• Tweet

Šī gada sākumā pasaules centrālā naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācija nolēma Latviju neiekļaut tā sauktajā pelēkajā sarakstā. Tā novērtēja divu gadu laikā finanšu nozarē panāktās reformas. Taču ir izņēmumi, kam finanšu kapitālā remonta laikā prasības nevis pastiprināja, bet pat samazināja. 2018. gadā naudas atmazgāšanas apkarotāji ”Moneyval” Latviju kritizēja par vaļīgo regulējumu, vājo policijas un prokuratūras darbu. Bez uzraudzības ik gadu caur Latvijas bankām nerezidenti pārskaitīja vairākus simtus miljardu dolāru, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns norāda: “Mēs redzam, ka izveidota sistēma iepriekš tomēr pieļāva šo līdzekļu nepamatotu, ja mēs tā varētu teikt, apriti, kur ieguvēji bija visi, tai skaitā valsts kā tāda. Tā politika, kas bija agrāk, un tā politika, kas ir šobrīd Saeimā esošā politika, tad viņa ir atšķirīga, un, manuprāt, mēs redzam, ka tā situācija gan Latvijā, gan visur pasaulē mainās. Tāpēc es domāju, ka šobrīd nav nekāda pamata domāt, ka mēs varētu atgriezties pie vecās sistēmas, kad šie darījumi netiek izvērtēti ar pienācīgu kvalitāti.”

Jaunieceltais ģenerālprokurors uzskata, ka sistēma gadiem ilgi nevarēja strādāt bez politiska atbalsta. Tagad situācija esot mainījusies, Saeima un valdība nepieļaušot caurumus likumos.

Pirms mēneša Saeima lēma par Finanšu ministrijas ierosinātām izmaiņām alternatīvo investīciju fondu regulējumā. Tas uzdotu FKTK pārbaudīt, no kurienes nāk fondu pārvaldnieku nauda. Izmaiņas aizliegtu krimināli sodītām personām vadīt fondus vai būt to īpašniekam. Referente Saeimas tribīnē kļūdījās, deputāti nesaprata, par ko balso. Pret nobalsoja arī finanšu ministra partija ”Jaunā Vienotību”. Par likumprojektu atbildīgā bija Mārtiņa Bondara (AP) vadītā Budžeta komisija, kur ar Jaunās konservatīvās partijas balsīm grozījumus noraidīja.

“Nekā personīga” saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP)
“Nekā personīga”: Varbūt varat izstāstīt, kas tur bija par problēmu?

Bondars: Es tagad no galvas Jums nepateikšu. Man tad ir jāskatās dokumentos, es nevaru no galvas Jums pateikt. Kopš mēneša ir pagājuši tik daudz notikumu, ka es patiešām neatceros.

Savukārt Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis (”Jaunās Vienotības”) norāda: “Ļoti svarīgi ir saņemt informāciju no atbildīgās komisijas par konkrētā likumprojekta gaitu caur komisiju. Ja šajā gadījumā komisijā tika noraidīts Finanšu ministrijas iesniegtais likumprojekts, šo jautājumu atbildīgajam komisijas vadītājam vajadzēja pacelt vismaz koalīcijas līmenī.”

Alternatīvie ieguldījumu fondi ir alternatīvi tādēļ, ka tie iegulda naudu uzņēmumu kapitālā un nekustajā īpašumā. Tās ir riskantas investīcijas, kur neiegulda bankas un pensiju fondi. Plašāk pazīstamie piesaista finansējumu no Eiropas rekonstrukciju un attīstības bankas, Latvijas valstij piederošā “Altum”. Mazāk zināmie rīkojas ar šaura investoru loka naudu.

FKTK nepēta fondu īpašnieku naudas izcelsmi, taču uzraugi pārbaudīja to vadības reputāciju. Līdz pagājušajā gadā Saeima nolēma, ka tas nav nepieciešams.

Atbilstoši “Moneyval” rekomendācijām Finanšu ministrija vēlējās šoruden kārtību mainīt. Tā attiektos uz 15 alternatīvo fondu pārvaldītājiem. Saeimas Budžeta komisijā pret grozījumiem iebilda opozīcijas Vjačeslavs Dombrovskis un koalīcijas Gatis Eglītis.

“Šajā gadījumā mēs izķērām vienu, jāsaka, brāķi. Tādā ziņā, ka tiek uzlikts liels slogs uzņēmējiem, šajā gadījumā riska kapitāla fondiem, tiek sadārdzināti – reiz trīs – pakalpojumi, ko sniedz FKTK, ko mēs nedrīkstam pieļaut. Tas mums nav vajadzīgs, mums ir pietiekoši daudz instrumentu, lai uzraudzītu, kā šie riska kapitāli darbojas, kas ir viņu beneficiāri un tā tālāk. Mums nevajag tagad vēl vienu līmeni, lai sarežģītu uzņēmējiem dzīvi,” saka Eglītis.

Kāpēc būtu svarīgi zināt naudas izcelsmi, rāda piemērs ar “EcoEnergy AIFP”, kam pieder biomasas koģenerācijas stacija un kokskaidu granulu ražotājs Rēzeknē. Fonda īpašnieks ir Kipras firma, tā patiesais labuma guvējs norādīts Grieķijas pilsonis Andreas Tserni. Ukraiņu mediji gan izpētījuši, ka uzņēmējs dzimis un audzis Ukrainā ar vārdu Andrejs Černijs. Uz viņa vārda 2016. gadā tika reģistrētas daļas enerģētikas uzņēmumā “Donbasenegro” Austrumukrainā, kas iepriekš piederēja prokremliskā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča dēlam Oleksandram. Eiropas Savienība pret Janukoviču un viņa ģimeni pēc Krimas aneksijas noteica sankcijas.

Finanšu ministrs noraidīto likumprojektu neatcerējās, bet viņa ministrija trīs dienu laikā neatrada laiku atbildēt uz jautājumiem. Pēc “Nekā personīga” intereses šajā piektdiea pieci “Jaunās Vienotības” deputāti iesnieguši jaunus grozījumus. Tie paredz, ka fondu pārvaldnieku kapitālā nevar ieguldīt aizdomīgos finanšu darījumos ieguldītu naudu, un FKTK vērtēs uzņēmēju reputāciju.

Finanšu nozare noraidītajos grozījumos nekā slikta neredzēja. Taču tā priecājas, ka reformām parlamentā ir pretestība.

Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars norāda: “Tīri no mūsu puses mēs neredzējām nekādu tādu kritisku pozīciju, par ko mums iebilst. Es domāju, ka tas bija Saeimas emocionāls un mērķēts signāls valdībai, ka ar papildus regulējumiem finanšu sektoram… ir pienācis laiks viņus izbeigt.”

Ar līdzīgu viedokli klajā nāca aizsardzības ministrs Atis Pabriks (AP). Viņš decembrī nosūtījis vēstuli banku uzraugiem, prasot mīkstināt banku klientu pārbaudes. Tomēr situācija tikai pasliktinājusies, banku dēļ Aizsardzības ministrijas piegādātāji nespējot izpildīt pasūtījumus.

“Tā sistēma, kas ir radīta uz baiļu fona un uzliekot bankām tādu atbildību, kurus viņa vienkārši nevar ne fiziski, ne intelektuāli uzņemties, ar sodiem, viņa nav ilgtspējīga, līdz ar to šādā veidā tas funkcionēt nevar. Es domāju, ka tiem cilvēkiem, organizācijām – FKTK, FID, pārējiem -, ja viņi izdarīja pirmo soli, viņam ir jāspēj izdarīt otro soli un radīt tādus noteikumus, kas nepadara jebkuru uzņēmēju valstī par noziedznieku, kas viņam ir jāpierāda, ka viņš nav noziedznieks. Protams, mēs esam arī dažus no šiem jautājumiem atrisinājuši. Es pats esmu zvanījis uz banku, mūsu ierēdņi zvanījuši arī uz bankām, mēģinājuši skaidrot, stāstījuši, kādā veidā mēs šos aizsardzības industrijas uzņēmumus pārbaudām, un daļu no šiem jautājumiem mēs esam atrisinājuši,” saka Pabriks.

Tagad Pabriks sajutis atbalstu valdībā un no premjera. Ja tādi taps, pie grozījumiem banku likumos strādās Saeimas Budžeta komisija.

Foto: Saeimas kanceleja