• Tweet

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024. gada augustā bijusi 77 % pret 23 %, liecina jaunākais, 2024. gada rudens, Latvijas Bankas “Maksājumu radars”. Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība salīdzinājumā ar 2024. gada februāra mērījumu ir saglabājusies nemainīga, un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

“Maksājumu radarā” apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA “Latvijas Fakti” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

“Maksājumu radars” tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē (https://www.bank.lv/maksajumu-radars). Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2024. gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība

Salīdzinājumā ar 2023. gada augustu 2024. gada augustā pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms gada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73 % pret 27 % (pirms pusgada, 2024. gada februārī, tā bija 77 % pret 23 %; pirms diviem gadiem, 2022. gada augustā, tā bija 71 % pret 29 %).

2024. gada augustā vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 15.2 (2024. gada februārī tas bija 17.1, 2023. gada augustā – 13.8, bet 2022. gada augustā – 12.6), t. sk. 11.7 maksājumi bezskaidrā naudā un 3.5 maksājumi skaidrā naudā.

Modernās tehnoloģijas maksājumu jomā

“Maksājumu radara” dati liecina, ka moderno tehnoloģiju izmantošana maksājumu jomā ir stabilizējusies un pēdējā pusgada laikā nav piedzīvotas nozīmīgas pārmaiņas. Nedaudz samazinājušies norēķini ar bezkontakta karti (2024. gada augustā tos ikdienā izmantoja 67 % iedzīvotāju, 2024. gada februārī un 2023. gada augustā – 68 %, bet 2022. gada augustā – 66 %) un viedtālruni (2024. gada augustā tos ikdienā izmantoja 22 % iedzīvotāju, 2024. gada februārī – 23 %, 2023. gada augustā – 19 %, bet 2022. gada augustā – 14 %). Ar viedpulksteni 2024. gada augustā norēķinājās 2 % iedzīvotāju.

2024. gada augustā zibmaksājumus ikdienā lietoja 35 % iedzīvotāju (2024. gada februārī – 41 %, 2023. gada un 2022. gada augustā – 31 %). Būtiski augusi zibmaksājumu izmantošana, norādot tikai saņēmēja tālruņa numuru. 2024. gada augustā šādu iespēju izmantoja 26 % iedzīvotāju, bet par to bija informēti, taču vēl neizmantoja 49 %. 2024. gada februārī zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja tālruņa numuru, veica 18 % iedzīvotāju, 2023. gada augustā – 20 %, bet 2022. gada augustā – 24 %.

Finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšana
Kā savā komentārā “Maksājumu radarā” raksta Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma, viena no Latvijas Bankas pēdējo gadu prioritātēm ir uzlabot finanšu pakalpojumu pieejamību ikvienam iedzīvotājam visā Latvijas teritorijā. “Maksājumu radars” liecina, ka, lai arī aug moderno norēķinu izmantošana, joprojām ir liela sabiedrības daļa, kas lieto tradicionālākus risinājumus. Piemēram, norēķinus ar bezkontakta karti neizmanto 31 % iedzīvotāju, bet 33 % to dara reti – mazāk nekā 5 reizes nedēļā. Ar viedtālruni ikdienā norēķinās tikai 22 % iedzīvotāju. Modernos risinājumus retāk izmanto vecāka gadagājuma cilvēki un reģionos dzīvojošie. Tas apliecina Latvijas Bankas izvirzītās prioritātes – nodrošināt skaidrās un bezskaidrās naudas, kā arī banku pakalpojumu plašu pieejamību visā valsts teritorijā – aktualitāti.

Šajā jomā nesenākais jaunums ir grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas sekmēs banku klātbūtni reģionos un skaidrās naudas pieejamību. Ar grozījumiem tiks nodrošināta lielāka banku fiziskā klātbūtne reģionos. Tiek noteiktas arī minimālās prasības, lai bankas klientam būtu iespējams izņemt skaidro naudu no sava maksājumu konta, proti, prasības attiecībā uz bankomātu ģeogrāfisko izvietojumu, skaitu un minimālo darbības laiku, kā arī skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma bezmaksas pieejamības limitu bankomātos.

“Latvijas Banka turpinās rūpēties, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu pieeja tādiem finanšu pakalpojumiem un naudas veidiem, kādi vien ir ērtākie un ierastākie. Latvijas iedzīvotājiem ir līdzsvaroti naudas lietošanas paradumi, un nav priekšnoteikumu tam, ka tuvākajā nākotnē tie varētu mainīties,” uzsver I. Posuma.

Turpinās digitālā eiro projekts – ar aktīvāku sabiedrības interešu grupu iesaisti

Pašlaik digitālā eiro projekts atrodas sagatavošanās posmā, kas turpināsies līdz 2025. gada 31. oktobrim, un tā mērķis ir veidot pamatus potenciālajai digitālā eiro emisijai. Kā informē Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Reinis Vecbaštiks, šie priekšdarbi ietver digitālā eiro maksājumu shēmas noteikumu izstrādi un tādu pakalpojumu sniedzēju atlasi, kuri spētu izstrādāt digitālajam eiro nepieciešamo infrastruktūru. Šajā posmā Eirosistēma (Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas nacionālās centrālās bankas) veic arī plašāku tehnisko analīzi par digitālā eiro paredzamajām funkcijām un tehniskajiem aspektiem, piemēram, par tā bezsaistes funkcionalitāti.

Rūpējoties par to, lai Latvijas sabiedrība būtu iespējami labāk sagatavojusies digitālā eiro ieviešanai, un koordinējot šā projekta virzību mūsu valstī, Latvijas Banka ir izveidojusi Latvijas digitālā eiro forumu. Tajā eksperti, uzņēmēji, atbildīgo institūciju pārstāvji pulcējas vienkopus, lai saņemtu informāciju, kas saistīta ar digitālā eiro projekta virzību un potenciālo ieviešanu un tā devumu tautsaimniecībai un sabiedrībai, kā arī par riskiem un gatavojamo regulējumu.

Pirmā Latvijas digitālā eiro foruma aktivitāte notika šā gada 25. septembrī, kad Latvijas Bankas organizētā seminārā ECB digitālā eiro projekta direktore Evelīna Vitloksa (Evelien Witlox) sniedza detalizētu ieskatu digitālā eiro projektā, tā aktualitātēs un ECB turpmākajos plānos.

Skaidrā nauda joprojām ir vadošais maksāšanas līdzeklis Eiropā

ECB ir publiskojusi jaunāko pētījumu par skaidrās naudas lietošanu eirozonas uzņēmumos, informē Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa. Šis ir otrais šāda veida pētījums, un tajā iegūtie rezultāti salīdzināti ar 2021. gadā veiktās aptaujas datiem. Pētījums apstiprina Latvijas Bankas jau uzsvērto: skaidrā nauda bija, ir un būs nozīmīgs maksāšanas līdzeklis arī Latvijā.

Pētījumā secināts, ka skaidrā nauda ir visplašāk akceptētais maksāšanas līdzeklis eirozonā – tās maksājumus pieņem 88 % uzņēmumu. Skaidrajai naudai seko maksājumu kartes ar 85 % un kredītpārvedumi ar 78 %. No tiem uzņēmumiem, kuri pieņem skaidro naudu kā maksāšanas līdzekli, 94 % plāno turpināt to darīt arī vismaz nākamo 5 gadu laikā.

“Atsevišķi aplūkojot Latvijas rādītājus, kārtējo reizi jāsecina, ka mūsu sabiedrībā ir līdzsvaroti naudas lietošanas paradumi un būtiska loma ir gan skaidrās, gan bezskaidrās naudas norēķiniem,” uzsver Z. Zariņa. Latvijā skaidro naudu maksājumos pieņem 77 % uzņēmumu, bet maksājumu kartes – 73 %.

2024. gada augustā “Latvijas Faktu” veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka ar iespēju izņemt skaidro naudu no sava bankas konta ir apmierināti 86 % aptaujāto (par 2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā aptaujā 2024. gada februārī). Šis rādītājs ir stabils jau vairākus gadus. Latvijas Banka ir vienojusies ar finanšu nozari par pasākumiem bankomātu tīkla saglabāšanai visā Latvijas teritorijā. Tagad šī vienošanās, kura iepriekš bija sadarbības memoranda formātā, nostiprināta likuma līmenī.

Automātiskā monētu iemaksa – arvien populārāka

Iedzīvotāji un uzņēmēji arvien aktīvāk izmanto 2023. gada sākumā Latvijas Bankas ieviesto automātiskās monētu iemaksas pakalpojumu, informē Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons.

Monētu iemaksas pakalpojumu 2024. gadā izmantoja vidēji 916 klienti mēnesī (2023. gadā – 777 klienti). Atsevišķos mēnešos klientu skaits pārsniedza 1000. Šā gada pirmajos 8 mēnešos iemaksāto monētu skaits sasniedza 9.1 milj. (2023. gadā pirmajos 8 mēnešos – 8.25 milj.). Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm 2024. gadā kopējais iemaksāto monētu skaits pārsniegs 13 milj.

Šie rādītāji liecina, ka iedzīvotāji novērtē Latvijas Bankas sniegto pakalpojumu ērtību un efektivitāti, kā arī zibenīgumu – parasti klients saņem naudas līdzekļus savā bankas kontā dažu sekunžu laikā.