Pensijas turpmāk pārrēķinās automātiski

Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, pensiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk pārrēķinās automātiski. To ceturtdien, 12.decembrī, lēma Saeimas pieņemot grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Patlaban pensijas pārrēķina, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu.
Automātiskais pensijas pārrēķins veicams ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no iepriekšējā pensijas pārrēķina vai 12 mēnešus pēc pensijas piešķiršanas, skaitot šo periodu no nākamā mēneša pirmā datuma, no kura piešķirta pensija. Pensiju pārrēķinās katra gada 1.aprīlī. Ja pensijas saņēmējs vēlēsies, lai pensija tiktu pārrēķināta citā datumā, tad viņam būs jāiesniedz iesniegums, kurā norādīts, ar kura mēneša pirmo datumu pensija turpmāk automātiski pārrēķināma, paredz grozījumi. Pirmais automātiskais pensijas pārrēķins būs 2026.gada 1.aprīlī un turpmāk ik gadu.
Vienlaikus ar grozījumiem precizēta apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību un sasaistīts darbs un tam pielīdzinātie periodi atsevišķās bijušajās PSRS republikās ar ieguldījumu šī brīža Latvijas pensiju sistēmā. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori no Labklājības ministrijas, Latvijas valsts pensijas šobrīd tiek piešķirtas un maksātas arī par vēsturisku un apdrošināšanas stāžam pielīdzinātu stāžu līdz 1990.gada 31.decembrim, kas nav uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstīts un kura nozīme personas apdrošināšanas kopējā stāžā ir būtiski mazinājusies un pakāpeniski izzūd. Likuma grozījumi noteiks saistību starp darbu atsevišķās bijušajās PSRS republikās un dalības ilgumu Latvijas pensiju sistēmā.
Grozījumi nosaka, ka Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam ir pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, dienesta laiks un represiju periods ārpus Latvijas. Ja apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996.gada 1.janvāra būs vismaz 20 gadi, tad stāžā tiks ieskaitīti arī atsevišķās bijušajās PSRS republikās uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi. Savukārt ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī represiju periods ārpus Latvijas. Ja šīs personas apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996.gada 1.janvāra būs vismaz 20 gadi, tad stāžā tiks ieskaitīti arī atsevišķās bijušajās PSRS republikās uzkrātie darbam pielīdzinātie mācību periodi.
Grozījumi attiecībā uz nepieciešamo 20 gadu stāžu pēc 1996.gada neattieksies uz darbu, kas veikts līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijā (t.sk. Latvijas PSR), kā arī uz darbu, kas veikts Krievijā, Baltkrievijā, Moldovā un Ukrainā, jo ar šīm valstīm Latvijai noslēgti starptautiski līgumi un stāžs tiek aprēķināts atbilstošiem šajos līgumos noteiktajam. Tāpat šie grozījumi neattieksies uz darbu tādās bijušajās PSRS republikās kā Lietuva un Igaunija, jo šajās teritorijās tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada regula par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk