• Tweet

Bērnu emocionālā pašsajūta pēdējos gados ir pasliktinājusies – kopš 2017. gada arvien biežāk bērni izjūt satraukumu, dusmas, nomāktību, vientulību un nedrošību. Samazinās to bērnu skaits, kuri ikdienā jūtas priecīgi, mierīgi, enerģiski un pārliecināti par sevi. Dati rāda, ka deviņi no desmit vecākiem ir izmantojuši bērnu emocionālu sodīšanu, 26% ģimeņu bērni joprojām tiek fiziski sodīti, bet katrs ceturtais vecāks nezina, kā risināt bērna uzvedības grūtības.

Lai pievērstu pieaugušo uzmanību, cik svarīga ir viņu ikdienas rīcība bērna drošībai, pašsajūtai un veselīgai attīstībai, šonedēļ sākas Bērnu aizsardzības centra kampaņa “Maza Tava rīcība = bērnam liela drošība”. Tā atgādina, ka bērna labbūtība sākas ar pieaugušā spēju pamanīt, uzklausīt, nenosodīt un rīkoties – jo arī šķietami mazs solis bērnam var nozīmēt drošību, atbalstu un sajūtu, ka viņš nav viens.

“Katra mūsu rīcība vai izvēle nerīkoties ietekmē bērna dzīvi. Bērnam pat mazākā uzmanība, rūpes un iesaiste nozīmē ļoti daudz, un tā daudz ko var mainīt. Vēlamies iedrošināt vecākus, aizbildņus, audžuvecākus un ikvienu pieaugušo rīkoties, lai atbalstītu bērnus – vai tas ir attiecībā uz saviem bērniem vai mazbērniem, vai redzot, ka kāds cits bērns jūtas slikti vai tiek darīts viņam pāri. Galvenais ir – rīkoties un nepalikt vienaldzīgam,” aicina Bērnu aizsrdzības centra vadītāja Gunita Kovaļevska.

Viņa vērš uzmanību, ka Bērnu aizsardzības centra un “Bērnu un pusaudžu resursu centra” 2024. gadā veiktā aptauja rāda – kopš 2017. gada bērnu emocionālā pašsajūta ir pasliktinājusies. Ir samazinājies to bērnu īpatsvars, kuri bieži vai vienmēr jūtas priecīgi, mierīgi, enerģiski un pārliecināti par sevi. Savukārt būtiski pieaudzis ir to bērnu īpatsvars, kuri bieži izjūt satraukumu, dusmas, nomāktību, garlaicību un vientulību.

Bērnu vidū ir aktuāla arī paškaitējuma un pašnāvību mēģinājumu problēma. Bērnu aizsardzības centra Uzticības tālrunis regulāri saņem zvanus saistībā ar bērnu un pusaudžu paškaitējuma un pašnāvības domām.

“Covid pandēmija, karš, ikdienas nestabilitāte un arvien agresīvāki sociālo tīklu algoritmi, kas interneta vidē piespēlē vardarbīgu vai pornogrāfisku informāciju – tas viss bērnus ļoti ietekmē. Un ja vēl dārziņā vai skolā ir problēmas – viņiem ir ļoti grūti ar to tikt galā. Tādēļ pieaugušo uzmanība un iesaiste šajos laikos ir īpaši svarīga,” saka Gunita Kovaļevska.

Samazinās bērnu fiziska sodīšana, palielinās – emocionālā
Bērnu aizsardzības centrs atgādina, cik svarīga ir bērnu audzināšana ar pozitīvām metodēm.

Labklājības ministrijas pērn veiktais pētījums rāda, ka 91% nepilngadīgo bērnu vecāku vienmēr cenšas konfliktus vispirms risināt bez bērna sodīšanas. Arī fizisku sodu izmantošana samazinās, un vecāki lielākoties pielieto pozitīvās disciplinēšanas metodes – pārrunas par rīcību, pamācīšanu, kā rīkoties pareizi, un uzmanības novēršanu.

Tomēr joprojām 26% jeb katrā ceturtajā ģimenē bērni vismaz vienreiz ir fiziski sodīti, bet deviņi no desmit vecākiem vismaz vienreiz izmantojuši emocionālus sodīšanu – mutisku iesapaidošanu, aizliegumus un ierobežojumus.

Salīdzinājumā ar 2020. gadu, ir vērojams samazinājums tādām negatīvām praksēm kā draudi ar sodu, kliegšana un “uzšaušana pa dibenu”, ilgstoša klusēšana un ignorēšana. Tomēr gandrīz divkāršojusies ir kritizēšana vai apsaukāšana. Arī bērna purināšana un kratīšana kļuvisi biežāka.

“Redzam, ka bērnus fiziski biežāk soda tie vecāki, kuri savā bērnībā ir piedzīvojuši fizisku sodu. Vecāki, kas izmanto fizisku sodīšanu, izmanto arī metodes ar emocionālu sodīšanu. No pētījuma redzam, ka vecāki bērnu fiziski soda lielākoties tad, kad paši ir noguruši vai stresā. Tādēļ ļoti svarīga ir arī pieaugušo pašsajūta, kā arī zināšnas un spēja pārvaldīt savas emocijas saskarsmē ar bērnu,” saka Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis.

Viņš vērš uzmanību, ka “bērna agresija, dusmas lielākoties ir pārlieku lielas emocionālās spriedzes rezultāts. Šādās situācijās palīdzēs nevis stingrāka disciplīna, bet pirmais solis – ikdienā regulāri brīvos, nepiespiestos apstākļos runāt ar bērnu bez nosodījuma, lai viņš justu, ka pieaugušajam var uzticēties un var dalīties ar saviem pārdzīvojumiem”.

Vecāki bieži nezina, kā risināt problēmsituācijas
Bērnu aizsardzības centra vadītāja Gunita Kovaļevska atzīst, ka vecāki nereti nezina, kā risināt problēmsituācijas un kur vērsties pēc palīdzības. Tādēļ kampaņas laikā tiks atgādināts arī par šīm iespējām.

2022. gada SKDS veiktajā aptaujā katrs ceturtais vecāks atzinis, ka nezina, kā risināt bērna uzvedības problēmas, piemēram, agresiju pirmsskolas izglītības iestādē vai izglītības iestādē. Tikai 15% aptaujāto ir meklējuši palīdzību.

Ako Kārlis Cekulis piebilst, ka “būt vecākam nebūt nav viegli. Tas ir liels pārbaudījums. Tādēļ mēs Bērnu aizsardzības centrā gan savā ikdienas darbā, gan ar šīs kampaņas starpniecību vēlamies palīdzēt gan bērniem, gan vecākiem un aizbildņiem, gan ikvienam, kas ikdienā ir saskarsmē ar bērniem”.