Savu pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantinieku viskūtrāk norādījuši iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā

Neskatoties uz to, ka izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju ir informēti par pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējām, vēl arvien ir daļa cilvēku, kas savu izvēli nav veikuši. Kā liecina Luminor jaunākās aptaujas dati, iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 un no 65 līdz 75 gadiem ir tie, kas savu izvēli par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir veikuši viskūtrāk.
Vairāk nekā puse norāda, ka savu izvēli ir veikuši
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (62%) atbildēja, ka tie ir veikuši savu izvēli un norādījuši pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantotāju. Tajā pašā laikā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati gan liecina par nedaudz citādāku ainu – iesniegumu par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir iesnieguši 37% pensiju sistēmas dalībnieku.
“Lai gan aptaujas dati liecina, ka 62% savu izvēli ir veikuši, realitātē redzams, ka iesniegumu par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantošanu ir iesniegusi vien salīdzinoši neliela daļa no visiem pensiju sistēmas dalībniekiem. Iespējams, šāda rezultātu atšķirība izskaidrojama ar to, ka daļa no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir atbildējuši, ka savu pensijas mantotāju ir norādījuši, tomēr nav šo darbību veikuši līdz galam vai sapratuši kārtību. Tāpēc vēlreiz vēlos atgādināt – ikvienam pensiju sistēmas dalībniekam izvēli par sava pensiju 2. līmeņa kapitāla mantošanas kārtību pirms pensijas vecuma ir iespējams veikt VSAA portālā vai klātienē klientu apkalpošanas centros,” atgādina Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Kuri informāciju par pensijas mantotāju norādījuši kūtrāk?
No tiem respondentiem, kuri savu izvēli nav veikuši, teju piektdaļa (19%) ir iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Tikpat liela daļa ir aptaujātie vecuma grupā no 65 līdz 75 gadiem. Aptaujas rezultāti arī liecina, ka vīrieši ir tie, kuri izvēli par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantošanu norāda vismazāk.
“Dzīves laikā veidotais pensiju 2. līmeņa uzkrājums veido ievērojamu naudas summu, kas cilvēka nāves gadījumā var kalpot kā nozīmīgs atbalsts tuviniekiem. Iespēja uzkrāto pensijas kapitālu mantot ne tikai motivē sabiedrību vairāk domāt par savu pensijas uzkrājumu, bet arī ļauj apzināties, ka veiktās iemaksas kalpo kā ieguldījums savā un tuvinieku nākotnē arī neparedzētu, traģisku notikumu gadījumā. Tieši tāpēc aicinām ikvienu, kuram ir vēlme pensiju uzkrājumu novēlēt kādām tuvam cilvēkam, darīt to zināmu valstij, informējot par to VSAA,” stāsta Atis Krūmiņš.
Kā veikt savu izvēli
Kopš 2020. gada ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir iespēja norādīt dzīves laikā uzkrātā pensiju kapitāla mantotāju. To iespējams nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā vai pievienot kādas izvēlētas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam. Taču jāņem vērā, ka par šādu izvēli ir jāinformē valsts, iesniegumu par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu iesniedzot VSAA portālā latvija.lv, nosūtot iesniegumu, kas parakstīts ar drošu e-parakstu, uz [email protected] vai klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros. Gadījumā, ja cilvēkam nav vēlmes uzkrāto naudu nodot mantojumā vai izvēle nav veikta, tad uzkrātais valsts fondētās pensijas kapitāla apjoms nāves gadījumā pirms pensijas vecuma tiek novirzīts valsts budžetā.
Vēl par tēmu:
Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālāk