No lietu uz identitātes zagšanu – kādas ir krāpniecības mūsdienu tendences?
No fizisku lietu zagšanas krāpnieki jau kādu laiku ir pārgājuši uz bīstamāku krāpniecības veidu – identitātes zādzībām. Lai gan abas šīs darbības rada ievērojamu kaitējumu cietušajiem, tomēr identitātes zagšana var radīt ilgtermiņa sekas, piemēram, sabojāt upura kredītvēsturi, kas var būtiski apgrūtināt personas iespējas saņemt kredītus vai veikt darījumus nākotnē. Ar ieteikumiem savas identitātes pasargāšanai, lai nekļūtu par krāpnieku upuri, dalās Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Modernā krāpniecība jeb identitātes zādzība
Agrāk cilvēkiem bija rūpīgi jāsargā savi fiziskie līdzekļi, jo tieši tas bieži vien bija galvenais krāpnieku mērķis. Nenoliedzami arvien cilvēkiem nākas saskarties ar gadījumiem, kad tiek, piemēram, aplaupīts mājoklis, nozagts velosipēds, viedtālrunis vai kāda cita personai piederoša lieta. Taču, attīstoties tehnoloģijām, kā arī straujās digitalizācijas rezultātā krāpnieki no lietu zādzības ir pārgājuši uz krietni “radošākām” un bīstamākām krāpniecības metodēm.
Mūsdienu digitālajā laikmetā cilvēku personas datiem ir milzīga vērtība, un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc krāpnieku mērķis ir cilvēku personīgā informācija – vārds un uzvārds, ID kartes numurs, personas kods, pases dati, maksājumu kartes informācija, PIN kodi, Smart-ID piekļuves un cita sensitīva informācija. Identitātes zādzības gadījumā visbiežāk krāpnieki iegūto informāciju izmantos, lai veiktu finansiāli noziedzīgas darbības, proti, personas vārdā noformēs aizdevumu vai iegādāsies mašīnu uz nomaksu, kā rezultātā krāpniecības upurim nāksies šīs finansiālās saistības segt.
Kā pasargāt savu identitāti?
Lai nekļūtu par identitātes zādzības upuri, ir svarīgi būt uzmanīgiem attiecībā uz savu personisko informāciju. Vienmēr jārūpējas, lai katram lietotāja kontam, piemēram, e-pastam, sociālo tīklu profilam, ir izveidota droša un unikāla parole. Ieteicams izvairīties no parolēm, kas satur personīgu informāciju, piemēram, dzimšanas dienas datumu vai ļoti vienkāršām ciparu vai burtu kombinācijām. Labs drošības rīks ir divpakāpju autentifikācija, kas nozīmē, ka papildus parolei identitāte tiek apstiprināta, ievadot īpašu drošības kodu, kas tiek nosūtīts uz telefona numuru un ir aktīvs tikai īsu brīdi. Tāpat rūpīgi jāizvērtē saņemtā informācija un jāpievērš uzmanība tam, kādas darbības tiek apstiprinātas ar autentifikācijas rīkiem. Autentifikācijas rīki jāizmanto tikai tad, kad persona pati ir uzsākusi darbību, pārliecinoties, ka autentifikācijas rīkā redzamā informācija atbilst šai darbībai. Svarīgi arī kritiski izvērtēt, kāda personīgā informācija ir pieejama publiski, jo digitālajā vidē esošai informācijai piekļuvei ir teju ikvienam.
Kā atpazīt identitātes zādzību?
Ja jūsu identitāte ir nonākusi krāpnieku rokās, ir svarīgi to savlaicīgi konstatēt, lai pēc iespējas ātrāk spētu apturēt krāpnieku darbības. Lai atpazītu identitātes zādzību, svarīgi regulāri pārbaudīt savu bankas konta pārskatu. Ja tiek konstatēti maksājumi vai pārskaitījumi, kurus neesat veicis, ieteicams pēc iespējas ātrāk sazināties ar bankas pārstāvjiem. Alternatīvs veids, kā regulāri sekot līdzi veiktajiem darījumiem, ir aktivizēt paziņojumu saņemšanu par darījumiem kontā. Tādā veidā katru reizi, kad tiks veikts maksājums ar karti vai notiks izmaiņas bankas kontā, nekavējoties tiksiet par to informēti. Ņemot vērā, ka identitātes zādzības rezultātā krāpnieki bieži vien cietušā vārdā noformē dažādus aizdevumus, katru gadu ieteicams pārskatīt savu kredītinformāciju, lai noteiktu, vai nav parādījušies kādi jauni aizņēmumi par kuriem neesat informēti. Tāpat esat uzmanīgi, ja saņemat rēķinus par precēm vai pakalpojumiem, kurus neesat iegādājušies – tas var būt signāls, ka jūsu identitāte ir nonākusi krāpnieku rīcībā.
Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri vai jums rodas aizdomas par krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un policijai par notikušo.
Vēl par tēmu:
Vērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākLatvijā aug mājokļu īres maksa, taču lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā
Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums...
Lasīt tālākPirmā maksājumu karte bērnam: 5 kļūdas, no kurām vecākiem izvairīties
Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt...
Lasīt tālākFM: nepieciešams stiprināt iestāžu iekšējo kontroli un risku vadību
Otrdien, 9. septembrī, valdības darba kārtībā ir iekļauts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2024. gadā....
Lasīt tālākCenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču...
Lasīt tālākInvestori saglabā optimismu: augustā finanšu tirgi mēreni atgūstas
Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība Rīgā strauji atgūstas
Mājokļu pieejamība un mājokļu tirgus aktivitāte šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Inflācijai eirozonā sarūkot līdz Eiropas Centrālās Bankas...
Lasīt tālākBrīvība uz četriem riteņiem – latvieši arvien biežāk ceļo ar auto
Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumi mainās – lidojumi tiek izmantoti nokļūšanai uz citu valsti. Savukārt galamērķa izzināšanai ceļotāji aizvien biežāk izvēlas auto, kas ļauj...
Lasīt tālāk71% iedzīvotāju nav zināšanu par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu
Mazāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir pietiekamas zināšanas par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu naudu. Vislabāk cilvēki pārzina akcijas un obligācijas, mazāk – biržā...
Lasīt tālākVai tavs piepilsētas īpašums būs vērtīgs arī nākotnē? Skaidro eksperts
Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz...
Lasīt tālāk