Uldis Augulis: Lēmums par “bāzes pensijām” būtu jāpieņem jau šogad

Vecuma pensijas Latvijā 2024. gadā saņēma 436 893 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pērn bija 580,96 eiro. Vidējais pensionāra vecums bija 75 gadi, vidējais darba stāžs pensijas vecumu sasniegušajiem – 39 gadi.
Pērn pensijā devas 22 tūkstoši cilvēku, kuru vidējais pensijas apmērs ir 628 eiro. Vidējais pērn pensionējušos cilvēku darba stāžs bija 35,8 gadi, vidējais vecums – 64 gadi.
Šādi dati par pensijas vecumu sasniegušajiem cilvēkiem tika minēti Senioru lietu padomes sēdē, kas notika labklājības ministra Ulda Auguļa vadībā.
Informējot par aktualitātēm pensiju jomā, ministrijas eksperti uzsvēra, ka pērn 45 procenti pensionāru saņēma 500 līdz 1000 eiro lielu pensiju, 31 procents – 350 līdz 500 eiro lielu pensiju. Astoņi procenti pensionāru saņēma pensiju, kas bija lielāka par 1000 eiro. Valsts minimālās pensijas saņēmēju skaits pērn bija 16 procenti no visiem vecuma pensionāriem.
Runājot par jautājumu, kā pilnveidot piemaksu pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu jeb tā saucamo “bāzes pensiju”, ministrijas eksperti informēja, ka pašlaik ir izstrādāti vairāki iespējamie varianti, kā to varētu realizēt no 2029. gada. Tad būs pabeigta piemaksu atjaunošana par darba stāžu tiem, kuriem tās tika pārtrauktas no 2012. gada.
“Bāzes pensija” būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta tiktu izmaksāts papildu no sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. “Bāzes pensija” tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem.
Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka variantam būtu jābalstās uz novērtējumu par nostrādātajiem gadiem ne tikai no 1996. gada, bet attiecībā uz visu darba mūžu.
Uldis Augulis: “Tas ir ļoti būtisks aspekts, jo savā ziņā dos esošiem un nākotnes pensionāriem stabilitātes sajūtu un apziņu, ka viņu darba mūžs tiek novērtēts. Tas jebkurā gadījumā būs finansiāli ļoti ietilpīgi, bet mums noteikti uz to ir jāvirzās. Ceru, ka šogad lēmums par “bāzes pensijām” tiks pieņemts.”
Senioru lietu padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kas izveidota, lai veicinātu un nodrošinātu efektīvu sabiedrisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju sadarbību pensionāru problēmu identifikācijā, izvērtēšanā un to risinājumu piedāvājumu izstrādē. Padomi vada labklājības ministrs, tās sastāvā ir iekļauti pārstāvji no dažādām senioru organizācijām. Tajā piedalās arī Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts kancelejas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Vēl par tēmu:
Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību....
Lasīt tālāk100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....
Lasīt tālākMājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālāk