• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
10/10/2024, Kategorija: Finanses, bankas

Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024. gadā Rīgā ir 1630 EUR bruto, bet reģionos – 1384 EUR bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” dati. Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos – mainījusies minimāli. 2023. gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 EUR bruto, bet reģionos – 1397 EUR bruto.

Uzņēmums aprēķina šo slieksni, ņemot vērā noteiktu pakalpojumu un produktu klāstu. Dzīvei nepieciešamā alga ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, Rīgā ir 2119 EUR bruto, bet reģionos 1724 EUR bruto, ja abi vecāki pelna un saņem vienādu atalgojumu. Vidējā alga Rīgā šobrīd ir 2286 EUR bruto, bet reģionos – 1590 EUR bruto.

“Dati par dzīvei nepieciešamo algu ir būtiski darba devējiem, lai piesaistītu un motivētu darbiniekus. Pētījumi ir pierādījuši, ka sociāli atbildīgs atalgojums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai motivētu darbiniekus un veidotu uzticību starp darba ņēmēju un darba devēju. Jau šobrīd Baltijā ir vairākas organizācijas, kas savā atalgojuma politikā ir definējušas, ka dzīvei nepieciešamā alga ir zemākā atalgojuma robeža, kādu viņi maksā pat visvienkāršāko profesiju veicējiem savā organizācijā,” stāsta “Figure Baltic Advisory” valdes locekle un vadošā konsultante Anta Praņēviča.

Salīdzinot situāciju kaimiņvalstīs, secināts, ka Viļņā dzīvei nepieciešamā alga ir visaugstākā – 2173 EUR bruto, savukārt, Tallinā (Harju apriņķī) tā ir zemākā – 1621 EUR bruto. Salīdzinot ar 2023. gadu, Viļņā vērojams lielāks pieaugums, pērn šis slieksnis bija 1995 EUR bruto, bet pieaugums Tallinā bijis salīdzinoši neliels (1614 EUR bruto 2023. gadā). Arī analizējot dzīvei nepieciešamo algu visu trīs Baltijas valstu reģionos, iespējams, secināt, ka Igaunijas reģionos tā ir zemākā – 1270 EUR bruto, savukārt, Lietuvas reģionos – augstākā (1899 EUR bruto). Svarīgi ņemt vērā, ka nodokļi visās trīs Baltijas valstīs būtiski atšķiras un pētījumā tiek salīdzinātas bruto algas.

“Atsķirība starp dzīvei nepieciešamo algu Rīgā un reģionos galvenokārt rodas dēļ dzīvesvietas izmaksām, kas galvaspilsētā ir augstākas, nekā reģionos. Tomēr šobrīd, analizējot to darba devēju atalgojuma politiku, kuru darbinieki strādā gan galvaspilsētā, gan reģionos, var secināt, ka tikai retais nosaka atšķirīgu atalgojumu viena amata veicējiem, balstoties uz dzīvesvietu,” piebilst A.Praņēviča.

1,016 skatījumi




Video

Fiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās

15/04/2026

Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...

Lasīt tālāk
Video

Kāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?

14/04/2026

Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...

Lasīt tālāk
Video

Trīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā

13/04/2026

Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm

24/03/2026

Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?

19/03/2026

Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...

Lasīt tālāk
Video

SEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem

19/03/2026

Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...

Lasīt tālāk
Video

Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada

17/03/2026

Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...

Lasīt tālāk
Video

Valdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai

17/03/2026

Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu

16/03/2026

Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...

Lasīt tālāk
Video

Zeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?

13/03/2026

Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...

Lasīt tālāk