06/02/2025, Kategorija: Finanses, bankas

Vecuma pensijas Latvijā 2024. gadā saņēma 436 893 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pērn bija 580,96 eiro. Vidējais pensionāra vecums bija 75 gadi, vidējais darba stāžs pensijas vecumu sasniegušajiem – 39 gadi.

Pērn pensijā devas 22 tūkstoši cilvēku, kuru vidējais pensijas apmērs ir 628 eiro. Vidējais pērn pensionējušos cilvēku darba stāžs bija 35,8 gadi, vidējais vecums – 64 gadi.

Šādi dati par pensijas vecumu sasniegušajiem cilvēkiem tika minēti Senioru lietu padomes sēdē, kas notika labklājības ministra Ulda Auguļa vadībā.

Informējot par aktualitātēm pensiju jomā, ministrijas eksperti uzsvēra, ka pērn 45 procenti pensionāru saņēma 500 līdz 1000 eiro lielu pensiju, 31 procents – 350 līdz 500 eiro lielu pensiju. Astoņi procenti pensionāru saņēma pensiju, kas bija lielāka par 1000 eiro. Valsts minimālās pensijas saņēmēju skaits pērn bija 16 procenti no visiem vecuma pensionāriem.

Runājot par jautājumu, kā pilnveidot piemaksu pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu jeb tā saucamo “bāzes pensiju”, ministrijas eksperti informēja, ka pašlaik ir izstrādāti vairāki iespējamie varianti, kā to varētu realizēt no 2029. gada. Tad būs pabeigta piemaksu atjaunošana par darba stāžu tiem, kuriem tās tika pārtrauktas no 2012. gada.

“Bāzes pensija” būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta tiktu izmaksāts papildu no sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. “Bāzes pensija” tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem.

Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka variantam būtu jābalstās uz novērtējumu par nostrādātajiem gadiem ne tikai no 1996. gada, bet attiecībā uz visu darba mūžu.

Uldis Augulis: “Tas ir ļoti būtisks aspekts, jo savā ziņā dos esošiem un nākotnes pensionāriem stabilitātes sajūtu un apziņu, ka viņu darba mūžs tiek novērtēts. Tas jebkurā gadījumā būs finansiāli ļoti ietilpīgi, bet mums noteikti uz to ir jāvirzās. Ceru, ka šogad lēmums par “bāzes pensijām” tiks pieņemts.”

Senioru lietu padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kas izveidota, lai veicinātu un nodrošinātu efektīvu sabiedrisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju sadarbību pensionāru problēmu identifikācijā, izvērtēšanā un to risinājumu piedāvājumu izstrādē. Padomi vada labklājības ministrs, tās sastāvā ir iekļauti pārstāvji no dažādām senioru organizācijām. Tajā piedalās arī Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts kancelejas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.

1,058 skatījumi




Video

2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos

21/05/2026

2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...

Lasīt tālāk
Video

Mājokļu pieejamība šogad saruks

21/05/2026

Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...

Lasīt tālāk
Video

Vairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro

20/05/2026

Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...

Lasīt tālāk
Video

Dzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju

18/05/2026

Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm

24/03/2026

Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?

19/03/2026

Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...

Lasīt tālāk
Video

SEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem

19/03/2026

Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...

Lasīt tālāk
Video

Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada

17/03/2026

Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...

Lasīt tālāk
Video

Valdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai

17/03/2026

Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu

16/03/2026

Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...

Lasīt tālāk