonāk krāpnieku rīcībā un var tikt izmantota ļaunprātīgos nolūkos.
Cits būtisks apdraudējums ir ļaunatūra jeb kaitnieciska programmatūra. Krāpnieciskos kodus iespējams izmantot tā, lai tie novirzītu uz vietni, kas automātiski lejupielādē vīrusu vai citu kaitīgu saturu. Šāda ļaunatūra var piekļūt ierīces datiem – kontaktiem, saglabātām parolēm, piekļuves datiem un citai sensitīvai informācijai. Lietotājs bieži vien nemaz nepamana, ka viņa ierīce ir inficēta.
Dažos gadījumos kvadrātkodi tiek izmantoti, lai piedāvātu piekļuvi bezmaksas WI-FI tīklam, piemēram, kafejnīcās, viesnīcās vai publiskos pasākumos. Ja šāds kods ved uz ļaunprātīgi izveidotu tīklu, krāpnieki var pārtvert un piekļūt visiem datiem, kas tiek pārsūtīti caur šo tīklu, tostarp piekļuves datiem internetbankai, e-pastiem, sociālo tīklu kontiem vai maksājumu karšu informācijai.
Kā sevi pasargāt
Lai pasargātu sevi no šāda veida krāpniecības, ir svarīgi pievērst uzmanību kvadrātkoda izcelsmei un fiziskajai atrašanās vietai, kā arī būt īpaši piesardzīgiem, ja kods saņemts no nepazīstama sūtītāja. Pirms tiek ievadīti jebkādi dati, jāizvērtē, vai saite patiešām ved uz oficiālu un drošu mājaslapu. Jāpievērš uzmanība mājaslapas adresei – krāpnieki bieži veido lapas, kas vizuāli atgādina oriģinālās, taču to nosaukumos var būt gramatiskas kļūdas, aizdomīgi simboli vai nelielas atšķirības no oficiālā nosaukuma. Ja rodas kaut mazākās aizdomas par kvadrātkoda uzticamību, labāk izvairīties no tā skenēšanas vai sazināties ar attiecīgo uzņēmumu, izmantojot tā oficiālos saziņas kanālus.
Ja esat saskāries ar krāpšanas gadījumu vai rodas aizdomas par iespējamu krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un vērsieties Valsts policijā.
Vēl par tēmu:
Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālāk