Sāks maksāt atbalstu kredītņēmējiem

Visdrīzāk jau pēc nedēļas Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks pārskaitīt hipotekāro kredītu ņēmējiem pienākošos valsts atbalstu par saņemto kredītu procentu maksājumiem.
Kredītiestādes pirmajā ceturksnī valsts budžetā iemaksājušas 24 miljonus eiro, no kā daļa aprīlī tiks izmaksāta hipotekāro kredītņēmēju kompensācijās par šī gada pirmajiem trīs mēnešiem. Kredītņēmēji saņems 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, un atkarībā no kredīta apmēra tie būs līdz vairākiem simtiem eiro. Luminor bankas finanšu eksperts Raivis Vutnāns iesaka, kā ar šiem līdzekļiem rīkoties gudri un uzlabot savu finansiālo drošību.
“Lai cik liela būtu mājokļu kredītņēmēja saņemtā kompensācija, ieteicams ar to rīkoties pārdomāti un raudzīties uz ilgtermiņa finansiālo labklājību. Tā vietā, lai iztērētu šos “papildu ienākumus” impulsīvos pirkumos, labāk tos izmantot sava “drošības spilvena” papildināšanai vai plānota mērķa īstenošanai, veikt uzkrājumus vai ieguldīt tos savā nākotnes labklājībā. Tā ir iespēja sākt veidot vai arī turpināt veselīgus krāšanas paradumus,”
norāda Luminor bankas finanšu eksperts.
Kā vienu no finansiāli atbildīgākajiem veidiem, kā rīkoties ar saņemto kompensāciju, R. Vutnāns iesaka izveidot vai papildināt esošo “drošības spilvenu” jeb uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem. Ieteicamais “drošības spilvena” apmērs ir 3-6 mēnešalgas, taču, ja šādu uzkrājumu nav vispār, tad eksperts iesaka iesākumā izveidot vismaz 300-500 eiro lielu ārkārtas fondu. Šos līdzekļus ieteicams glabāt atsevišķā kontā vai krājkontā, lai tos nevarētu viegli iztērēt ikdienas maksājumiem.
Tāpat var sākt krāt kādam ilgtermiņa mērķim – vai tas būtu ceļojums, jauna auto iegāde vai mājokļa remonts. Luminor nesenās aptaujas dati liecina, ka šīs parasti ir lietas, kam iedzīvotāji aktīvi krāj līdzekļus[2], tāpēc izmaksātā kompensācija var kalpot par starta kapitālu mērķim, kam līdz šim nav sanācis atlikt līdzekļus. Krāt ilgtermiņa mērķim var, piemēram, krājkontā, kur šobrīd pieejamas procentu likmes līdz 2,5 % no summas, lai varētu vairot savu uzkrājumu.
Cilvēki nereti neatliek līdzekļus tālākai nākotnei un vecumdienām, vairāk koncentrējoties uz ikdienas izdevumiem, tāpēc dažādi papildu ienākumi, tostarp šī kompensācija, var būt labs veids, kā, piemēram, palielināt savu pensijas uzkrājumu, neizjūtot robu ikdienas budžetā. Iemaksas pensiju 3. līmenī ir laba alternatīva, turklāt par tām ir iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu 20% apmērā*. Savukārt tie, kam ir zināšanas par investīciju pasauli vai vēlme sākt investēt, var izmantot saņemto kompensāciju kā starta kapitālu, ieguldot biržā tirgotos fondos vai pērkot kāda noteikta uzņēmuma akcijas. Šādi ir iespēja ieguldīto uzkrājumu ievērojami palielināt, taču vienlaikus jāapzinās riski.
Kredītņēmēja kompensācijas tiks automātiski (bez pieteikšanās) izmaksātas tiem iedzīvotājiem, kas noslēguši hipotekārā kredīta līgumu līdz 2023. gada 31. oktobrim un kuru aizdevuma summa nepārsniedz 250 tūkstošus eiro. Kompensācija tiks aprēķināta 30% apmērā no veiktajiem procentu maksājumiem un pirmajā ceturksnī tiks izmaksāta laika periodā no 10. līdz 30. aprīlim.
Lai iedzīvotājiem varētu izmaksāt šīs kompensācijas, bankas valsts budžetā pirmajā ceturksnī iemaksājušas 24 miljonus eiro.
Vēl par tēmu:
Kāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālākKam jāmaksā par randiņu? Jaunieši lauž tradīcijas
Kamēr vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka rēķins jāsedz vīrietim, jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas citu pieeju – vienošanos un vienlīdzību tradicionālā...
Lasīt tālākStrādājošie šogad necer uz būtisku algu pieaugumu
Latvijas darba tirgū šobrīd iezīmējas interesants kontrasts – kamēr statistika rāda stabilu algu kāpumu, paši strādājošie savās gaidās kļuvuši ievērojami piesardzīgāki. Gandrīz...
Lasīt tālākLatvija TOP3 Eiropā pēc dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvara
Latvija ir viena no TOP3 Eiropas Savienības valstīm ar augstāko dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaru. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka 64 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos,...
Lasīt tālākValentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālākNo “love bombing” līdz tukšam kontam: digitālās mīlestības risks
Romantiskā krāpšana joprojām ir viens no izaicinošākajiem finanšu riskiem digitālajā vidē. Neskatoties uz to, ka banku īstenotie drošības pasākumi pēdējo gadu laikā ir ļāvuši mazināt...
Lasīt tālākNeparedzēti izdevumi 1400 eiro apmērā – katrs ceturtais iedzīvotājs aizņemtos
Ja pēkšņi un nekavējoties būtu jāsedz neparedzēti un steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25...
Lasīt tālākNaudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālāk