Pētījums: dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir 1630 eiro, Tallinā mazāk, bet Viļņā – vairāk

Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024. gadā Rīgā ir 1630 EUR bruto, bet reģionos – 1384 EUR bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” dati. Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos – mainījusies minimāli. 2023. gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 EUR bruto, bet reģionos – 1397 EUR bruto.
Uzņēmums aprēķina šo slieksni, ņemot vērā noteiktu pakalpojumu un produktu klāstu. Dzīvei nepieciešamā alga ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, Rīgā ir 2119 EUR bruto, bet reģionos 1724 EUR bruto, ja abi vecāki pelna un saņem vienādu atalgojumu. Vidējā alga Rīgā šobrīd ir 2286 EUR bruto, bet reģionos – 1590 EUR bruto.
“Dati par dzīvei nepieciešamo algu ir būtiski darba devējiem, lai piesaistītu un motivētu darbiniekus. Pētījumi ir pierādījuši, ka sociāli atbildīgs atalgojums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai motivētu darbiniekus un veidotu uzticību starp darba ņēmēju un darba devēju. Jau šobrīd Baltijā ir vairākas organizācijas, kas savā atalgojuma politikā ir definējušas, ka dzīvei nepieciešamā alga ir zemākā atalgojuma robeža, kādu viņi maksā pat visvienkāršāko profesiju veicējiem savā organizācijā,” stāsta “Figure Baltic Advisory” valdes locekle un vadošā konsultante Anta Praņēviča.
Salīdzinot situāciju kaimiņvalstīs, secināts, ka Viļņā dzīvei nepieciešamā alga ir visaugstākā – 2173 EUR bruto, savukārt, Tallinā (Harju apriņķī) tā ir zemākā – 1621 EUR bruto. Salīdzinot ar 2023. gadu, Viļņā vērojams lielāks pieaugums, pērn šis slieksnis bija 1995 EUR bruto, bet pieaugums Tallinā bijis salīdzinoši neliels (1614 EUR bruto 2023. gadā). Arī analizējot dzīvei nepieciešamo algu visu trīs Baltijas valstu reģionos, iespējams, secināt, ka Igaunijas reģionos tā ir zemākā – 1270 EUR bruto, savukārt, Lietuvas reģionos – augstākā (1899 EUR bruto). Svarīgi ņemt vērā, ka nodokļi visās trīs Baltijas valstīs būtiski atšķiras un pētījumā tiek salīdzinātas bruto algas.
“Atsķirība starp dzīvei nepieciešamo algu Rīgā un reģionos galvenokārt rodas dēļ dzīvesvietas izmaksām, kas galvaspilsētā ir augstākas, nekā reģionos. Tomēr šobrīd, analizējot to darba devēju atalgojuma politiku, kuru darbinieki strādā gan galvaspilsētā, gan reģionos, var secināt, ka tikai retais nosaka atšķirīgu atalgojumu viena amata veicējiem, balstoties uz dzīvesvietu,” piebilst A.Praņēviča.
Vēl par tēmu:
Šīs kļūdas dēļ tava pensija var būt pat divreiz mazāka – vai arī tu to pieļauj?
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākBanka Citadele brīdina par viltus WhatsApp profiliem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem
Banka Citadele brīdina par pēdējās dienās pastiprināti novērotām krāpnieku aktivitātēm, kuru laikā tiek veidoti viltus profili lietotnē WhatsApp, uzdodoties par bankas darbiniekiem, tostarp...
Lasīt tālākKo mājokļu tirgū šobrīd iespējams iegādāties par vidējo algu?
Algas Latvijā turpina augt, kas daudziem iedzīvotājiem dod iespēju apsvērt sava pirmā mājokļa iegādi vai pārcelšanos uz savām vajadzībām piemērotāku īpašumu. Vienlaikus mājokļu cenu...
Lasīt tālākGandrīz katrs otrais mājoklis Latvijā joprojām ir bez apdrošināšanas aizsardzības
Astoņu gadu laikā apdrošināto mājokļu īpatsvars Latvijā ir pieaudzis no 30,8% līdz 52,8%. Tas nozīmē, ka pašlaik jau vairāk nekā puse Latvijas mājokļu ir apdrošināti. Tomēr saskaņā...
Lasīt tālākPirmais mājoklis pēc 30: tā uzskata lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pirmo mājokli iespējams iegādāties pēc 30 gadu vecuma, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Visbiežāk par reālāko laiku pirmā mājokļa...
Lasīt tālākFICIL: jaunajai valdībai ir iespēja izveidot uz rezultātiem orientētu valsts pārvaldi
Kamēr Latvijā tiek veidota jaunā valdība, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsāk savu Institūciju darba virzienu 2026.–2027. gadam, ko vada Zlata Elksniņa-Zaščirinska, FICIL Inovāciju,...
Lasīt tālākAptauja atklāj, no kā cilvēki būtu gatavi atteikties, lai ātrāk uzkrātu pirmajai iemaksai mājoklim
Sava mājokļa iegāde joprojām ir viens no nozīmīgākajiem finanšu mērķiem Latvijas iedzīvotājiem. SEB bankas aptaujas dati* liecina, ka trešdaļa iedzīvotāju, kuriem ir aktuāla pirmās iemaksas...
Lasīt tālākSievietes saņem par 15 % mazāku vecuma pensiju
Sievietes vecumdienās ir pakļautas ievērojami lielākam nabadzības, materiālās un sociālās atstumtības riskam nekā vīrieši. Galvenais iemesls ir zemāks darba mūža laikā uzkrātais pensijas...
Lasīt tālākKad spēle vairs nav tikai spēle: kā pasargāt bērnus no krāpniekiem
Bērni un pusaudži mūsdienās gana daudz laika pavada spēļu platformās, sociālajos medijos un saziņas lietotnēs, un tur viņus var uzrunāt arī krāpnieki. Kā palīdzēt bērnam laikus atpazīt...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome aicina pāriet no izdevumu izvērtēšanas uz reālu to samazināšanu
Valdības sāktajai diskusijai par izdevumu pamatotību ir jāpārvēršas reālā un strukturālā valsts izdevumu samazinājumā - ir jāpārskata pastāvīgie izdevumi un jārod ilgtspējīgi ieņēmumu...
Lasīt tālāk