Aptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro

41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles pasūtījuma veiktā “Norstat” aptauja.
Tomēr, pieaugot dzīves dārdzībai un inflācijai, arvien svarīgāk kļūst gan atrast veidus, kā ietaupīt, gan arī panākt, lai brīvie līdzekļi nezaudē savu vērtību.
Latvijā joprojām valda uzskats, ka banku komisijas maksas lielākoties nav maināmas un jāpieņem kā pašsaprotamas. Tomēr, summējot pat nelielas ikmēneša maksas, gadā tās var sasniegt ievērojamu apjomu. Tas var būt labs pamats sākt veidot uzkrājumus.
Vēl viena būtiska problēma Latvijas banku tirgū ir fakts, ka bankas pārsvarā nemaksā procentus par klientu līdzekļiem norēķinu kontos. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju alga vai uzkrājumi kontos kalpo kā ienākumus nesošs aktīvs bankām, kamēr pašiem klientiem tie nenodrošina nekādu atdevi.
“Aptauja rāda, ka 53 % Latvijas iedzīvotāju nemaz nezina, ka procentus iespējams saņemt arī par naudu norēķinu kontā, tāpēc ir īstais laiks pārskatīt, ko bankas piedāvā – vai tikai iekasē maksu, vai arī ļauj tavai naudai pelnīt,” norāda “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.
Izaicinot ierasto banku tirgus modeli Latvijā, “Bigbank” izstrādājis norēķinu kontu, kur klientiem nav jāmaksā ne par konta atvēršanu, ne uzturēšanu, ne debetkarti, turklāt banka maksā 2 % gadā par kontā esošo līdzekļu atlikumu.
Lai saprastu, kā efektīvāk pārvaldīt savu naudu, regulāri jāpārskata gan ikdienas paradumi, gan izmantotie pakalpojumi un to sniedzēji. Viena no kategorijām, ko noteikti jāizvērtē, ir finanšu pakalpojumi, tai skaitā bankas.
Tiesa, aptauja atklāj, ka 34 % respondentu nekad nav salīdzinājuši savas bankas pakalpojumus ar citu banku piedāvājumu, 14 % to dara retāk nekā reizi piecos gados, bet 11 % reizi 2-3 gados.
“Latvijā joprojām trūkst ieraduma regulāri pārskatīt savus finanšu pakalpojumus. Cilvēki gadiem izmanto vienu un to pašu banku, neiedziļinoties, cik par to reāli maksā. Šķietami nelielas summas – daži eiro mēnesī par karti vai konta uzturēšanu – pārvēršas būtiski lielākos izdevumos gadā,” atgādina Surgofts.
Jāsaprot, kur tiek tērēta nauda – cik maksā konta un kartes uzturēšana, skaidras naudas izņemšana un pārskaitījumi.
Viņš norāda, ka nav nepieciešams atteikties no esošās bankas, lai izmantotu izdevīgākus nosacījumus citur. Vienā bankā var saņemt algu un veikt ikdienas norēķinus, bet otrā – glabāt brīvos līdzekļus, saglabājot tiem piekļuvi un ļaujot naudai pelnīt.
“Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs norāda, ka paradums izvērtēt pakalpojuma sniedzējus jāveido visās jomās.
“Ja vienu reizi gadā varam piezvanīt savam elektronisko sakaru operatoram un runāt par cenas samazinājumu, pārskatīt vēl citus pakalpojumus, arī refinansēties, tad ir tikai normāli, ka pārvērtējam savu finanšu partneri,” pauž Surgofts.
Jau vēstīts, ka “Bigbank” mātesuzņēmums Igaunijā norēķinu kontus privātpersonām sāka piedāvāt jau 2024. gada nogalē, bet uzņēmumiem – 2025. gada nogalē. 2026. gada pirmajā ceturksnī norēķinu kontu klientu skaits “Bigbank” grupā pieauga par 46 %, sasniedzot gandrīz 28 tūkstošus klientu.
Iedzīvotāju aptauju pēc “Bigbank” Latvijas filiāles pasūtījuma 2026. gada maijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums “Norstat”. Aptaujā piedalījās 1001 respondents vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Pētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālāk