• Tweet

Pēdējo piecu gadu laikā Latvija ir paveikusi lielu darbu cīņā ar naudas atmazgāšanu. Līdz ar to šobrīd, kad tiek ieviestas ļoti būtiskas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, varam justies daudz drošāk un stabilāk nekā pirms dažiem gadiem – augsta līmeņa forumā “Kurp ved naudas li(ī)kumi jeb ceļš uz drošām finansēm Latvijā” teica Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

“Naudas atmazgāšana, terorisma finansēšana un sankciju apiešana ir tiešs nacionālās un globālās drošības jautājums. Kontekstā ar šī brīža situāciju Ukrainā vēl labāk redzam, cik svarīgs un vērtīgs ir bijis pirms dažiem gadiem veiktais finanšu sektora “kapitālais remonts”, pēc kura bankas, uzņēmēji, likuma subjekti daudz labāk pārzina savus sadarbības partnerus. Pateicoties smagam darbam, ko veicām, šodien esam krietni labākā situācijā – gan mēs kā valsts kopumā, mūsu tautsaimniecība, gan finanšu sektors un ikviens uzņēmējs. Sankcijas, kas ir šodienas izaicinājums visas pasaules finanšu sektoram, iestādēm un uzņēmējiem, mums nav svešs jēdziens, jo ar to jau esam sastapušies savā darbībā. Ar veiktajām reformām esam apliecinājuši, ka kā valsts esam drošs sadarbības partneris, kas šī brīža situācijā ir ļoti būtiski,” teica I. Znotiņa.

Atklājot forumu, arī Latvijas Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka pēc teicami paveiktā mājas darba finanšu nozares sakārtošanā šobrīd mūsu valsti uztver kā uzticamu NATO partneri, un tādas dalībvalstis kā Kanāda, Spānija, Čehija, ASV un citas uztic savus karavīrus, lai sargātu mūsu nacionālo drošību. Viņa pateicās visiem uzņēmējiem un valsts institūcijām par godprātīgi veikto darbu, lai visi kopā spētu attīrīties no netīrās naudas un veicinātu godīgu konkurenci. E. Siliņa uzsvēra, ka jaunajā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā, ko šobrīd izskata Ministru kabinets, tiks ieviesta jauna pieeja, gan dodot lielāku elastību uzņēmējiem vadīt savus riskus, gan Valsts ieņēmumu dienestam risku vadībā.

JĀVAIRO NODOKĻU MORĀLE UN SATRPINSTITŪCIJU SADARBĪBA

Lai gan pēdējos gados panākts būtisks progress naudas atmazgāšanas apkarošanā, tomēr ēnu ekonomikas mazināšanā vēl ir daudz darāmā. Kā norādīja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētājs Dr. Arnis Sauka, nodokļu apjoms no ēnu ekonomikas – izvairīšanās no nodokļu nomaksas un kontrabandas – šobrīd sasniedz vairāk nekā 2 miljardus eiro jeb aptuveni 9% no Latvijas IKP. “Tas ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi un investīciju piesaisti. Diemžēl cīņa ar ēnu ekonomiku ir vēl komplicētāka nekā cīņa pret noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanu, jo daļa uzņēmēju, kas no nodokļu maksāšanas izvairās, ir arī pietiekoši lieli nodokļu maksātāji. Latvijas izaugsmei ir būtiski panākt, lai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, sevišķi aplokšņu algām, kļūtu mazāka, kas ir ne tikai jautājums par pieķeršanas iespejamību un sekām, bet arī uzņēmēju un sabiedrības motivācijas veicināšanu nodokļus maksāt. Lai to panāktu, ir jāuzlabo starpinstitūciju koordinācija un sadarbība dažādu valsts iestāžu starpā, kā arī nepieciešama labāka sadarbība starp valsts un privāto sektoru,” uzskata A. Sauka.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsvēra nodokļu morāles aspektu, kas jāvairo uzņēmēju vidū un sabiedrībā. “Ne visas dienesta aktivitātes ir vērstas uz tiešiem fiskāliem ieguvumiem, strādājam arī pie visaptverošas sistēmas radīšanas, lai vairotu izpratni, ka katrs esam sistēmas sastāvdaļa un kāda nozare netiek atstāta malā. Lai gan lielāko nodokļu plaisu rada akcīzes nodokļu nelegāla aprite, PVN shēmas un izvairīšanās no valsts sociālajām iemaksām, ikvienam reizēm var būt kārdinājums samaksāt mazāk nekā vajadzētu, tādējādi atstājot iespaidu uz valsts ekonomiku. Joprojām daudzi pieļauj, ka darba devējs oficiāli neuzrāda visas nostrādātās darba stundas un daļu atalgojuma samaksā aploksnē, tā mazinot paša darbinieka sociālās garantijas,” uzsvēra I. Jaunzeme. Viņa norādīja arī uz mākslīgā intelekta pozitīvo pienesumu cīņā ar ēnu ekonomiku, jo, procesus automatizējot, ir daudz vieglāk un ātrāk izsekot nelegālām darbībām.

CIEŅA, SADARBĪBA, KOPĒJAS VĒRTĪBAS UN MĒRĶIS – PAMATS DRAUDZĪGĀKAI UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDEI

Foruma diskusijā “Kā attīstīt draudzīgu uzņēmējdarbības vidi” tās dalībnieki kā būtiskus aspektus norādīja savstarpēju sadarbību un uzticību starp valsts institūcijām un privāto sektoru, labāku informācijas apmaiņu un elastīgākas pieejas nepieciešamību.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile akcentēja savstarpējās cieņas, uzticības un privātā un publiskā sektora sadarbības nozīmi kopēja mērķa sasniegšanai: “Mums jāatrod pareizie mehānismi, kā strādāt ar problemātiskajiem sektoriem, liekot mierā tos, kas darbojas “baltajā” zonā. Svarīgi saprast, kā mēs apzināmies un vadām riskus. Galu galā – kā nonākam līdz tādiem soda un sankciju mehānismiem, kas būtu tik spēcīgi, lai laicīgi atturētu no noziegumu izdarīšanas, tostarp nodokļu nemaksāšanas un koruptīviem darījumiem.”

Savukārt A. Sauka uzsvēra nepieciešamību pēc plašākas valsts institūciju iesaistes un sadarbības: “Jo tālāk tiekam cīņā ar ēnu ekonomiku, jo sarežģītāki risinājumi nepieciešami. Tā nav tikai Valsts ieņēmumu dienesta cīņa, bet tajā būtu jāiesaistās ļoti plašam institūciju kopumam. Tāpat jābūt ļoti skaidriem ieguvumiem, ko uzņēmējs saņems par nodokļu maksāšanu. Latvijai bija ļoti spēcīgs ārējs spiediens, lai uzsāktu cīņu pret naudas atmazgāšanu, savukārt ēnu ekonomikas mazināšanai tāds nebūs, un motivācija situāciju mainīt ir jārod mums pašiem.”

Forumā “Kurp ved naudas li(ī)kumi jeb ceļš uz drošām finansēm Latvijā” valsts amatpersonas un eksperti izvērtēja naudas atmazgāšanas novēršanas jomā paveikto, analizēja tendences un riskus, kā arī diskutēja par turpmākajiem darbības virzieniem naudas atmazgāšanas novēršanai un ēnu ekonomikas samazināšanai.

Foto: Valsts kanceleja