No lietu uz identitātes zagšanu – kādas ir krāpniecības mūsdienu tendences?

No fizisku lietu zagšanas krāpnieki jau kādu laiku ir pārgājuši uz bīstamāku krāpniecības veidu – identitātes zādzībām. Lai gan abas šīs darbības rada ievērojamu kaitējumu cietušajiem, tomēr identitātes zagšana var radīt ilgtermiņa sekas, piemēram, sabojāt upura kredītvēsturi, kas var būtiski apgrūtināt personas iespējas saņemt kredītus vai veikt darījumus nākotnē. Ar ieteikumiem savas identitātes pasargāšanai, lai nekļūtu par krāpnieku upuri, dalās Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Modernā krāpniecība jeb identitātes zādzība
Agrāk cilvēkiem bija rūpīgi jāsargā savi fiziskie līdzekļi, jo tieši tas bieži vien bija galvenais krāpnieku mērķis. Nenoliedzami arvien cilvēkiem nākas saskarties ar gadījumiem, kad tiek, piemēram, aplaupīts mājoklis, nozagts velosipēds, viedtālrunis vai kāda cita personai piederoša lieta. Taču, attīstoties tehnoloģijām, kā arī straujās digitalizācijas rezultātā krāpnieki no lietu zādzības ir pārgājuši uz krietni “radošākām” un bīstamākām krāpniecības metodēm.
Mūsdienu digitālajā laikmetā cilvēku personas datiem ir milzīga vērtība, un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc krāpnieku mērķis ir cilvēku personīgā informācija – vārds un uzvārds, ID kartes numurs, personas kods, pases dati, maksājumu kartes informācija, PIN kodi, Smart-ID piekļuves un cita sensitīva informācija. Identitātes zādzības gadījumā visbiežāk krāpnieki iegūto informāciju izmantos, lai veiktu finansiāli noziedzīgas darbības, proti, personas vārdā noformēs aizdevumu vai iegādāsies mašīnu uz nomaksu, kā rezultātā krāpniecības upurim nāksies šīs finansiālās saistības segt.
Kā pasargāt savu identitāti?
Lai nekļūtu par identitātes zādzības upuri, ir svarīgi būt uzmanīgiem attiecībā uz savu personisko informāciju. Vienmēr jārūpējas, lai katram lietotāja kontam, piemēram, e-pastam, sociālo tīklu profilam, ir izveidota droša un unikāla parole. Ieteicams izvairīties no parolēm, kas satur personīgu informāciju, piemēram, dzimšanas dienas datumu vai ļoti vienkāršām ciparu vai burtu kombinācijām. Labs drošības rīks ir divpakāpju autentifikācija, kas nozīmē, ka papildus parolei identitāte tiek apstiprināta, ievadot īpašu drošības kodu, kas tiek nosūtīts uz telefona numuru un ir aktīvs tikai īsu brīdi. Tāpat rūpīgi jāizvērtē saņemtā informācija un jāpievērš uzmanība tam, kādas darbības tiek apstiprinātas ar autentifikācijas rīkiem. Autentifikācijas rīki jāizmanto tikai tad, kad persona pati ir uzsākusi darbību, pārliecinoties, ka autentifikācijas rīkā redzamā informācija atbilst šai darbībai. Svarīgi arī kritiski izvērtēt, kāda personīgā informācija ir pieejama publiski, jo digitālajā vidē esošai informācijai piekļuvei ir teju ikvienam.
Kā atpazīt identitātes zādzību?
Ja jūsu identitāte ir nonākusi krāpnieku rokās, ir svarīgi to savlaicīgi konstatēt, lai pēc iespējas ātrāk spētu apturēt krāpnieku darbības. Lai atpazītu identitātes zādzību, svarīgi regulāri pārbaudīt savu bankas konta pārskatu. Ja tiek konstatēti maksājumi vai pārskaitījumi, kurus neesat veicis, ieteicams pēc iespējas ātrāk sazināties ar bankas pārstāvjiem. Alternatīvs veids, kā regulāri sekot līdzi veiktajiem darījumiem, ir aktivizēt paziņojumu saņemšanu par darījumiem kontā. Tādā veidā katru reizi, kad tiks veikts maksājums ar karti vai notiks izmaiņas bankas kontā, nekavējoties tiksiet par to informēti. Ņemot vērā, ka identitātes zādzības rezultātā krāpnieki bieži vien cietušā vārdā noformē dažādus aizdevumus, katru gadu ieteicams pārskatīt savu kredītinformāciju, lai noteiktu, vai nav parādījušies kādi jauni aizņēmumi par kuriem neesat informēti. Tāpat esat uzmanīgi, ja saņemat rēķinus par precēm vai pakalpojumiem, kurus neesat iegādājušies – tas var būt signāls, ka jūsu identitāte ir nonākusi krāpnieku rīcībā.
Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri vai jums rodas aizdomas par krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un policijai par notikušo.
Vēl par tēmu:
Fiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālāk