Latvijas Banka: Kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu Latvijā sarukusi vairāk nekā trīskārt
Pēc globālās finanšu krīzes kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu Latvijā ir sarukusi vairāk nekā trīskārt, secinājusi Latvijas Banka “Finanšu pieejamības pārskatā 2023”.
Latvijas Banka sagatavojusi “Finanšu pieejamības pārskatu 2023”, kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu situācija Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo 10–15 gadu laikā.
Kā uzsver viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts, stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas balsta investīciju aktivitāti un tādējādi arī veicina ekonomisko izaugsmi. Tāpēc labi funkcionējoša finanšu sistēma ir viens no elementiem, kas stiprina valsts ilgtermiņa ekonomisko attīstību.
Pēc globālās finanšu krīzes kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu Latvijā ir sarukusi vairāk nekā trīskārt: vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gada 2. ceturksnī tas bija tikai 27.1 % no IKP. Lai gan sākotnēji pēc globālās finanšu krīzes pārmērīgu parādsaistību samazināšanās bija pamatota, kreditēšana turpināja būt vāja, arī neraugoties uz mājsaimniecību, uzņēmumu un valsts finansiālās situācijas būtisko uzlabošanos. Ilgstoša un nozīmīga kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami gan finansējuma piedāvājuma, gan arī pieprasījuma pusē.
Pārskatā nosaukti gan piedāvājuma, gan pieprasījuma faktori, kas kavē kreditēšanu. Būtiskākais secinājums: sarūkošā kreditēšanas aktivitāte uzņēmumu segmentā ir lielākā mērā saistāma ar ierobežoto finansējuma pieejamību, nevis ar uzņēmumu vēlmi un spēju aizņemties. Proti, tas, ka vienlaikus ar uzņēmumu finansiālās situācijas uzlabošanos ir novērojams kreditēšanas aktivitātes kritums, liecina par kredītu pieejamības pasliktināšanos.
Mājsaimniecību finansiālā situācija un spēja uzņemties saistības ir krietni uzlabojusies, tomēr tas nav atspoguļojies nozīmīgā mājokļu kreditēšanas aktivitātes kāpumā. Jaunu mājokļu būvniecības aktivitāte ir krietni zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Tā iemesli meklējami vairākās strukturālajās nepilnībās, piemēram, ar būvniecības procesu saistītajos birokrātiskajos šķēršļos, kā arī samērā augstajās kredītu procentu likmēs un kredītu nepieejamībā reģionos.
Vēl par tēmu:
Bankomātos nedrīkstēs izmantot krievu valodu
Latvijas komercbanku bankomātos vairs nebūs pieejama krievu valoda, to noteic Saeimā ceturtdien, 19.septembrī, pieņemtie grozījumi Kredītiestāžu likumā. Noteikts, ka klienta saskarne bankomātā...
Lasīt tālākDomājot par nākotni, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk rūpējas par finansiālo stabilitāti
Kamēr 15% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd nedara neko savas nākotnes labā, vairāk nekā puse jau tagad rūpējas gan par finansiālo labklājību, gan savu fizisko veselību,...
Lasīt tālāk3 padomi, kā droši izmantot savu Smart-ID un neiekrist krāpnieku nagos
Lai droši iepirktos internetā, apskatītu konta atlikumu internetbankā vai izmantotu kādus citus tiešsaistes pakalpojumus, ir nepieciešama iespēja droši autentificēties jeb pierādīt savu...
Lasīt tālākSāk vākt parakstus par pensiju 2. līmeņa uzkrājumu nesamazināšanu
IPAS Indexo *INDEXO) sabiedrības līdzdalības platformā Mana Balss ir ierosinājusi iniciatīvu par pensiju 2. līmeņa iemaksu nesamazināšanu, kas ir pretstatā ar valdības ieceri par gandrīz...
Lasīt tālākEksperts skaidro – vai mūsu vecumdienu finansiālo labklājību spēs nodrošināt nākamās paaudzes?
Aktuālās prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam teju 76% pasaules valstu dzimstības rādītāji būs zemāki nekā nepieciešams stabilas populācijas nodrošināšanai, un arī Latvijā situācija...
Lasīt tālākLatvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei
Latvijas Banka ir izstrādājusi priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei un atbildīgās ministrijas – Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju – iepazīstinājusi...
Lasīt tālākEksperte skaidro – kā plānot budžetu ģimenes pieauguma laikā?
Mazuļa ienākšana ģimenē ir emocijām bagāts un arī vienlīdz satraucošs laiks. Tās ir nozīmīgas pārmaiņas, kas maina ne tikai ģimenes paradumus un ierasto kārtību, bet būtiski ietekmē...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Neraugoties uz atsevišķiem uzlabojumiem, kreditēšanas jomā vēl ir daudz iespēju progresam
Latvijas Banka sagatavojusi "Finanšu Pieejamības Pārskatu 2024" – otro analītisko izdevumu, kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā...
Lasīt tālākEksperts: demogrāfiskās tendences kombinācijā ar iemaksu samazināšanu pensiju 2. līmenī rada būtiskus riskus strādājošajiem
Ikviens cer uz pārtikušām vecumdienām, ko beidzot pavadīt, pelnīti atpūšoties un nesatraucoties par savu finansiālo situāciju. Tomēr šobrīd Latvijā pensija veido tikai ap 40% no iedzīvotāju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība Rīgā otrajā ceturksnī nemainījās
Mājokļu pieejamība šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies abās kaimiņvalstu galvaspilsētās – Tallinā un Viļņā, taču Rīgā palika teju nemainīga. Tas, galvenokārt, saistāms ar nelielu...
Lasīt tālāk