Sāks maksāt atbalstu kredītņēmējiem

Visdrīzāk jau pēc nedēļas Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks pārskaitīt hipotekāro kredītu ņēmējiem pienākošos valsts atbalstu par saņemto kredītu procentu maksājumiem.
Kredītiestādes pirmajā ceturksnī valsts budžetā iemaksājušas 24 miljonus eiro, no kā daļa aprīlī tiks izmaksāta hipotekāro kredītņēmēju kompensācijās par šī gada pirmajiem trīs mēnešiem. Kredītņēmēji saņems 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, un atkarībā no kredīta apmēra tie būs līdz vairākiem simtiem eiro. Luminor bankas finanšu eksperts Raivis Vutnāns iesaka, kā ar šiem līdzekļiem rīkoties gudri un uzlabot savu finansiālo drošību.
“Lai cik liela būtu mājokļu kredītņēmēja saņemtā kompensācija, ieteicams ar to rīkoties pārdomāti un raudzīties uz ilgtermiņa finansiālo labklājību. Tā vietā, lai iztērētu šos “papildu ienākumus” impulsīvos pirkumos, labāk tos izmantot sava “drošības spilvena” papildināšanai vai plānota mērķa īstenošanai, veikt uzkrājumus vai ieguldīt tos savā nākotnes labklājībā. Tā ir iespēja sākt veidot vai arī turpināt veselīgus krāšanas paradumus,”
norāda Luminor bankas finanšu eksperts.
Kā vienu no finansiāli atbildīgākajiem veidiem, kā rīkoties ar saņemto kompensāciju, R. Vutnāns iesaka izveidot vai papildināt esošo “drošības spilvenu” jeb uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem. Ieteicamais “drošības spilvena” apmērs ir 3-6 mēnešalgas, taču, ja šādu uzkrājumu nav vispār, tad eksperts iesaka iesākumā izveidot vismaz 300-500 eiro lielu ārkārtas fondu. Šos līdzekļus ieteicams glabāt atsevišķā kontā vai krājkontā, lai tos nevarētu viegli iztērēt ikdienas maksājumiem.
Tāpat var sākt krāt kādam ilgtermiņa mērķim – vai tas būtu ceļojums, jauna auto iegāde vai mājokļa remonts. Luminor nesenās aptaujas dati liecina, ka šīs parasti ir lietas, kam iedzīvotāji aktīvi krāj līdzekļus[2], tāpēc izmaksātā kompensācija var kalpot par starta kapitālu mērķim, kam līdz šim nav sanācis atlikt līdzekļus. Krāt ilgtermiņa mērķim var, piemēram, krājkontā, kur šobrīd pieejamas procentu likmes līdz 2,5 % no summas, lai varētu vairot savu uzkrājumu.
Cilvēki nereti neatliek līdzekļus tālākai nākotnei un vecumdienām, vairāk koncentrējoties uz ikdienas izdevumiem, tāpēc dažādi papildu ienākumi, tostarp šī kompensācija, var būt labs veids, kā, piemēram, palielināt savu pensijas uzkrājumu, neizjūtot robu ikdienas budžetā. Iemaksas pensiju 3. līmenī ir laba alternatīva, turklāt par tām ir iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu 20% apmērā*. Savukārt tie, kam ir zināšanas par investīciju pasauli vai vēlme sākt investēt, var izmantot saņemto kompensāciju kā starta kapitālu, ieguldot biržā tirgotos fondos vai pērkot kāda noteikta uzņēmuma akcijas. Šādi ir iespēja ieguldīto uzkrājumu ievērojami palielināt, taču vienlaikus jāapzinās riski.
Kredītņēmēja kompensācijas tiks automātiski (bez pieteikšanās) izmaksātas tiem iedzīvotājiem, kas noslēguši hipotekārā kredīta līgumu līdz 2023. gada 31. oktobrim un kuru aizdevuma summa nepārsniedz 250 tūkstošus eiro. Kompensācija tiks aprēķināta 30% apmērā no veiktajiem procentu maksājumiem un pirmajā ceturksnī tiks izmaksāta laika periodā no 10. līdz 30. aprīlim.
Lai iedzīvotājiem varētu izmaksāt šīs kompensācijas, bankas valsts budžetā pirmajā ceturksnī iemaksājušas 24 miljonus eiro.
Vēl par tēmu:
Aptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālāk