09/04/2024, Kategorija: Finanses, bankas

Visdrīzāk jau pēc nedēļas Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks pārskaitīt hipotekāro kredītu ņēmējiem pienākošos valsts atbalstu par saņemto kredītu procentu maksājumiem.

Kredītiestādes pirmajā ceturksnī valsts budžetā iemaksājušas 24 miljonus eiro, no kā daļa aprīlī tiks izmaksāta hipotekāro kredītņēmēju kompensācijās par šī gada pirmajiem trīs mēnešiem. Kredītņēmēji saņems 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, un atkarībā no kredīta apmēra tie būs līdz vairākiem simtiem eiro. Luminor bankas finanšu eksperts Raivis Vutnāns iesaka, kā ar šiem līdzekļiem rīkoties gudri un uzlabot savu finansiālo drošību.

“Lai cik liela būtu mājokļu kredītņēmēja saņemtā kompensācija, ieteicams ar to rīkoties pārdomāti un raudzīties uz ilgtermiņa finansiālo labklājību. Tā vietā, lai iztērētu šos “papildu ienākumus” impulsīvos pirkumos, labāk tos izmantot sava “drošības spilvena” papildināšanai vai plānota mērķa īstenošanai, veikt uzkrājumus vai ieguldīt tos savā nākotnes labklājībā. Tā ir iespēja sākt veidot vai arī turpināt veselīgus krāšanas paradumus,”
norāda Luminor bankas finanšu eksperts.

Kā vienu no finansiāli atbildīgākajiem veidiem, kā rīkoties ar saņemto kompensāciju, R. Vutnāns iesaka izveidot vai papildināt esošo “drošības spilvenu” jeb uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem. Ieteicamais “drošības spilvena” apmērs ir 3-6 mēnešalgas, taču, ja šādu uzkrājumu nav vispār, tad eksperts iesaka iesākumā izveidot vismaz 300-500 eiro lielu ārkārtas fondu. Šos līdzekļus ieteicams glabāt atsevišķā kontā vai krājkontā, lai tos nevarētu viegli iztērēt ikdienas maksājumiem.

Tāpat var sākt krāt kādam ilgtermiņa mērķim – vai tas būtu ceļojums, jauna auto iegāde vai mājokļa remonts. Luminor nesenās aptaujas dati liecina, ka šīs parasti ir lietas, kam iedzīvotāji aktīvi krāj līdzekļus[2], tāpēc izmaksātā kompensācija var kalpot par starta kapitālu mērķim, kam līdz šim nav sanācis atlikt līdzekļus. Krāt ilgtermiņa mērķim var, piemēram, krājkontā, kur šobrīd pieejamas procentu likmes līdz 2,5 % no summas, lai varētu vairot savu uzkrājumu.

Cilvēki nereti neatliek līdzekļus tālākai nākotnei un vecumdienām, vairāk koncentrējoties uz ikdienas izdevumiem, tāpēc dažādi papildu ienākumi, tostarp šī kompensācija, var būt labs veids, kā, piemēram, palielināt savu pensijas uzkrājumu, neizjūtot robu ikdienas budžetā. Iemaksas pensiju 3. līmenī ir laba alternatīva, turklāt par tām ir iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu 20% apmērā*. Savukārt tie, kam ir zināšanas par investīciju pasauli vai vēlme sākt investēt, var izmantot saņemto kompensāciju kā starta kapitālu, ieguldot biržā tirgotos fondos vai pērkot kāda noteikta uzņēmuma akcijas. Šādi ir iespēja ieguldīto uzkrājumu ievērojami palielināt, taču vienlaikus jāapzinās riski.

Kredītņēmēja kompensācijas tiks automātiski (bez pieteikšanās) izmaksātas tiem iedzīvotājiem, kas noslēguši hipotekārā kredīta līgumu līdz 2023. gada 31. oktobrim un kuru aizdevuma summa nepārsniedz 250 tūkstošus eiro. Kompensācija tiks aprēķināta 30% apmērā no veiktajiem procentu maksājumiem un pirmajā ceturksnī tiks izmaksāta laika periodā no 10. līdz 30. aprīlim.

Lai iedzīvotājiem varētu izmaksāt šīs kompensācijas, bankas valsts budžetā pirmajā ceturksnī iemaksājušas 24 miljonus eiro.

931 skatījumi




Video

Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”

29/06/2026

Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...

Lasīt tālāk
Video

Mājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā

26/06/2026

Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...

Lasīt tālāk
Video

Pensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei

25/06/2026

Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?

18/06/2026

Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro

16/06/2026

41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās

16/06/2026

Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...

Lasīt tālāk
Video

Kredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro

15/06/2026

Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...

Lasīt tālāk
Video

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu

15/06/2026

Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...

Lasīt tālāk
Video

Brīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā

11/06/2026

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu

11/06/2026

Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...

Lasīt tālāk