Uldis Augulis: Lēmums par “bāzes pensijām” būtu jāpieņem jau šogad

Vecuma pensijas Latvijā 2024. gadā saņēma 436 893 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pērn bija 580,96 eiro. Vidējais pensionāra vecums bija 75 gadi, vidējais darba stāžs pensijas vecumu sasniegušajiem – 39 gadi.
Pērn pensijā devas 22 tūkstoši cilvēku, kuru vidējais pensijas apmērs ir 628 eiro. Vidējais pērn pensionējušos cilvēku darba stāžs bija 35,8 gadi, vidējais vecums – 64 gadi.
Šādi dati par pensijas vecumu sasniegušajiem cilvēkiem tika minēti Senioru lietu padomes sēdē, kas notika labklājības ministra Ulda Auguļa vadībā.
Informējot par aktualitātēm pensiju jomā, ministrijas eksperti uzsvēra, ka pērn 45 procenti pensionāru saņēma 500 līdz 1000 eiro lielu pensiju, 31 procents – 350 līdz 500 eiro lielu pensiju. Astoņi procenti pensionāru saņēma pensiju, kas bija lielāka par 1000 eiro. Valsts minimālās pensijas saņēmēju skaits pērn bija 16 procenti no visiem vecuma pensionāriem.
Runājot par jautājumu, kā pilnveidot piemaksu pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu jeb tā saucamo “bāzes pensiju”, ministrijas eksperti informēja, ka pašlaik ir izstrādāti vairāki iespējamie varianti, kā to varētu realizēt no 2029. gada. Tad būs pabeigta piemaksu atjaunošana par darba stāžu tiem, kuriem tās tika pārtrauktas no 2012. gada.
“Bāzes pensija” būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta tiktu izmaksāts papildu no sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. “Bāzes pensija” tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem.
Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka variantam būtu jābalstās uz novērtējumu par nostrādātajiem gadiem ne tikai no 1996. gada, bet attiecībā uz visu darba mūžu.
Uldis Augulis: “Tas ir ļoti būtisks aspekts, jo savā ziņā dos esošiem un nākotnes pensionāriem stabilitātes sajūtu un apziņu, ka viņu darba mūžs tiek novērtēts. Tas jebkurā gadījumā būs finansiāli ļoti ietilpīgi, bet mums noteikti uz to ir jāvirzās. Ceru, ka šogad lēmums par “bāzes pensijām” tiks pieņemts.”
Senioru lietu padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kas izveidota, lai veicinātu un nodrošinātu efektīvu sabiedrisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju sadarbību pensionāru problēmu identifikācijā, izvērtēšanā un to risinājumu piedāvājumu izstrādē. Padomi vada labklājības ministrs, tās sastāvā ir iekļauti pārstāvji no dažādām senioru organizācijām. Tajā piedalās arī Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts kancelejas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Vēl par tēmu:
Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālāk