Sāks maksāt atbalstu kredītņēmējiem

Visdrīzāk jau pēc nedēļas Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks pārskaitīt hipotekāro kredītu ņēmējiem pienākošos valsts atbalstu par saņemto kredītu procentu maksājumiem.
Kredītiestādes pirmajā ceturksnī valsts budžetā iemaksājušas 24 miljonus eiro, no kā daļa aprīlī tiks izmaksāta hipotekāro kredītņēmēju kompensācijās par šī gada pirmajiem trīs mēnešiem. Kredītņēmēji saņems 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, un atkarībā no kredīta apmēra tie būs līdz vairākiem simtiem eiro. Luminor bankas finanšu eksperts Raivis Vutnāns iesaka, kā ar šiem līdzekļiem rīkoties gudri un uzlabot savu finansiālo drošību.
“Lai cik liela būtu mājokļu kredītņēmēja saņemtā kompensācija, ieteicams ar to rīkoties pārdomāti un raudzīties uz ilgtermiņa finansiālo labklājību. Tā vietā, lai iztērētu šos “papildu ienākumus” impulsīvos pirkumos, labāk tos izmantot sava “drošības spilvena” papildināšanai vai plānota mērķa īstenošanai, veikt uzkrājumus vai ieguldīt tos savā nākotnes labklājībā. Tā ir iespēja sākt veidot vai arī turpināt veselīgus krāšanas paradumus,”
norāda Luminor bankas finanšu eksperts.
Kā vienu no finansiāli atbildīgākajiem veidiem, kā rīkoties ar saņemto kompensāciju, R. Vutnāns iesaka izveidot vai papildināt esošo “drošības spilvenu” jeb uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem. Ieteicamais “drošības spilvena” apmērs ir 3-6 mēnešalgas, taču, ja šādu uzkrājumu nav vispār, tad eksperts iesaka iesākumā izveidot vismaz 300-500 eiro lielu ārkārtas fondu. Šos līdzekļus ieteicams glabāt atsevišķā kontā vai krājkontā, lai tos nevarētu viegli iztērēt ikdienas maksājumiem.
Tāpat var sākt krāt kādam ilgtermiņa mērķim – vai tas būtu ceļojums, jauna auto iegāde vai mājokļa remonts. Luminor nesenās aptaujas dati liecina, ka šīs parasti ir lietas, kam iedzīvotāji aktīvi krāj līdzekļus[2], tāpēc izmaksātā kompensācija var kalpot par starta kapitālu mērķim, kam līdz šim nav sanācis atlikt līdzekļus. Krāt ilgtermiņa mērķim var, piemēram, krājkontā, kur šobrīd pieejamas procentu likmes līdz 2,5 % no summas, lai varētu vairot savu uzkrājumu.
Cilvēki nereti neatliek līdzekļus tālākai nākotnei un vecumdienām, vairāk koncentrējoties uz ikdienas izdevumiem, tāpēc dažādi papildu ienākumi, tostarp šī kompensācija, var būt labs veids, kā, piemēram, palielināt savu pensijas uzkrājumu, neizjūtot robu ikdienas budžetā. Iemaksas pensiju 3. līmenī ir laba alternatīva, turklāt par tām ir iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu 20% apmērā*. Savukārt tie, kam ir zināšanas par investīciju pasauli vai vēlme sākt investēt, var izmantot saņemto kompensāciju kā starta kapitālu, ieguldot biržā tirgotos fondos vai pērkot kāda noteikta uzņēmuma akcijas. Šādi ir iespēja ieguldīto uzkrājumu ievērojami palielināt, taču vienlaikus jāapzinās riski.
Kredītņēmēja kompensācijas tiks automātiski (bez pieteikšanās) izmaksātas tiem iedzīvotājiem, kas noslēguši hipotekārā kredīta līgumu līdz 2023. gada 31. oktobrim un kuru aizdevuma summa nepārsniedz 250 tūkstošus eiro. Kompensācija tiks aprēķināta 30% apmērā no veiktajiem procentu maksājumiem un pirmajā ceturksnī tiks izmaksāta laika periodā no 10. līdz 30. aprīlim.
Lai iedzīvotājiem varētu izmaksāt šīs kompensācijas, bankas valsts budžetā pirmajā ceturksnī iemaksājušas 24 miljonus eiro.
Vēl par tēmu:
Kāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālāk