17/10/2024, Kategorija: Finanses, bankas

No fizisku lietu zagšanas krāpnieki jau kādu laiku ir pārgājuši uz bīstamāku krāpniecības veidu – identitātes zādzībām. Lai gan abas šīs darbības rada ievērojamu kaitējumu cietušajiem, tomēr identitātes zagšana var radīt ilgtermiņa sekas, piemēram, sabojāt upura kredītvēsturi, kas var būtiski apgrūtināt personas iespējas saņemt kredītus vai veikt darījumus nākotnē. Ar ieteikumiem savas identitātes pasargāšanai, lai nekļūtu par krāpnieku upuri, dalās Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Modernā krāpniecība jeb identitātes zādzība
Agrāk cilvēkiem bija rūpīgi jāsargā savi fiziskie līdzekļi, jo tieši tas bieži vien bija galvenais krāpnieku mērķis. Nenoliedzami arvien cilvēkiem nākas saskarties ar gadījumiem, kad tiek, piemēram, aplaupīts mājoklis, nozagts velosipēds, viedtālrunis vai kāda cita personai piederoša lieta. Taču, attīstoties tehnoloģijām, kā arī straujās digitalizācijas rezultātā krāpnieki no lietu zādzības ir pārgājuši uz krietni “radošākām” un bīstamākām krāpniecības metodēm.

Mūsdienu digitālajā laikmetā cilvēku personas datiem ir milzīga vērtība, un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc krāpnieku mērķis ir cilvēku personīgā informācija – vārds un uzvārds, ID kartes numurs, personas kods, pases dati, maksājumu kartes informācija, PIN kodi, Smart-ID piekļuves un cita sensitīva informācija. Identitātes zādzības gadījumā visbiežāk krāpnieki iegūto informāciju izmantos, lai veiktu finansiāli noziedzīgas darbības, proti, personas vārdā noformēs aizdevumu vai iegādāsies mašīnu uz nomaksu, kā rezultātā krāpniecības upurim nāksies šīs finansiālās saistības segt.

Kā pasargāt savu identitāti?
Lai nekļūtu par identitātes zādzības upuri, ir svarīgi būt uzmanīgiem attiecībā uz savu personisko informāciju. Vienmēr jārūpējas, lai katram lietotāja kontam, piemēram, e-pastam, sociālo tīklu profilam, ir izveidota droša un unikāla parole. Ieteicams izvairīties no parolēm, kas satur personīgu informāciju, piemēram, dzimšanas dienas datumu vai ļoti vienkāršām ciparu vai burtu kombinācijām. Labs drošības rīks ir divpakāpju autentifikācija, kas nozīmē, ka papildus parolei identitāte tiek apstiprināta, ievadot īpašu drošības kodu, kas tiek nosūtīts uz telefona numuru un ir aktīvs tikai īsu brīdi. Tāpat rūpīgi jāizvērtē saņemtā informācija un jāpievērš uzmanība tam, kādas darbības tiek apstiprinātas ar autentifikācijas rīkiem. Autentifikācijas rīki jāizmanto tikai tad, kad persona pati ir uzsākusi darbību, pārliecinoties, ka autentifikācijas rīkā redzamā informācija atbilst šai darbībai. Svarīgi arī kritiski izvērtēt, kāda personīgā informācija ir pieejama publiski, jo digitālajā vidē esošai informācijai piekļuvei ir teju ikvienam.

Kā atpazīt identitātes zādzību?
Ja jūsu identitāte ir nonākusi krāpnieku rokās, ir svarīgi to savlaicīgi konstatēt, lai pēc iespējas ātrāk spētu apturēt krāpnieku darbības. Lai atpazītu identitātes zādzību, svarīgi regulāri pārbaudīt savu bankas konta pārskatu. Ja tiek konstatēti maksājumi vai pārskaitījumi, kurus neesat veicis, ieteicams pēc iespējas ātrāk sazināties ar bankas pārstāvjiem. Alternatīvs veids, kā regulāri sekot līdzi veiktajiem darījumiem, ir aktivizēt paziņojumu saņemšanu par darījumiem kontā. Tādā veidā katru reizi, kad tiks veikts maksājums ar karti vai notiks izmaiņas bankas kontā, nekavējoties tiksiet par to informēti. Ņemot vērā, ka identitātes zādzības rezultātā krāpnieki bieži vien cietušā vārdā noformē dažādus aizdevumus, katru gadu ieteicams pārskatīt savu kredītinformāciju, lai noteiktu, vai nav parādījušies kādi jauni aizņēmumi par kuriem neesat informēti. Tāpat esat uzmanīgi, ja saņemat rēķinus par precēm vai pakalpojumiem, kurus neesat iegādājušies – tas var būt signāls, ka jūsu identitāte ir nonākusi krāpnieku rīcībā.

Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri vai jums rodas aizdomas par krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un policijai par notikušo.

1,060 skatījumi




Video

Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu

04/06/2026

Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...

Lasīt tālāk
Video

No “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas

04/06/2026

Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...

Lasīt tālāk
Video

Skola beigusies – sākas finanšu patstāvība

04/06/2026

Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...

Lasīt tālāk
Video

Plānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm

03/06/2026

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...

Lasīt tālāk
Video

Telefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam

03/06/2026

Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...

Lasīt tālāk
Video

Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju

25/05/2026

Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...

Lasīt tālāk
Video

Informāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju

25/05/2026

Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos

21/05/2026

2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...

Lasīt tālāk
Video

Mājokļu pieejamība šogad saruks

21/05/2026

Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...

Lasīt tālāk
Video

Vairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro

20/05/2026

Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...

Lasīt tālāk