17/10/2024, Kategorija: Finanses, bankas

No fizisku lietu zagšanas krāpnieki jau kādu laiku ir pārgājuši uz bīstamāku krāpniecības veidu – identitātes zādzībām. Lai gan abas šīs darbības rada ievērojamu kaitējumu cietušajiem, tomēr identitātes zagšana var radīt ilgtermiņa sekas, piemēram, sabojāt upura kredītvēsturi, kas var būtiski apgrūtināt personas iespējas saņemt kredītus vai veikt darījumus nākotnē. Ar ieteikumiem savas identitātes pasargāšanai, lai nekļūtu par krāpnieku upuri, dalās Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Modernā krāpniecība jeb identitātes zādzība
Agrāk cilvēkiem bija rūpīgi jāsargā savi fiziskie līdzekļi, jo tieši tas bieži vien bija galvenais krāpnieku mērķis. Nenoliedzami arvien cilvēkiem nākas saskarties ar gadījumiem, kad tiek, piemēram, aplaupīts mājoklis, nozagts velosipēds, viedtālrunis vai kāda cita personai piederoša lieta. Taču, attīstoties tehnoloģijām, kā arī straujās digitalizācijas rezultātā krāpnieki no lietu zādzības ir pārgājuši uz krietni “radošākām” un bīstamākām krāpniecības metodēm.

Mūsdienu digitālajā laikmetā cilvēku personas datiem ir milzīga vērtība, un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc krāpnieku mērķis ir cilvēku personīgā informācija – vārds un uzvārds, ID kartes numurs, personas kods, pases dati, maksājumu kartes informācija, PIN kodi, Smart-ID piekļuves un cita sensitīva informācija. Identitātes zādzības gadījumā visbiežāk krāpnieki iegūto informāciju izmantos, lai veiktu finansiāli noziedzīgas darbības, proti, personas vārdā noformēs aizdevumu vai iegādāsies mašīnu uz nomaksu, kā rezultātā krāpniecības upurim nāksies šīs finansiālās saistības segt.

Kā pasargāt savu identitāti?
Lai nekļūtu par identitātes zādzības upuri, ir svarīgi būt uzmanīgiem attiecībā uz savu personisko informāciju. Vienmēr jārūpējas, lai katram lietotāja kontam, piemēram, e-pastam, sociālo tīklu profilam, ir izveidota droša un unikāla parole. Ieteicams izvairīties no parolēm, kas satur personīgu informāciju, piemēram, dzimšanas dienas datumu vai ļoti vienkāršām ciparu vai burtu kombinācijām. Labs drošības rīks ir divpakāpju autentifikācija, kas nozīmē, ka papildus parolei identitāte tiek apstiprināta, ievadot īpašu drošības kodu, kas tiek nosūtīts uz telefona numuru un ir aktīvs tikai īsu brīdi. Tāpat rūpīgi jāizvērtē saņemtā informācija un jāpievērš uzmanība tam, kādas darbības tiek apstiprinātas ar autentifikācijas rīkiem. Autentifikācijas rīki jāizmanto tikai tad, kad persona pati ir uzsākusi darbību, pārliecinoties, ka autentifikācijas rīkā redzamā informācija atbilst šai darbībai. Svarīgi arī kritiski izvērtēt, kāda personīgā informācija ir pieejama publiski, jo digitālajā vidē esošai informācijai piekļuvei ir teju ikvienam.

Kā atpazīt identitātes zādzību?
Ja jūsu identitāte ir nonākusi krāpnieku rokās, ir svarīgi to savlaicīgi konstatēt, lai pēc iespējas ātrāk spētu apturēt krāpnieku darbības. Lai atpazītu identitātes zādzību, svarīgi regulāri pārbaudīt savu bankas konta pārskatu. Ja tiek konstatēti maksājumi vai pārskaitījumi, kurus neesat veicis, ieteicams pēc iespējas ātrāk sazināties ar bankas pārstāvjiem. Alternatīvs veids, kā regulāri sekot līdzi veiktajiem darījumiem, ir aktivizēt paziņojumu saņemšanu par darījumiem kontā. Tādā veidā katru reizi, kad tiks veikts maksājums ar karti vai notiks izmaiņas bankas kontā, nekavējoties tiksiet par to informēti. Ņemot vērā, ka identitātes zādzības rezultātā krāpnieki bieži vien cietušā vārdā noformē dažādus aizdevumus, katru gadu ieteicams pārskatīt savu kredītinformāciju, lai noteiktu, vai nav parādījušies kādi jauni aizņēmumi par kuriem neesat informēti. Tāpat esat uzmanīgi, ja saņemat rēķinus par precēm vai pakalpojumiem, kurus neesat iegādājušies – tas var būt signāls, ka jūsu identitāte ir nonākusi krāpnieku rīcībā.

Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri vai jums rodas aizdomas par krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un policijai par notikušo.

1,075 skatījumi




Video

Pirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?

18/06/2026

Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro

16/06/2026

41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās

16/06/2026

Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...

Lasīt tālāk
Video

Kredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro

15/06/2026

Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...

Lasīt tālāk
Video

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu

15/06/2026

Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...

Lasīt tālāk
Video

Brīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā

11/06/2026

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu

11/06/2026

Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...

Lasīt tālāk
Video

Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu

04/06/2026

Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...

Lasīt tālāk
Video

No “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas

04/06/2026

Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...

Lasīt tālāk
Video

Skola beigusies – sākas finanšu patstāvība

04/06/2026

Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...

Lasīt tālāk