Mājokļu tirgus gatavs izrauties no EURIBOR ēnas

Gadam sākoties ar pozitīvu tirgus dinamiku un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) publiski paziņojot plānus par procentu likmju turpmāku samazināšanu, ir pamats cerībām, ka 2024. gadā vietējais mājokļu tirgus beidzot būs gatavs izrauties no EURIBOR likmju ēnas.
Iedzīvotāju interese aug jau no gada sākuma
Ierasti mājokļu tirgus Latvijā visaktīvākais ir gada otrajā un trešajā ceturksnī, taču šogad zināms aktivitātes pieaugums vietējos darījumos vērojams jau kopš gada sākuma. Bankas Citadele dati par gada pirmajiem trīs mēnešiem liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu darījumu skaits pieaudzis par 55 %, savukārt iedzīvotāju pieteikumu skaits finansējuma piesaistei – par teju trešdaļu jeb 27 %.
Intereses pieaugumu ir sekmējuši vairāki faktori – pirmkārt, daļa iedzīvotāju pērn mājokļa iegādi atlika neskaidrās EURIBOR likmju situācijas dēļ. Šobrīd ECB retorika un notikumi tirgū liecina, ka augstākais procentlikmju punkts varētu būt sasniegts (EURIBOR 6 mēnešu likme šobrīd ir sasniegusi zemāko punktu pēdējo 12 mēnešu laikā). Tieši EURIBOR likmju dinamika ir galvenais vadmotīvs, kas nosaka iedzīvotāju sentimentu attiecībā uz mājokļa iegādi. Tam ir būtiska ietekme, jo ECB signāli par likmju samazināšanu ļauj plānot ikmēneša maksājumus un dod pārliecību, ka vismaz tuvākajā laikā tie nekāps, bet visdrīzāk tiks plānveidīgi samazināti. Otrkārt, pēc neliela cenu krituma pērn, dzīvokļu cenas šobrīd ir stabilizējušās. Protams, vienmēr ir arī tādi pircēji, kas krājuši un gatavi iegādāties īpašumu neatkarīgi no tirgus apstākļiem.
Pieprasījums pēc sērijveida dzīvokļiem būs stabils ilgtermiņā
Padomju sērijveida dzīvokļi joprojām ir lielākā daļa no mājokļu tirgus kopējā pīrāga, un nav pamata domāt, ka šī tirgus tendence tuvākajā nākotnē piedzīvos izmaiņas. To tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju rocība – lielākā daļa mājsaimniecību tos var atļauties, turklāt arī pēdējā gada laikā tieši šis segments piedzīvoja cenu korekciju 5–7 % robežās, padarot tos vēl pieejamākus. Bankas Citadele nesen veiktā aptaujā noskaidrots, ka, ja būtu jāiegādājas mājoklis ar hipotekāro kredītu, tad 39 % Latvijas iedzīvotāju ikmēneša maksājumam būtu gatavi atvēlēt 200 vai 300 eiro. Arī bankas dati liecina, ka vidējais ikmēneša maksājums par kredītu sērijveida dzīvoklī ir 290 eiro mēnesī, savukārt jaunajā projektā – 812 eiro. Līdz ar EURIBOR likmju kritumu šis disbalanss varētu samazināties, jo kredīti par dzīvokļiem jaunajos projektos mēdz būt gan par lielākām summām, gan noslēgti uz garākiem termiņiem.
Pierīga, Liepāja, Jelgava būs līderi darījumu skaita ziņā reģionos
Darījumu skaits ārpus Rīgas pēdējos gados ir ar tendenci palielināties Pierīgā, valstspilsētās, kā arī pilsētās ar augošu iedzīvotāju skaitu un pietiekami plašu mājokļu piedāvājumu otrreizējā tirgū. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieauguma tendences, visaktīvākais tirgus šogad varētu būt Jūrmalas, Mārupes, Ropažu un Ādažu novadā. Tālāk no Rīgas aktivitātes pieaugumu var prognozēt Jelgavā, Siguldā, Cēsīs un Liepājā, savukārt piejūras īpašumu saimnieki visbiežāk lūkosies Tukuma un Saulkrastu novada virzienā. Līdzīgi kā Rīgā, arī reģionos visbiežāk tiek finansēti mājokļi sērijveida namos, bet piejūras novados liels pieprasījums ir pēc gatavām privātmājām vai zemes apbūves uzsākšanai.
Kā EURIBOR kritums ietekmēs ikmēneša maksājumu?
Ja līdz gada beigām īstenosies ECB iepriekš publiski paustais un procentlikmes, kā prognozēts, tiks samazinātas par 0,5 procentpunktiem, tad mazāks kļūs arī mājsaimniecību ikmēneša hipotekārā kredīta maksājums. Pie minētā scenārija iedzīvotāji varētu rēķināties, ka mēnesī būs jāmaksā par 4–6 % mazāk nekā līdz šim. Protams, jāņem vērā, ka katra kredītņēmēja līguma nosacījumi (pirmā iemaksa, līguma termiņš, aizņēmuma summa) ir individuāli.
Vēl par tēmu:
Iedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālāk