Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt mājokli finanšu apsvērumu dēļ

Katrs trešais (33%) Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt dzīvesvietu, ja mainītos viņa finanšu situācija, savukārt katrs ceturtais (24%), lai mainītu vidi, piemēram, no pilsētas uz laukiem, liecina Luminor bankas martā veiktā iedzīvotāju aptauja*. Kopējā iedzīvotāju apmierinātība ar mājokli salīdzinājumā ar pērno gadu ir kritusies. Tāpat ievērojams iemesls mājokļa maiņai ir pāreja uz energoefektīvāku mitekli, norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Ja tuvākajā nākotnē būtu jāmaina dzīvesvieta, tad viens no galvenajiem iemesliem to darīt būtu vēlme pēc energoefektīvāka mājokļa, kas ļauj samazināt ikdienas maksājumus, apgalvo gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (29%). Šis iemesls ir īpaši svarīgs gados vecākiem cilvēkiem, vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem. Energoefektīvam mājoklim ir daudz priekšrocību – tās patērē mazāk enerģijas, samazinot ikmēneša rēķinus, kalpo ilgāk un draudzīgāk apkārtējai videi, kā arī īpašuma vērtība tirgū, visticamāk, būs augstāka. Savukārt vēlmi mainīt vidi un pārvākties uz citu apkaimi vai reģionu izceļ katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs.
Vienlīdz nozīmīgi iemesli dzīvesvietas maiņai ir darba vietas maiņa un nepieciešamība pēc lielāka mājokļa, piemēram, ģimenes pieauguma dēļ. Īpaši izteikta vēlme pēc lielāka mājokļa ir vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, kur šo izvēli atzīmēja 41% iedzīvotāju.
Luminor bankas eksperti novērojuši, ka jaunās ģimenes biežāk izvēlas plašākus mājokļus. Piemēram, ģimenes ar bērniem, kur vidējie mājsaimniecības ienākumi ir 2500 eiro, visbiežāk izvēlas privātmājas. Tomēr arī privātmāju vidējā platība samazinās – pēdējo gadu laikā privātmāju platība samazinājusies par apmēram 13 m2 jeb par vienu istabu mazāk.
Turpretim tikai 13% no visiem respondentiem atzīmē, ka plānotu mainīt dzīvesvietu, jo nepatīk apkaime vai kaimiņi, un gadījumā, ja mājoklis kļūtu ģimenei par lielu, piemēram, kad bērni pārvācas uz savu dzīvesvietu.
Tajā pašā laikā aptaujas dati liecina, ka 26% iedzīvotāju ir pilnībā apmierināti ar savu mājokli, bet 46% ir drīzāk apmierināti, salīdzinājumā ar Luminor veikto aptauju 2024. gadā pilnībā apmierinātu iedzīvotāju skaits ir krities. Tas varētu liecināt par pieaugošām prasībām pret mājokļa kvalitāti, mainīgiem ekonomiskajiem apstākļiem vai citiem faktoriem, piemēram, energoresursu sadārdzinājumu. Neskatoties uz to, kopējā apmierinātība ir salīdzinoši augsta, jo lielākā daļa iedzīvotāju joprojām jūtas drīzāk vai pilnībā apmierināti ar savu dzīvesvietu.
Vēl par tēmu:
Zeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālākKāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākIedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas līdz 1000 eiro vairs netiek ieturēts
Tuvojoties jaunam gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas periodam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nodokļa atmaksa iespējama tikai tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis...
Lasīt tālākEM: nebanku patērētāju kreditēšanas reforma apdraud patērētāju tiesību aizsardzību
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” nav datos balstīts un pamatots,...
Lasīt tālākMājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša
Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti...
Lasīt tālākKāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālāk