Savu pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantinieku viskūtrāk norādījuši iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā
Neskatoties uz to, ka izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju ir informēti par pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējām, vēl arvien ir daļa cilvēku, kas savu izvēli nav veikuši. Kā liecina Luminor jaunākās aptaujas dati, iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 un no 65 līdz 75 gadiem ir tie, kas savu izvēli par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir veikuši viskūtrāk.
Vairāk nekā puse norāda, ka savu izvēli ir veikuši
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (62%) atbildēja, ka tie ir veikuši savu izvēli un norādījuši pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantotāju. Tajā pašā laikā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati gan liecina par nedaudz citādāku ainu – iesniegumu par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir iesnieguši 37% pensiju sistēmas dalībnieku.
“Lai gan aptaujas dati liecina, ka 62% savu izvēli ir veikuši, realitātē redzams, ka iesniegumu par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantošanu ir iesniegusi vien salīdzinoši neliela daļa no visiem pensiju sistēmas dalībniekiem. Iespējams, šāda rezultātu atšķirība izskaidrojama ar to, ka daļa no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir atbildējuši, ka savu pensijas mantotāju ir norādījuši, tomēr nav šo darbību veikuši līdz galam vai sapratuši kārtību. Tāpēc vēlreiz vēlos atgādināt – ikvienam pensiju sistēmas dalībniekam izvēli par sava pensiju 2. līmeņa kapitāla mantošanas kārtību pirms pensijas vecuma ir iespējams veikt VSAA portālā vai klātienē klientu apkalpošanas centros,” atgādina Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Kuri informāciju par pensijas mantotāju norādījuši kūtrāk?
No tiem respondentiem, kuri savu izvēli nav veikuši, teju piektdaļa (19%) ir iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Tikpat liela daļa ir aptaujātie vecuma grupā no 65 līdz 75 gadiem. Aptaujas rezultāti arī liecina, ka vīrieši ir tie, kuri izvēli par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantošanu norāda vismazāk.
“Dzīves laikā veidotais pensiju 2. līmeņa uzkrājums veido ievērojamu naudas summu, kas cilvēka nāves gadījumā var kalpot kā nozīmīgs atbalsts tuviniekiem. Iespēja uzkrāto pensijas kapitālu mantot ne tikai motivē sabiedrību vairāk domāt par savu pensijas uzkrājumu, bet arī ļauj apzināties, ka veiktās iemaksas kalpo kā ieguldījums savā un tuvinieku nākotnē arī neparedzētu, traģisku notikumu gadījumā. Tieši tāpēc aicinām ikvienu, kuram ir vēlme pensiju uzkrājumu novēlēt kādām tuvam cilvēkam, darīt to zināmu valstij, informējot par to VSAA,” stāsta Atis Krūmiņš.
Kā veikt savu izvēli
Kopš 2020. gada ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir iespēja norādīt dzīves laikā uzkrātā pensiju kapitāla mantotāju. To iespējams nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā vai pievienot kādas izvēlētas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam. Taču jāņem vērā, ka par šādu izvēli ir jāinformē valsts, iesniegumu par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu iesniedzot VSAA portālā latvija.lv, nosūtot iesniegumu, kas parakstīts ar drošu e-parakstu, uz [email protected] vai klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros. Gadījumā, ja cilvēkam nav vēlmes uzkrāto naudu nodot mantojumā vai izvēle nav veikta, tad uzkrātais valsts fondētās pensijas kapitāla apjoms nāves gadījumā pirms pensijas vecuma tiek novirzīts valsts budžetā.
Vēl par tēmu:
Vērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākLatvijā aug mājokļu īres maksa, taču lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā
Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums...
Lasīt tālākPirmā maksājumu karte bērnam: 5 kļūdas, no kurām vecākiem izvairīties
Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt...
Lasīt tālākFM: nepieciešams stiprināt iestāžu iekšējo kontroli un risku vadību
Otrdien, 9. septembrī, valdības darba kārtībā ir iekļauts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2024. gadā....
Lasīt tālākCenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču...
Lasīt tālākInvestori saglabā optimismu: augustā finanšu tirgi mēreni atgūstas
Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība Rīgā strauji atgūstas
Mājokļu pieejamība un mājokļu tirgus aktivitāte šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Inflācijai eirozonā sarūkot līdz Eiropas Centrālās Bankas...
Lasīt tālākBrīvība uz četriem riteņiem – latvieši arvien biežāk ceļo ar auto
Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumi mainās – lidojumi tiek izmantoti nokļūšanai uz citu valsti. Savukārt galamērķa izzināšanai ceļotāji aizvien biežāk izvēlas auto, kas ļauj...
Lasīt tālāk71% iedzīvotāju nav zināšanu par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu
Mazāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir pietiekamas zināšanas par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu naudu. Vislabāk cilvēki pārzina akcijas un obligācijas, mazāk – biržā...
Lasīt tālākVai tavs piepilsētas īpašums būs vērtīgs arī nākotnē? Skaidro eksperts
Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz...
Lasīt tālāk